Nodokļu tamborētāji

26 / 11 / 2016
Share 'Nodokļu tamborētāji' on Draugiem Share 'Nodokļu tamborētāji' on Facebook Share 'Nodokļu tamborētāji' on Google+ Share 'Nodokļu tamborētāji' on LinkedIn Share 'Nodokļu tamborētāji' on LiveJournal Share 'Nodokļu tamborētāji' on Pinterest Share 'Nodokļu tamborētāji' on Tumblr Share 'Nodokļu tamborētāji' on Twitter Share 'Nodokļu tamborētāji' on Wordpress Share 'Nodokļu tamborētāji' on Email

Katru rudeni valdošās koalīcijas politiķi ir jau aizmirsuši to, ko paši solīja pavasarī. Solījumos mēs dzirdam par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un par uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanu. Bet rudenī galvenā problēma jau ir tā, kā mehāniski papildināt valsts budžetu un īstermiņā ērti palielināt nodokļu ieņēmumus…

Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE valdes priekšsēdētājs

Tad nu teju katrs uzskata par savu goda lietu piedāvāt pēc iespējas oriģinālākus risinājumus, kā to paveikt. Tā mēs esam tikuši pie tādiem interesantiem nodokļu hibrīdiem kā “solidaritātes nodoklis” un “diferencētais neapliekamais minimums”. Nemaz nerunājot par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pat tad, ja nestrādā un neko nenopelni, un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kuru godīgam mikrouzņēmējam teju nav pa spēkam samaksāt…

Tā ir jau gadu gadiem “pārbaudīta metode”, ka visvieglāk nodokļus paņemt no vienkāršā darba ņēmēja un mazā uzņēmēja. Viņam nav grāmatvežu un juristu armijas, kas palīdzēs sashēmot tā, lai no neskaitāmajiem nodokļiem izspruktu. Daļa aizvērsies un emigrēs, bet pārējie samaksās!

Kā no nātrēm politiķi izvairās samērīgus nodokļus piemērot tiem, kuri savus ienākumus gūst no kapitāla pieauguma un dažādām spekulācijām vai miljonus nopelna dividendēs. Ja no darba algas, ko saņem strādnieks, kopējais nodokļu slogs var pārsniegt 40%, tad par ienākumiem no kapitāla pieauguma, pat ja tie ir miljoni, no tevis paņems vien 10%. Tāda sajūta, ka strādāt algotu darbu un saņemt darba algu ir kaut kas sodāms, bet ienākumu gūšana no, piemēram, tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem – godājams un no nodokļiem sargājams arods.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi, kuriem to ļauj resursi un iespējas, savus ienākumus noformē kā dividendes, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāsaņem darba alga. Skolotājs, lielveikala kasieris un apkopējs nevar atļauties šādu greznību – un tādēļ maksā nodokļus “pēc pilnas programmas”. Piemērojot dažādas nodokļu likmes dažādām ienākumu formām, valsts ir radījusi legālu veidu, kā tiem, kuri var atļauties veiklus konsultantus, maksāt minimālus nodokļus.

Bail pat iedomāties, kāda būs mūsu nodokļu sistēma vēl pēc pieciem gadiem, ja, slēpjoties aiz nevienlīdzības samazināšanas lozungiem un sociālās drošības vajadzībām, labējā koalīcija turpinās izdomāt jaunus nodokļu hibrīdus. Varbūt VID pat nāksies dubultot darbinieku skaitu, lai izsekotu un noķertu tos, kuri apjukuši nodokļu labirintos.

Ko vajadzētu darīt citādi? Ieviest vienkāršu, progresīvu nodokļu sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams gan risināt sociālās nevienlīdzības problēmu, gan atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kam nepieciešams laiks, lai atspertos un attīstītos, gan nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā. Bet sistēmai jābūt visaptverošai – tai jāattiecas vienādi uz visām ienākumu formām, tā jāiemēro gan fiziskām personām, gan juridiskām personām.

Fiziskām personām ir jāpiemēro vienādas nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem. Tas nozīmē – ja Tavi ienākumi ir nelieli, tad Tev ienākumu nodoklis ir pāris procenti vai netiek piemērots vispār, neatkarīgi no tā, vai ienākumus gūsti no darba algas, dividendēm, kapitāla pieauguma vai citā formā. Un, jo Tev ienākumi lielāki, jo ienākumu augstākai daļai pieaug ienākumu nodokļu likme. Piemēram, Taviem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī tiek piemērots 0%, bet par katru nākamo eiro 10%, bet par katru nopelnīto eiro, kas ir virs 1000, tiktu piemēroti 15% utt. Un pats būtiskākais – visu veidu ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Tas nodrošinās to, ka nebūs kārdinājuma savus ienākumus no darba algas pārformēt par dividendēm, lai samazinātu IIN likmi.

Līdzīgs princips būtu jāpiemēro arī juridiskajām personām jeb uzņēmumiem. Kamēr uzņēmums mazs un tam ir neliels apgrozījums, maz darbinieku – nodokļu likmes ir mazas. Tiem uzņēmumiem, kuri aug un pārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu slogs var sākt pakāpeniski pieaugt.

Visaptveroša progresīvā nodokļu sistēma atrisinātu arī šobrīd sasāpējušo mikrouzņēmumu problēmu, jo, kamēr Tavs uzņēmums būtu mazs un algas nesniegtos vairākos tūkstošos, gan uzņēmuma, gan darba ņēmēju nodokļu slogs būtu samērīgs. Un, augot uzņēmumam un tā darbinieku algām, augtu arī nodokļu slogs.

Tas mums beidzot ļautu par 180 grādiem mainīt Latvijā pastāvošo sistēmu, kurā, saņemot darba algu 500 eiro apmērā, nodokļos tiek samaksāti 40%, bet, nopelnot gadā 10 000 000 eiro, valsts no Tevis neiekasēs vairāk kā 10%.

Tā ir iespēja nodokļu sistēmu padarīt vienkāršu, ērtu un saprotamu. Automātiski zustu nepieciešamība pēc solidaritātes nodokļiem, diferencēta neapliekamā minimuma un citiem mūsu nodokļu tamborētāju meistardarbiem.

Protams, daudziem uzreiz nāk prātā mītiskais “arguments”, ka progresīva nodokļu sistēma no Latvijas aizbiedēs investorus un to nelielo mūsu bagātnieku slānīti… Tad man ir tikai viens pretjautājums: kādēļ pie mums masveidā nepārceļas zviedri, somi un norvēģi, kurus jau gadiem “izputina” un “žmiedz” briesmīgie progresīvie nodokļi?

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , ,

2 Responses to “ Nodokļu tamborētāji ”

  1. Alvils on 27 / 11 / 2016 at 16:42

    Cik esmu runājis un diskutējis ar LV cilvēkiem, tad ir jūtams ļoti liels negatīvisms pret jebkuru redistribūcijas veidu – vai tas būtu progresīvais ienākumu nodoklis vai universālais pamatienākums (kas gan var pastāvēt arī regresīvu nodokļu valstī). Varbūt vairāk vajadzētu akcentēt pozitīvo sociāldemokrātu ideoloģijā: pierādīt, ka materiālās iespējas patiešam palīdz cilvēkiem iegūt labāku izglītību un strādāt radošāk, gudrāk un rezultatīvāk. Parādīt, ka sociāldemokrāti atbalsta zinātni un tieši attīstītus biznesus un labas darba vietas. Ir skaidri jāparāda pozitīva vīzija, ka sociāldemokrāti nav vienkārši par redistibūciju, bet gan par sabiedrības un visas cilvēces attīstību, par tehnoloģiju iespēju izmantošanu nabadzības novēršanai, ekoloģijas jautājumu risināšanai, utt.

    Diemžēl ārzemēs sociāldemokrāti ne vienmēr ir sevi pierādījuši no labās puses. Un šeit ir īpaši akcentējami trīs nopietnas sociāldemokrātu izgāšanās.

    Pirmkārt – ASV demokrāti ir atļāvušies ignorēt faktu, ka sabiedrības 50% nabadzīgāko iedzīvotāju joprojām pēc reāliem ienākumiem dzīvo ne labāk kā 70.-ajos gados. Tas ir ārprāts, ja ņem vērā tehnoloģiju attīstību pēdējos 50 gados. Demokrātiem, sociāldemokrātiem, liberāļiem – visiem vajadzēja vienotā frontē pārskatīt ekonomikas regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visiem dzīves apstākļi uzlabojas. Bet tas, diemžēl, nenotika un Tramps izmantoja šo faktu un ievāca ļoti daudz balsu no nabadzīgākās sabiedrības daļas, kuru sociālliberāļi nebija gatavi ņemt vērā.

    Otrkārt – Eiropā sociāldemokrāti ir pārāk daudz sadarbojušies ar arodbiedrībā un noteiktām (parasti jau zaļām) industrijām. Rezultātā tiek atbalstītas noteiktas industrijas, tiek mākslīgi saglabātas noteikta profila darba vietas. Bet vajadzēja rīkoties savādāk. Sociāldemokrātiem ir jāatbalsta tehnoloģiju attīstība un jāpieņem jaunas idejas tam, kā risināt sociālās problēmas, kuru rada tehnoloģiskais bezdarbs. Ja pārvkalificēšanās un bezdarbnieka atbalsti nav pietiekoši efektīvi, tad ir jadomā par universālo pamatienākumu. Bet jebkurā gadījumā ir pretdabiski ekonomikā mākslīgi uzturēt nevajadzīgas darbavietas.

    Treškārt – Eiropas sociāldemokrāti ļoti, ļoti daudz ir zaudējuši atbalstot gandrīz nekontrolētu imigrāciju. Sociāldemokrātiem vajadzēja atbalstīt materiālās palīdzības sniegšanu Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm, bet imigrāciju vajadzētu apturēt nekavējoties. Ja imigrācija patiešam notiek, tad tā būtu jāaptur tuvējās kaimiņvalstīs. Piem., ES varētu atbalstīt Libānu, Jordāniju un Ēģipti – lai bēgļi apmetas tajās valstīs un lai šīs valstīs top par reģiona paraugvalstīm, kuras savu pozitīvo pieredzi varētu eksportēt arī uz konfliktu plosītajam valstīm.

    • Harijs on 30 / 11 / 2016 at 02:04

      Nu tu gan bliez, Alvil, gandrīz prasās atsevišķs raksts ar tavu komentāru :D
      Bet piekrītu ko saki – sociāldemokrātiem jāmaina savs imidžs un jākoncentrējas uz pozitīvajiem aspektiem ja grib saglabāt atbalstu mūsdienu politikā. Manuprāt šobrīd ir tas brīdis, kad pēdējā laika pārspīlētto politkorektumu, ko bieži vien asocē tieši ar sociāldemokrātiem, sāk nīst pietiekami daudz cilvēki, lai ļautu vaļu tādiem līderiem kā Tramps, kurš to ļoti labi šo faktu izmantoja savā kampaņā.

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie