Latvijas sabiedrība briest nodokļu reformai

Sabiedriskā iniciatīva par progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā gandrīz savākusi nepieciešamo 10000 parakstu skaitu iesniegšanai LR Saeimā. Un tas nozīmē, ka pavisam drīz Latvijas likumdevējiem nāksies par to lemt visaugstākajā līmenī, riskējot ar kārtējo atteikšanos no solījumu izpildes izraisīt kritisku sašutumu tautas masās.

Petīcija, ar kuru jebkurš interesents var iepazīties https://manabalss.lv/i/169, pieprasa Saeimai un Ministru Kabinetam jau tuvākajos piecos gados mazināt Latvijas sabiedrības materiālo nevienlīdzību līdz vidējam līmenim ES. Šī nevienlīdzība tiek izteikta ar Džini koeficientu, un Latvija tā rādījumos jau daudzus gadus ir Eiropas “rekordiste”.

Informāciju sagatavoja Noderīgās informācijas fabrika (NIF)

Progresīva nodokļu sistēma, kas ir prasības pamatā, vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un sekmīgi darbojas vairumā pasaules attīstīto valstu. Petīcijas iesniedzējs – biedrības “PROGRESĪVIE” vadītājs Ansis Dobelis atzīst:

“Latvijā diemžēl nodokļu politika veidota, galvenokārt vadoties pēc tā, cik viegli būs papildināt budžetu. Un tāpēc no jauniem nodokļiem vienmēr galvenokārt cietuši mazo darba algu saņēmēji, jo no tiem var paņemt ātrāk… Un tā notiek joprojām! Piemēram, no 2017. gada būtiski kāps sociālā nodokļa maksājums tiem, kuri strādā nepilnu slodzi.”

Vēl nesen medijos cirkulēja ziņa, ka Latvijā esot trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD ietvaros. Tomēr pavisam drīz sekoja ziņas atspēkojums ar pamatojumu, ka šīs aplēses nav veikusi pati OECD, bet kāda organizācija no malas, turklāt ar savām metodēm, kuras parasti netiek izmantotas šādu aprēķinu veikšanai. Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka šie rezultāti atšķiras no citos pētījumos iegūtajiem, kā arī ir pretrunā ar Latvijas uzņēmēju praktiskajā darbībā iegūto pieredzi.

Biedrības “PROGRESĪVIE” pārstāvji uzskata, ka progresīva nodokļu reforma pārcels to slogu uz lielajiem ienākumiem, tādējādi samazinot ražotāju (uzņēmumu, kas nodarbina daudzus darba ņēmējus) izmaksas un palielinot viņu konkurētspēju. Vienlaikus mazāko ieņēmumu guvējiem palielināsies patēriņam pieejamo līdzekļu apjoms un valsts budžets tiks papildināts, piemēram, caur PVN.

2015. gada vasarā LR Saeimā norisinājās konference par progresīvām nodokļu reformām Latvijā. Sekojot biedrības iniciatīvai, to organizējis Saeimas deputāts Igors Pimenovs, kurš uzskata, ka ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā ir katastrofāla:

“Savulaik līdzīga situācija lielā mērā izraisīja revolūcijas Krievijā 20. gadsimta sākumā, Lielo depresiju Amerikā un sekmēja totalitāru un autoritāru režīmu nostiprināšanos Eiropā pirms Otrā pasaules kara.”

Ansis Dobelis aicina darbaspēka nodokļu mazināšanu skatīt kontekstā ar ieņēmumu palielināšanos budžetā no citiem nodokļiem, izdevumu samazināšanos sociālās palīdzības programmām un nodokļu izmaiņu kopējo ietekmi uz visu tautsaimniecību, tajā skaitā izmaiņām patēriņā un nodarbinātībā:

“Patiesībā nespēja paskatīties plašāk, nespēja finanšu un nodokļu politiku veidot kopā ar tautsaimniecības mērķiem ir problēma, kas mūsu politiķiem ir hroniska.”

Sabiedrisko iniciatīvu portālā “Mana Balss” pieejama arī otra biedrības petīcija par progresīvu nodokļu reformu Latvijā [http://ej.uz/progresivored. piezīme], kurā ietverti jau precīzāki iespējamo nodokļu likmju aprēķini, taču tās parakstu vākšanas darbs ir vēl labi ja pusē. Taču tam par labu noteikti tiks izmantota Latvijas likumdevējiem nu jau neizbēgamā diskusija par iepriekšējo.

 

 

Vēl šajā kategorijā:

3 comments for “Latvijas sabiedrība briest nodokļu reformai

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *