Kā Sanderss maina ASV politiku?

Bērnards “Bērnijs” Sanderss (dzimis 1941. gadā) ir ASV senators no Vērmontas štata. Polijas ebreju imigrantu dēls, dzimis un uzaudzis Bruklinā, Ņujorkā. Studenta gados bijis aktīvs cilvēktiesību protestu rīkotājs un aizstāvis, sešdesmitajos gados ticis arī arestēts protestos pret rasu diskrimināciju.

Senatora gaitās guvis reputāciju kā viens no progresīvākajiem ASV politiķiem, iestājoties par vēlēšanu kampaņu finansēšanas reformu, geju un lesbiešu tiesībām, apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma un valsts garantētas veselības aprūpes ieviešanu ASV. Bijis liels Irākas kara kritiķis, iestājies par ekonomisko vienlīdzību un pret nodokļu atvieglojumiem Volstrītai, lielajām korporācijām un bagātniekiem.

Emīls Ozoliņš, biedrība PROGRESĪVIE

Sandersa kampaņas galvenās tēmas ir ekonomiskā vienlīdzība un naudas lomas mazināšana politikā – arī pati kampaņa izceļama ar to, ka tajā netiek pieņemti ziedojumi no korporācijām, bet tikai no privātpersonām un strādnieku arodbiedrībām. Sanderss ir rekordists saņemto individuālo ziedojumu skaita ziņā – to viņam ir vairāk nekā jebkuram kandidātam ASV vēsturē, apsteidzot rekorda līdzšinējo turētāju Baraku Obamu. Vidējais Sandersa kampaņai veltītā ziedojuma apmērs ir 27$.

Pretstatam var minēt, ka Hilarijas Klintones lielāko ziedotāju sarakstā atrodamas Volstrītas bankas Citigroup, JP Morgan, Goldman Sachs un ziņu kanālu CNN un NBC īpašniece Time Warner, un to ziedojumi Klintones kampaņai mērāmi simtos tūkstošu dolāru.

Sanderss ir asi kritizējis Hilarijas Klintones finansiālās saites ar Volstrītas bankām un nevēlēšanos ierobežot Volstrītas finanšu spekulācijas pēc 2008. gada ekonomiskā kraha. Vairāku šo banku aizstāvībai Klintone privātā kārtā ir uzstājusies ar apmaksātām runām, par vismaz vienu no tām atlīdzībā saņemot gandrīz ceturdaļmiljonu dolāru.

Kad Sanderss paziņoja par savu kandidatūru prezidenta priekšvēlēšanās, mediji un eksperti lielākoties to atmeta kā nebūtisku, saucot Sandersu par radikālu sociālistu un neuzskatot viņu par nopietnu konkurentu atpazīstamajai Hilarijai Klintonei. 2015. gada pavasarī un vasarā aptaujas liecināja, ka Sanderss reitingos no Klintones atpaliek vismaz par 50 procentpunktiem.

Taču vien nepilnu gadu vēlāk, 2016. gada martā, aptaujas parāda, ka Sandersa un Klintones reitingi jau ir praktiski vienādi, atšķiroties par dažiem procentiem atkarībā no aptaujas veicēja. Turklāt, neskatoties uz mediju kultivēto viedokli par to, ka Hilarija Klintone ir vienīgā un labākā garantija pret Donaldu Trampu Baltajā namā, Bērnijs Sanderss aptaujās uzrāda labākus rezultātus ne tikai pret Trampu, bet arī pret visiem citiem republikāņu kandidātiem.

Sandersa kandidatūra ir piesaistījusi arī jauniešu uzmanību – to, kuri citkārt par politiku neinteresējas un vēlēšanās nepiedalās. Par viņu štatos, kur tas atļauts, balso arī “neatkarīgie” vēlētāji, kas nav uzticīgi nevienai no abām partijām (arī Tramps bauda šīs vēlētāju daļas atbalstu).

Sākoties demokrātu priekšvēlēšanām februārī, pirmajā – Aijovas štatā rezultāts bija līdzīgākais ASV priekšvēlēšanu vēsturē, Sandersam iegūstot 49.6% pret Klintones 49.9%. Realitātē Sandersa un Klintones cīņa izvērtās daudz sīvāka, nekā to dažubrīd pasniedza ASV mediji – un lai arī šobrīd, maija sākumā, Sandersa izredzes kļūt par demokrātu partijas prezidenta kandidātu ir pavisam nelielas, tādas joprojām pastāv – vēl savu gribu nav izteikuši 12 štati, no tiem arī ASV lielākais – Kalifornijas štats.

Arī tad, ja Sanderss cīņā piekāpsies, viņa kampaņas ieguldījums ASV politikā ir nozīmīgs – Sanderss ir aktivizējis un pievērsis politikai ievērojamu skaitu jauniešu, aktualizējis diskusiju par naudas lomu politikā, ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, klimata pārmaiņām, kā arī piespiedis Hilariju Klintoni viņas labēji-centrisko retoriku pietuvināt savām – “kreisajām” pozīcijām. Ja 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās Hilarija Klintone gribēs uzvarēt Donaldu Trampu, viņai būs vajadzīgas arī Sandersa atbalstītāju balsis.

Seko līdzi ASV priekšvēlēšanu cīņai ŠEIT