„Jaunais” pedagogu darba samaksas modelis – kaps kultūrizglītības jomai Latvijā, – tā vakar nosūtītā vēstulē premjeram Mārim Kučinskim un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim norādījusi Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.
Tālāk atklātās vēstules teksts
„Jaunais” pedagogu darba samaksas modelis – kaps kultūrizglītības jomai Latvijā
Pirmdien, 25. aprīlī, Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepazīstināja sabiedrību ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, par kuru gan iepriekš pats izteicās, ka tas būs uzlabots vecais modelis.
Sabiedrībai tika stāstīts, ka pašreizējā skolotāju minimālā darba alga no 420 eiro palielināsies līdz 680 eiro, ka valsts mērķdotācija tiks arī atbalsta un motivācijas jeb direktora fondiem, kuru līdzekļus skolu direktori varēs tērēt gan apgalvojot skolotājus par labu darbu, gan arī piemaksājot par lielāku darba slodzi. Par to prieks.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) kategoriski iebilst pret izglītības un zinātnes ministra pausto, ka, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Kultūras ministrijai (KM) pašai jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas segšanai.
Ja jau Šadurska kungs visu laiku runāja par uzlabotu veco modeli, tad jāatgādina, ka vecajā modelī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēma finansējumu visai izglītības sistēmai Latvijā un tālāk sadalīja pa jomām – gan Kultūras ministrijai, gan arī citām, kuru pakļautībā bija izglītības iestādes. Tagad paustais, lai KM pati meklē naudu savām skolām, uzskatāms par nodevību attiecībā pret KM, jo līdz šim brīdim arī KM nebija informēta par šāda modeļa ieviešanu.
LKDAF viennozīmīgi uzskata, ka, izstrādājot vai iniciējot kādu no izglītības politikas aktivitātēm, IZM ir jādiskutē ar tām ministrijām, kuras nodrošina izglītības procesu savās nozarēs. KM ir otrā aiz IZM, kuras padotībā un pārraudzībā ir liels izglītības iestāžu tīkls, kas nodrošina kultūrizglītības pakalpojumu visos izglītības līmeņos. Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un 2 pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas, un 3 augstskolas (Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Kultūras koledža kā LKA struktūrvienība.
LKDAF rīcībā ir informācija, ka šo piektdien, 29.aprīlī, paredzēta IZM veidotās darba grupas sanāksme, kurā vēlreiz tiks runāts par jaunā modeļa ieviešanas detaļām, tomēr KM pārstāvjiem vēl vakar oficiāla uzaicinājuma piedalīties nebija, tas liecina par apzinātu KM izslēgšanu no informācijas aprites.
Atgādinām, ka M.Kučinska valdība izglītību ir pasludinājusi par vienu no prioritārajām jomām, bet notiekošais liecina par kultūrizglītības jomas apzinātu iznīdēšanu vai piespiedu nodošanu pašvaldību pārziņā. Mums nav pārliecības, vai visas pašvaldības spēs nodrošināt apmēram 3800 kultūrizglītības pedagogus ar darbu un tam atbilstošu samaksu.
Valdības rīcības plāna sadaļā „Reformas izglītībā un zinātnē” paredzēts: „Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai…” Kultūrizglītības skolu tīkls, vadoties pēc Šadurska kunga modeļa, noteikti nespēs nodrošināt iespēju tiem skolēniem, kuri vēlēsies mācīties mākslu, mūziku vai deju.
Valdības rīcības plāna sadaļā „Valsts drošība un nacionālā identitāte” paredzēts: „Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību programmu (2017.-2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas stiprina Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi”, bet praksē IZM vēlas iznīcināt kultūrizglītības sistēmu, atņemot tai finansējumu. Tie, kas šodien mācās mākslas un mūzikas skolās, pēc pāris gadiem nodrošinātu Latvijas simtgades pasākumu norisi, bet vai bez attiecīga finansējuma tas varēs notikt?
Valdības rīcības plāna sadaļā „Valsts drošība un nacionālā identitāte” paredzēts: „Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai” – arī mākslas un mūzikas skolu pieejamība vērtējama kā kultūras pakalpojums saturīgai un jēgpilnai brīvā laika pavadīšanai jauniešiem.
Valdības rīcības plāna sadaļā „Valsts drošība un nacionālā identitāte” paredzēts: „Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos’ , kur kā rīcības plāna pasākums minēts: Organizēt bērnu un jauniešu iesaisti kultūrizglītības interešu programmās, nodrošinot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un tradīciju, uzsākot gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020.gadā” – kāpēc apstiprināt šādu rīcības plāna punktu, ja šīm bērnu kultūrizglītības interešu programmām tiek atņemts valsts finansējums?
LKDAF vēlreiz norāda, ka valdības rīcības plānā rakstītais ir krasā pretrunā ar to rīcību, kādu pašlaik īsteno Izglītības un zinātnes ministrs.
LKDAF aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski nepieļaut pēkšņu un nesagatavotu kultūrizglītības jomas finansējuma modeļa maiņu 4 mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma.
Cieņā
Aldis Misēvičs
LKDAF priekšsēdētājs