Pedagogs par darbu jāpaslavē

10 / 08 / 2015
Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Draugiem Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Facebook Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Google+ Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on LinkedIn Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on LiveJournal Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Pinterest Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Tumblr Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Twitter Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Wordpress Share 'Pedagogs par darbu jāpaslavē' on Email

„Es kā strauss nebāzīšu galvu smiltīs,” par saviem pienākumiem saka jaunā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja INGA VANAGA. Lai gan joprojām nav skaidrs, vai pedagogu algu palielināšanai būs iespējams iegūt finanses, jau ir izstrādāts MK noteikumu projekts, ko valdība izskatīs 11.augustā. Kā atzīst arodbiedrības priekšsēdētāja, šī sēde būs izšķiroša, lai saprastu turpmāko arodbiedrības rīcību.

Laura Studente, LV portāls

– Kāds ir arodbiedrības viedoklis par jauno pedagogu algu modeļa projektu?

– Ir virkne gan mazāku, gan lielāku lietu, pret kurām jaunajā finansēšanas modelī iebilstam, tāpēc ministrijai esam ierosinājuši vairāk nekā 20 priekšlikumu. Tomēr līdz šim brīdim neviens no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem nav ņemts vērā.

Mēs saprotam, ka katram priekšlikumam ir fiskālā ietekme un nauda nav neierobežotā dau­dzumā, tāpēc arī uzstājam uz grafika izveidi. Grafikā parādītos konkrēti pasākumi, kas jāveic jau no 2016.gada 1.septembra, un tādi, kas būtu jāievieš vidēja budžeta termiņa ietvaros no 2017. līdz 2019.gadam. Grafiku nosūtījām Izglītības un zinātnes ministrijai 13.jūlijā. No ministrijas saņēmām atbildi par to, cik kopumā izmaksā mūsu vajadzību liste. Tomēr iztrūkst saraksts, kas palīdzētu saprast, cik konkrēti maksā katrs priekšlikums. Tas ļautu saprast, vai priekšlikums vispār ir iespējams. Mēs modeli neatbalstīsim, ja mūsu priekšlikumi netiks atrunāti MK noteikumu pielikumā vai arī noslēguma sadaļā. Par to mēs aktīvi iestāsimies 11.augusta sēdē Ministru kabinetā.

Uz grafiku uzstājam, jo tādu izveidot paredz Izglītības likuma 53.pants, kur teikts: pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba sa­maksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laikposmā. Mūsu darbs ir iestāties par tām lietām, kas ir normatīvajos aktos.

– Jaunā modeļa būtība ir samazināt lielo atšķirību starp pedagogu algām.

– Pašlaik ir pedagogi, kas par pilnu slodzi saņem no 420 līdz 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ir arī tādi, kas saņēmuši 1700, un tas jau liecina, ka ir veiktas nelikumīgas darbības. Protams, atšķirības ir lielas, tāpēc ir jābūt mehānismam, kā starpību samazināt. Ar jauno modeli ieguvēji būs mazo skolu pedagogi. Tomēr uz kā rēķina? Uz lielo skolu pedagogu atalgojuma rēķina.

Ja pedagogam kādā no lielajām Rīgas skolām šobrīd ir alga, pieņemsim, ir 1200 eiro un viņam pateiks, ka tev tagad būs 1050 eiro, tad kurš tam piekritīs? Un kāds tam ir pamatojums? Kurš pateiks, vai tas ir par daudz vai par maz pedagogam par to, ko viņš dara. Kā zināms, nodokļos tiek samaksāta 1/3 daļa no algas.

Mēs ministrijai jautājām, kāpēc nevarēja to trepīti taisīt lejā no lielākās algas, protams, neskaitot tos 1700 eiro, kas nav godīgi nopelnīti. Par fiskālo ietekmi tādā gadījumā mums aprēķinu nav. Tomēr mēs neesam ieinteresēti, lai algu reformas rezultātā  ciestu lielo skolu pedagogi. Tad varbūt šeit vietā ir ironija par atšķirīgiem atalgojumiem dažādās ministrijās. Tu vienā ministrijā esi vecākais referents un otrā – vecākais referents, bet algas  ir atšķirīgas. Varbūt arī te vajadzētu paņemt vieniem nost un izlīdzināt algas?

Taču runa nav tikai par algu. Vairāki elementi liecina, ka pēc jaunā modeļa pedagogiem būs jāstrādā vairāk, lai iegūtu slodzi, un mēs iestājamies arī par to, lai pedagogi nebūtu pārslogoti.

– Problēma jau arī ir tajā, ka algu modeli visu laiku apspriež, pārceļ tā ieviešanu, bet izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norāda uz to, ka naudu galu galā var arī vispār nepiešķirt, kas padara cīņu līdzīgu kā ar vējdzirnavām.

– Atlikts tas tiek arī tāpēc, ka nav skaidra akcepta no sociālajiem partneriem. Joprojām ir ļoti daudz iebildumu. Tā mēs varam spriest, ko tas kopumā liecina par izstrādāto dokumenta projektu. Protams, sociālajiem partneriem finansiālais aspekts nav mazsvarīgs, bet grafika ietvaros, manuprāt, tas būtu kā kompromisa variants visām iesaistītajām pusēm.

Pirms kāda laika valdības sēdē tika publiski pateikts – ja būs jaunais modelis un tiks sakārtots skolu tīkls, tad papildus nepieciešamo naudu atradīs. Tagad savukārt pasaka – nē, jums naudas nebūs, jums ir jāiekļaujas esošā finansējuma ietvaros, jums ir jāsakārt­o skolu tīkls. Tomēr pamatā jau tīkls ir optimizēts. Piemēram, profesionālās izglītības jomā pirms pieciem gadiem bija virs 60 skolām, tagad tās ir uz pusi mazāk.

Raksta turpinājums:

http://www.lvportals.lv/visi/viedokli?id=273018

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie