Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot

12 / 10 / 2014
Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Draugiem Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Facebook Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Google+ Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on LinkedIn Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on LiveJournal Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Pinterest Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Tumblr Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Twitter Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Wordpress Share 'Energo efektivitāte Latvijā – atbalstu meklējot' on Email

bsf_siltin

30. septembra starptautiskā konference “Vai iespējami efektīvi atbalsta mehānismi dzīvojamo ēku siltināšanai?” pulcēja nozares ekspertus, sabiedrības pārstāvjus, uzņēmējus un politiķus. Pasākuma galvenais mērķis bija visām iesaistītajām pusēm kopīgi meklēt efektīvākos risinājumus, kā būtiski uzlabot Latvijas dzīvojamo ēku energoefektivitāti.

Brīvības un solidaritātes fonds

KONFERENCES VIDEO kolekcija pieejama
https://www.youtube.com/playlist?list=PL_f4c2Jmgqw86jGrrUeP-lwC6eaiBE5mV

Pasākuma organizētājs, Brīvības un solidaritātes fonda valdes loceklis Ansis Dobelis norādīja:

“Lai gan jautājums ir specifisks, tas skar un būtiski ietekmē visu tautsaimniecību kopā. Pirmkārt, tas ir jautājums par mūsu enerģētisko drošību, jo šobrīd savus mājokļu sildīšanai pārsvarā izmantojam no Krievijas importēto dabasgāzi.

Otrkārt, ņemot vērā, ka energoresursu cenām ilgtermiņā ir tendence pieaugt, to efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ir svarīga sociāli neaizsargātākajām mājsaimniecībām.

Treškārt, samazinot energoresursu patēriņu, mēs stiprinām mūsu tautsaimniecību – samazinot importu.

Ceturtkārt, energoefektivitāte ir veids, kā dzīvot zaļāk. Mēs varam tiekties izmantot zaļāku enerģiju, tomēr videi draudzīgākā enerģija vienmēr būs tā, kas netiek patērēta.”

Pasākumā tika iezīmētas vairākas būtsikas problēmas, kas līdz šim kavējušas daudzdzīvokļu ēku straujāku un plašāku renovāciju. Kā vienu no galvenajām problēmām gan eksperti, gan citi pasākuma dalībnieki minēja aizdevumu nepieejamību ēku renovācijai. Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja Selīna Vancāne norādīja:

“Būtiskākā daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu atbalsta programmas problēma ir tā, ka pat tehniski un ekonomiski pamatotiem projektiem, kas saņēmuši valsts atbalstu, netiek nodrošināta iespēja saņemt aizdevumu (ar saprātīgiem nosacījumiem) projekta īstenošanai. Būtu jārūpējas, lai turpmāk tiktu nodrošināta šāda iespēja – īpaši jau tādēļ, ka no ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem valsts un pašvaldību budžetā nodokļu veidā (pievienotās vērtības nodoklis, kā arī darba devēja un darba ņēmēja sociālā nodokļa iemaksas) var nonākt līdz 30% no projektos investētajiem līdzekļiem.”

Kā tika secināts diskusijas gaitā, – pat ja izdodas saņemt aizdevuma apstiprinājumu no kemercbankām ēku renovācijai, procentu likme aizdevumam nereti ir tik augsta, ka renovācijas izmaksas vairs neatmaksājas vai atmaksājas nesamērīgi ilgā laika termiņā. Tāpat aizdevuma saņemšanu no komercbankām bieži kavē fakts, ka bankas vēlas saņemt vairāk nekā 75% iedzīvotāju piekrišanu ēku renovācijai, kaut gan likumdošanā noteikts, ka nepieciešams tikai 51% iedzīvotāju pozitīvs lēmums.

Nereti jau apgrūtinoša ir pat nepieciešamība pēc 51% ēku iedzīvotāju atbalsta daudzdzīvokļu mājas renovācijai – tas saistīts ar lielo tādu iedzīvotāju skaitu, kuri to nav gatavi atbalstīt savas materiālās situācijas dēļ. Tādēļ nepieciešams meklēt risinājumus, kā efektīvi atbalstīt maznodrošinātas mājsaimniecības, lai tas nekavētu arī kopēju dzīvojamo ēku renovācijas procesu.

Lai risinātu šīs problēmas un nākotnē uzlabotu atbalsta mehānismu efektivitāti un pieejamību, pasākumā izskanēja dažādi priekšlikumi. Jau drīzā nākotnē komercbanku sniegtos kredītus ēku renovācijai varētu aizstāt valsts garantēti Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum” izsniegtie aizdevumi. “Altum” izsniegtajiem aizdevumiem varētu būt būtiski zemāki aizdevuma procenti. Tāpat šāds risinājums mazinātu citus šķēršļus, ko aizdevumu saņemšanai nereti nosaka komercbankas. Piemēram, bieži ēkas renovācijai ir bijis grūti saņemt aizdevumu mazāk attīstītajos reģionos. Savukārt, lai risinātu atbalsta jautājumu maznodrošinātajām mājsaimniecībām, būtu nepieciešams sniegt valsts vai pašvaldības galvojumu šo mājsaimniecību ieguldījumam energoefektivitātes uzlabošanā.

Pasākumā piedalījās: Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) – LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts; Gatis Ābele (ZZS) – LR Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs; Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts; Selīna Vancāne, Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja; Agris Kamenders, „Ekodoma” direktors; Hanna – Liisa Kangas, Pasaules dabas fonda pārstāve no Somijas; Jaan Tepp, energopolitikas eksperts no Igaunijas; Reinis Āboltiņš, Providus enerģētikas politikas pētnieks.

Konference notika ar Ziemeļu ministru padomes atbalstu.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie