Šobrīd Latvijā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums ir negatīvs, bet turpmākie trīs līdz pieci gadi ir izšķirošie, lai rastu risinājumu demogrāfijas un tautas ataudzes problēmsituācijai. Lai notiktu tautas ataudze, ģimenē ir jābūt vairāk par vienu bērnu. Šie turpmākie pieci gadi ir izšķirošie, jo demogrāfijas buma laikā — 80. gados dzimušās meitenes ir reproduktīvajā vecumā, un šobrīd tām varētu dzimt pirmie bērni. Bet 90. gados jau bija demogrāfijas kritums. Tātad pēc 2019. gada demogrāfisko pieaugumu būtu grūti prognozēt. Nākamos piecus gadus varētu gaidīt dzimstības pieaugumu, bet ir jautājums, kā mudināt ģimenes pieņemt lēmumu par otro un trešo bērnu, kuri nodrošinātu tautas ataudzi?
Ieva Ādamsone, biedrība PROGRESĪVIE
Šobrīd dominē trīs iemesli, kādēļ nenotiek tautas ataudze, un visi šie iemesli ir savstarpēji saistīti. Tie ir ekonomiskie faktori, augstie bērnu mirstības rādītāji un emigrācija.
1. Ekonomiskie faktori
Balstoties uz datu avotu „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izvērtējums”, atbildot uz jautājumu „kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē?”, atbilžu apkopojuma pirmās četras pozīcijas skaidri parāda ekonomisko ietekmi šajā jautājumā. Respondenti norāda, ka traucējošie faktori ir nepietiekamie ienākumi, nestabilitāte ienākumos, nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika un nestabilitāte darbā.
Ģimenē ienākot pirmajam bērnam, izdevumi pieaug par aptuveni 30%, bet ar diviem un trīs bērniem līdz 41%. Visbūtiskāk ģimenes rocība samazinās bērna otrajā dzīves gadā. Šajā laikā ģimene varētu sākt domāt par otro bērnu, bet valsts atbalsts beidzas.
Tāpat lielākais nabadzības risks ir ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu.
2. Lielā bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā
Šis nenoliedzami ir saistīts ar pirmo faktoru. Neapmierinošā finanšu situācija ietekmē potenciālo vecāku veselību, un jauno vecāku ierobežotās finanses liedz nodrošināt bērniem kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Formāli bērnu medicīniskā aprūpe Latvijā ir bezmaksas. Diemžēl kvotas ir nepietiekamas, lai savlaicīgi saņemtu valsts apmaksātās speciālistu konsultācijas, bet materiālā situācija ģimenēs liedz izmantot maksas pakalpojumus. Tāpat būtu jāizvērtē, vai tomēr nav pienācis laiks bērnu medicīnisko aprūpi atkal nodot pediatru pārziņā. Pediatrs ir speciālists, kurš apmācīts savlaicīgi diagnosticēt zīdaiņu veselības problēmas, bet šobrīd zīdaiņu aprūpi veic ģimenes ārsti, kuri specializējušies pieaugušo veselības aprūpē.
Lai gan, salīdzinot ar 2011. gadu, pēdējos gados zīdaiņu mirstība ir nedaudz samazinājusies, Latvijā joprojām ir augstāks zīdaiņu mirstības rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā.
Neplānotas grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaits Latvijā samazinās, jo sabiedrībā abortu jautājumam tiek pievērsta lielāka uzmanība, taču ir parādījusies cita tendence, kam netiek pievērsta pietiekama uzmanība — iedzīvotāju saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Neārstēta STS nopietni ietekmē gan sievietes, gan gaidāmā bērna veselību.
Būtiskākie zīdaiņu nāves cēloņi ir perinatālā perioda stāvokļi, iedzimtas anomālijas, infekcijas un parazitārās slimības, kā arī elpošanas sistēmas attīstības traucējumi. Tas tikai pierāda, ka steidzami ir jāuzlabo veselības aprūpe valstī, kā arī tās pieejamība visiem sabiedrības slāņiem.
3. Emigrācija
Emigrācija samazina jau tā nelielo bērnu skaitu, kā arī reproduktīvajā vecumā esošo potenciālo vecāku skaitu Latvijā. Lēmumu par emigrēšanu no Latvijas pieņem ekonomiskā spiediena rezultātā. Statistika liecina, ka emigrēt izvēlas ģimenes, kurās aug vairāk par vienu bērnu, kā arī cilvēki, kuriem nav bērnu, bet kuri tuvākajā laikā tos vēlētos. Arī šeit atspoguļojas ekonomiskais faktors.
Vienīgais risinājums ir uzlabot ekonomisko situāciju valstī un mazināt nabadzības risku ģimenēm ar bērniem. Lai gan bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti ir būtisks atbalsts, tas ir īstermiņa risinājums. Ilgtermiņā būtu jārod iespēja veidot stabilu sabiedrības vidusslāni. Iespējamie instrumenti būtu minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, tāpat progresīvā nodokļa ieviešana. Tāpat būtu jārod iespēja nodrošināt brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 9. klasei, jāsniedz atbalsts pirmā mājokļa iegādei, un nekustamā īpašuma nodokļa atlaide būtu jāpiemēro arī ģimenēm ar vienu un diviem bērniem. Un ne mazāk svarīgi ir valstiskā mērogā runāt par tradicionālas ģimenes vērtību stiprināšanu.