Ceļi, kurus pielabo, nevis remontē. Rūpnīcas, kas stāv tukšas. Zeme, kas netiek izmantota. Cilvēki, kas aizceļo no dzimtenes darba meklējumos. Šīs ir tikai dažas kliedzošākās ikdienas realitātes, ar ko jāsastopas Latvijas „augošajā” ekonomikā. Iemesls tam ir skaidrs – nepietiekamie finanšu resursi cilvēku un materiālu apmaksai jeb pārāk mazas investīcijas ekonomikas attīstībā.
Ilmārs Gromuls, biedrība PROGRESĪVIE
Risinājumu, kuru piedāvā PROGRESĪVIE, izmanto visā pasaulē, visuzskatamāk Vācijā: mēs aicinām Latvijā veidot attīstības institūcijas – pašvaldību bankas, kas, apvienojoties vairākām pašvaldībām, var apkopot pietiekami līdzekļus, lai uzsāktu piesaistīto finanšu instrumentu refinansēšanu.
Kas ir refinansēšana?
Refinansēšana ir pamats banku darbībai. Pēc būtības tā ir izsniegto kredītu ieguldīšana citā bankā, par to saņemot brīvus finanšu līdzekļus jaunu kredītu izsniegšanai. Lai nodrošinātu, ka no šādas sistēmas likumīgi nebūtu iespējams izpūst finanšu burbuli, katrai refinansēšanas operācijai piemēro refinansēšanas likmes, kas kalpo kā riska garants izsniegtajiem līdzekļiem.
Kāpēc pašvaldību bankas?
Nav jābūt ekonomikas ekspertam, lai atzītu, ka komercbanku mērķis ir pelnīt. Un tieši šī vienkāršā iemesla dēļ tās ekonomisku apsvērumu labad nenodrošina tādu projektu attīstību, kuru rezultātā ir nevis peļņa, bet ekonomiskās vides un infrastruktūras attīstība.
Piemēram, rūpnīca, kura strādās ar mazu peļņu, nav interesanta komercbankai, jo minētā rūpnīca ir riska zonā un, iespējams, nevarēs atmaksāt kredīta procentus tādā apjomā, kas garantētu komercbankai peļņu.
Šajā brīdī parādās attīstības institūcijas – pašvaldības bankas – sniegtās iespējas. Pašvaldībās, kuru interesēs ir noturēt esošās vai izveidot jaunas darbavietas, palielināt nekustamā īpašuma vērtību un attīstīt savu infrastruktūru, rastos iespēja izsniegt uzņēmējam kredītu, kura mērķis ir nevis pelnīt, bet nodrošināt pašizmaksu un projekta realizāciju. Kredīts pašvaldībai atmaksātos nevis kredīta procentos un dividendēs, bet saņemtajos nodokļos un attīstītajā infrastruktūrā.
Pašvaldības bankas ieguvums parādās brīdī, kad pirmajai rūpnīcai izsniegto kredītu refinansē un iegūst jaunus finanšu līdzekļus otras, tad trešās rūpnīcas celšanai, tad ceļa remontam, tad dzīvojamo ēku būvniecībai utt. Ņemot vērā, ka šāda pašvaldības banka – attīstības infrastruktūra – realizē projektus, kurus atsakās finansēt komercbankas, tiek nosegta ekonomikas izaugsmes zona, kas ir ekonomiski izdevīga nevis tikai bankai, bet arī vietējai pašvaldībai.
Jāņem vērā, ka pašvaldību bankas pasaulē ir visdrošākās un stabilākās bankas, kas vislabāk pārdzīvoja 2008. gada finanšu krīzi.
Ko tas nozīmētu Latvijas ekonomiskajā situācijā?
Izmantojot pašvaldības bankas, iespējams vairākkārtīgi palielināt pašvaldības iespējas finansēt infrastruktūrā. Ieguldot 100 000 latu, tiek nodrošināta iespēja finansēt projektus miljonu apmēros. Tas nozīmē labākas kvalitātes ceļus, siltinātas mājas, jaunas darbavietas.
Pašvaldību banka piedalītos iedzīvotāju mājokļu siltināšanas procesā, piedāvājot kredītus gadījumos, kad bankas atsaka sadarbību, vai atbalstītu mazturīgos iedzīvotājus, kuriem uzspiesti pārlieki siltināšanas kredītu slogi. Pašvaldību banka nodrošinātu finansējumu, balstoties ne tikai uz potenciālajām peļņas iespējām, bet ņemtu vērā arī ieguvumus pašvaldības līmenī.
Noslēgumā jāuzsver, ka pašvaldību banku primārais uzdevums nav peļņas nešana, bet gan ekonomiskās vides stimulēšana, nodrošinot finansējumu gan esošām, gan jaunām darbavietām, tādējādi veicinot pašvaldības ekonomisko izaugsmi.