Eiropas sociālais parāds

19 / 10 / 2012
Share 'Eiropas sociālais parāds' on Draugiem Share 'Eiropas sociālais parāds' on Facebook Share 'Eiropas sociālais parāds' on Google+ Share 'Eiropas sociālais parāds' on LinkedIn Share 'Eiropas sociālais parāds' on LiveJournal Share 'Eiropas sociālais parāds' on Pinterest Share 'Eiropas sociālais parāds' on Tumblr Share 'Eiropas sociālais parāds' on Twitter Share 'Eiropas sociālais parāds' on Wordpress Share 'Eiropas sociālais parāds' on Email

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) sniegusi paziņojumu, kurā uzsver, ka sociālais parāds ir tikpat svarīgs Eiropas glābšanai kā monetārais parāds. Piedāvājam šī paziņojuma tulkojumu latviešu valodā.

Parādu krīze, un kā no tās izkļūt, tiek apspriesta visur, un tā tam jābūt. Taču eksistē arī sociālais parāds, kas ir tikpat svarīgs Eiropas glābšanai kā monetārais parāds.

Programmas, kas paredzētas grūtībās nonākušajām valstīm, kā arī tām, kas vēlas atbilst visiem kritērijiem, koncentrētas uz samazinājumiem, kas ietekmē visneaizsargātākos, samazina sociālo aizsardzību un vājina industriālās attiecības. Sistemātiski tiek izjaukts sociālais modelis, kas padarīja Eiropu par progresīvas demokrātijas vietu un samazināja sociālo nelīdztiesību. Dienvidu valstīs sociālā situācija ir kritiskā stāvoklī, un visur pieaug nelīdztiesība. Ekonomiskās programmas rada nepieņemamas brīvās tirdzniecības zonas un netaisnīgu konkurenci Eiropā. Tas, kas tagad notiek ar strādājošajiem Grieķijā, Portugālē, Īrijā un Spānijā, vēlāk kā bumerangs ķers strādājošos ziemeļos.

Īpaši nepieņemama ir situācija, kurā atrodas jaunieši. Bezdarba līmenis drīz vien sasniegs 50% vairākās dienvidu valstīs, bet nedroši darba apstākļi strauji izplatās visā Eiropā.

Taupība ne tikai noved pie kritiskas situācijas sociālajā jomā. Taupība arī nedod rezultātus: tā necīnās ar pārmērīgiem parādu slogiem un neatjauno uzticību tirgiem. Tā vietā taupība arvien vairāk vājina publiskās finanses.

Kas ir ieguvēji?

Kazino kapitālisms ir visu šodienas problēmu pamatā. Šī sistēma ir izjukusi. Bet kapitāls nejūtas traucēts, un tā darbība joprojām tiek aizsargāta. Bankas manipulē ar procentu likmēm, bet valdības turpina likt cilvēkiem maksāt par savām kļūdām.

Eiropas Savienības institūcijām, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam jācīnās par taisnīgiem nodokļiem, jāizbeidz nodokļu konkurence un izvairīšanās no nodokļiem, un, visbeidzot, bet ne tikai, jāievieš finanšu darījuma nodoklis. Tā vietā šīs institūcijas aicina veikt strukturālās reformas, samazināt minimālās algas, samazināt pensijas un bezdarbnieku pabalstus. Tas nav godīgi. Tas nav efektīvi. Mums nepieciešamas investīcijas un cienīgas algas, kas vestu mūs uz ilgtspējīgu izaugsmi.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) izmantos visu savu spēku un ietekmi, lai mainītu kursu. Ilgtspējīga virzība pēc krīzes paredz atjaunotni un to mehānismu un politiku stiprināšanu, kas nepieciešami dažādo sociālās nevienlīdzības veidu mazināšanai, kā arī pretēju tendenci pārmērīgas bagātības koncentrēšanai.

ETUC atbalsta tādu Eiropas Savienību, kas veicina labus darbus, cienīgas algas, sociālo progresu un sociālo taisnīgumu. Mēs iestājamies pret mūsu sociālā modeļa, kas kalpo kā iedvesmas avots visas pasaules darbiniekiem, izjaukšanu.

Eiropas Arodbiedrību konfederācijai ir Eiropas sociālais projekts. Šajā laikā, kad norit diskusijas par un ap jaunu konventu un, iespējams, arī jaunu līgumu, atbildīgajām institūcijām ir jāzina, ka mūsu prasības par to, ka sociālajām tiesībām nevis ekonomiskajai brīvībai ir jābūt prioritārām, ir nopietnas.

Bernadette Ségol, ETUC ģenerāsekretāre

Ignacio Fernández Toxo, ETUC prezidents

Brisele, 2012.gada 15.oktobris

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie