Runas par pensiju obligācijām un valsts naudas aizņemšanos no pensionāriem ir nekavējoties jāizbeidz – tādu viedokli paudis Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs. “2008. gada vasarā notika referendums par vecuma pensijām. Mūsu mērķis bija panākt, ka minimālās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par 135 latiem un lai tas tuvotos iztikas minimumam. Tas valstij maksātu 87 miljonus latu gadā. Sabiedrības spiediena rezultātā tie ļaudis, kuriem pirms 1996. gada nebija un nevarēja būt sociālās apdrošināšanas iemaksu, saņēma papildus 80 miljonus latu par darba stāžu.
Ja treknie valsts tēriņi tiktu apturēti jau 2008. gadā, valsts būtu ietaupījusi vismaz 500 miljonus gadā. Tieši par tādu summu Valdim Dombrovskim ir izdevies gadā ietaupīt. Jebkādas runas par to, ka pensionāri ir sagrāvuši budžetu, ir pilnīgi aplamas. Budžetu ir grāvuši zagļi, kampēji un šķērdētāji.
Valsts kontrole un Pasaules Banka ir norādījusi uz iespējām, kā turpināt novērst izšķērdību iestādēs, aģentūrās, valsts un pašvaldību uzņēmumos – apjomā līdz pat 310 miljoniem latu. Atlikums nākamā gada budžeta vajadzīgajiem vēl simts miljoniem latu krīzes apstākļos ir jāuzliek turīgajiem – ar progresīvo nodokli. Bagātajiem jāmaksā vairāk.
Sociālajā budžetā nav deficīta. No sociālā budžeta jau ilgstoši tiek uzturēti pamatbudžeta tēriņi par kopējo summu 200 miljoni latu gadā. Tādi tēriņi, kam pretī nav sociālās apdrošināšanas iemaksu. Mēs kopā esam aizstāvējuši tiesā Satversmē garantētās tiesības uz pienācīgu nodrošinājumu veciem ļaudīm. Šobrīd vidējā vecuma pensija ir 181 lats, tas ir mazliet pāri iztikas minimumam. Ir dzirdēti priekšlikumi samazināt pensiju neapliekamo minimumu. Pilnīgi aplami. Vecuma pensijas samazināšana vidēji kaut vai par 10% atkal noliktu ļaudis uz nabadzības sliekšņa un ir kategoriski nepieļaujama.
Aizņemšanās no valsts iedzīvotājiem nesamazina valsts budžeta deficītu. Tas ir tieši tāpat, kā aizņemšanās no kaimiņa nesamazina mājsaimniecības budžeta iztrūkumu. Tā var pat palielināt deficītu, jo par parādu ir jāmaksā procenti. Tāpēc nav vietā nekādas runas par obligācijām. Tās jāizbeidz. Nevar indeksēt uz leju pensijas, kuras nekad nav indeksētas uz augšu. Te pilnīga taisnība Latvijas Pensionāru federācijai.
Ir dzirdēti priekšlikumi paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tas gan tā var gadīties. Ja Latvijā katru gadu nomirs vairāk cilvēku, nekā piedzims, vienīgā alternatīva būs ievest viesstrādniekus. Jo nebūs pietiekami daudz darbspējīgu cilvēku, kas maksā sociālo nodokli. Tomēr šobrīd pēc 62 gadu vecuma sasniegšanas vīrieši vidēji nodzīvo 13 gadus, sievietes – 20 gadus (vidēji G skaitlis ir 18). Te nu tomēr ir vajadzīga nopietna diskusija, un tā notiks, kad Labklājības ministrija tai būs gatava.”