Nacionālā attīstība – ierosinājumi

25 / 09 / 2012
Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Draugiem Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Facebook Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Google+ Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on LinkedIn Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on LiveJournal Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Pinterest Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Tumblr Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Twitter Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Wordpress Share 'Nacionālā attīstība – ierosinājumi' on Email

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savus ierosinājumus Nacionālās attīstības plānam (NAP), lūdzot pievērst īpašu uzmanību tā formai. Arodbiedrības uzskata – ja jau tas ir plāns, tajā jābūt šādām sadaļām: uzdevums, izpildītājs (atbildīgais), izpildes termiņš, finansējums, indikatori.  Pašreizējā plānā daudzas labas lietas ir ierakstītas bez attiecīgā seguma, tāpēc būs apgrūtināta vai pat neiespējama NAP izpilde.

LBAS norāda, ka NAP pašreizējā versijā ir pārāk daudz literāru atkāpju, emocionālu tekstu, kas neko nepaskaidro. Ir jāizvēlas starp plānu, vīziju un literāru darbu! Ja dots uzdevums izveidot plānu, tad tas arī ir jādara! Tāpat ir jāprecizē vadmotīvs „Ekonomikas izrāviens”, jo izstrādātais NAP variants to nenodrošina. Jāprecizē vadmotīva atbilstība Fiskālās disciplīnas likumam. LBAS norāda, ka konceptuāli atbalsta Labklājības ministrijas ierosinātās darbības NAP 2020 uzdevumu ietvaros.

Savukārt LBAS neatbalsta PKC izstrādātā NAP papildināšanu vai aizvietošanu pilnā apmērā ar Vides un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža prezentēto „Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē” plānu kā nekonkrētu un neatbilstošu tautsaimniecības attīstībai. LBAS pieļauj, ka no tā var izmantot atsevišķas sadaļas. „Valsts attīstības vīzija 2014.-2020.gadā” noteikti jāpapildina ar Latvijas tuvošanos ES valstu vidējam līmenim.

LBAS ierosina NAP iestrādāt papildinājumus:

  • 1) Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā ir jānosaka neapliekamais minimums (piemēram, 40 kv.m.)katram iedzīvotājam tā deklarētajā pamata dzīves vietā;
  • 2) Lai izveidotu stabilu vidusšķiru ir jāievieš progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa sistēma. Sākotnēji ierosinām to (piemēram, līdz 2015.gadam) sabalansēt minimālo algu, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošu personu un iztikas minimumu. Ienākumus no algotā darba, kas nepārsniedz iztikas minimumu, jāatbrīvo no ienākumu nodokļa maksāšanas!
  • 3) Jāuzsver nodarbinātības veicināšana kā labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pamats;
  • 4) Ņemot vērā, ka NAP stratēģiskie rādītāji paredz 2020.gadā sasniegt ES valstu pašreizējo vidējo līmeni tādos rādītājos kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un summārais ienākumu nevienlīdzības koeficients, attiecīgi jāpapildina rīcības virziena „Vesels un darbspējīgs cilvēks” mērķa sasniegšanas rādītāji:
  • Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030
    Valsts finansējums veselības aprūpei (% no IKP) 3.3 (2012) 4.5 5.0 7.0 8.0
    Cilvēku īpatsvars, kuri nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi 21.6 (2012) 15.0 10.0 3.0 2.0
    Ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ(%) Latvijas vieta „EHCI” indeksā 31 (2012) 25 20 15 10

  • 5) 55.punktā paredzētais 4-kārtīgais finansējuma palielinājums (% no IKP) pētniecībai un inovācijas attīstībai ir bez reāla pamatojuma;
  • 6) 94.punktu vajadzētu papildināt ar veselības tūrismu kā maksas pakalpojumu, pie atbildīgajām institūcijām pievienojot VM;
  • 7) Rīcības virziena „Izcila uzņēmējdarbības vide” 102.punktu „Mērķa sasniegšanas rādītāji” papildināt ar Latvijas indeksu – Ilgtspējas indekss – stratēģisku vadības instrumentu, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni;
  • 8) 121.punktā „Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošana” kā atbildīgās institūcijas jāmin arī autortiesības un izpildītājtiesības aizstāvošās aģentūras;
  • 9) 261.punktu izteikt sekojoši: „Kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu savlaicīgas un vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana, stiprinot tam nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru”;
  • 10) Rīcības virzienu „Izcila uzņēmējdarbības vide” papildināt ar VID sagatavoto uzņēmumu „Balto sarakstu” un tā sniegtajām priekšrocībām sociāli atbildīgiem uzņēmumiem;
  • 11) 124.punkta par „Rail Baltica” Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrādāšanu jāpapildina ar ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu. Latvija nedrīkst investēt līdzekļus grandiozos projektos, pirms nav skaidrs ekonomiskais izdevīgums!
  • 12) 129.punkts būtu jāpapildina ar valsts investīciju programmas izstrādi eksperimentālās ražošanas bāzes izveidei pie zinātniskajiem institūtiem;

  • 13) 172.punktā „Kā var stiprināt cilvēka drošumspēju?” apakšpunktu izkārtojums ir jāmaina, kā pirmo liekot iespējas strādāt un saņemt atbilstošu atalgojumu;
  • 14) 172.punktā tekstu “Jāsekmē veselīgs dzīvesveids kā pamats dzīves kvalitātei un ilgam darba mūžam” ierosinu mainīt uz “Jāsekmē veselīgs dzīvesveids kā pamats dzīves kvalitātei un ilgam mūžam”, jo diez vai cilvēks sapņo tikai par ilgu darba mūžu, viņš vēlas arī atpūsties (pensijā), bet ja pensijas gadus viņš nemaz nesagaida (un valdība to ar savu politiku veicina), tad kāda tur vairs drošumspēja? Valdībai protams izdevīgāks ir garš darba mūžs un gandrīz nekāda pensija;
  • 15) 207.punktu par re-emigrāciju ierosinām grozīt no “Iedzīvotāju skaita izmaiņas – migrācijas saldo ir nulle, primāri veicinot re-emigrāciju (skaits)” uz “Iedzīvotāju migrācijas saldo (skaits)”, izveidojot papildus aili jeb mērķa sasniegšanas rādītāju re-emigrējušo Latvijas valstspiederīgo skaitam. EM jau ir veikusi aprēķinus, cik daudzus viņi vēlas re-emigrēt, tāpēc dati ir pieejami. Savādāk nav saprotams, kā varēs konstatēt, vai mērķis “Veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un atgriešanos Latvijā” ir izpildīts, jo migrācijas saldo veidojas no visu cilvēku emigrācijas un imigrācijas, ne tikai valstspiederīgo. Nav saprotams, kādam būtu jābūt migrācijas saldo 2030.gadā – tur pagaidām ir ievilkta svītriņa;
  • 16) apšaubāms ir 208.punkta rādītājs “Iedzīvotāju uzticēšanās līmenis valsts institūcijām” – diez vai tas ir noteicošais faktors pie migrācijas, drīzāk to varētu likt pie 1.mērķa rādītājiem (Veicināt iedzīvotāju piederību Latvijai un lepnumu par savu valsti un tautu);
  • 17) 212.punktā “Iedzīvotāju īpatsvars, kas regulāri saņem informāciju no Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzticas tiem, pēc tautības.” – kāds tam ir sakars ar mērķi “Palielināt latviešu valodas lietojumu sabiedrībā”, zinot to, ka Latvijas sabiedriskie mediji raida arī krievu valodā? Jāprecizē vai jāņem ārā;
  • 18) 233.punkts ir jāprecizē, jo patreizējā redakcijā tas rāda jūtamu vardarbības pieaugumu;
  • 19) Rīcības virziena „Stabili pamati tautas ataudzei” 239.punktu, kas fiksē veicamos uzdevumus nepieciešams papildināt: „Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas par izglītības programmu īstenošanu nodrošināšana no valsts pamatbudžeta”;
  • 20) 241.punktā b) neapliekamā minimuma paaugstināšana atkarībā no apgādājamo bērnu skaita – kāpēc to vajag, ja jau eksistē atvieglojums par apgādājamiem? Neapliekamais minimums ir jāceļ jebkurā gadījumā (visiem darbiniekiem);
  • 21) 247.punktu vajadzētu precizēt, jo dabīgo pieaugumu ietekmē ne tikai dzimstība, mirstība un iedzīvotāju veselība kopumā, bet arī iedzīvotāju migrācija. Ja cilvēki masveidā pamet valsti, tad ietekmē gan dzimstības, gan arī mirstības rādītājus;
  • 22) 255.punktā būtu labāk, ja mērītu, cik % iedzīvotāju ir apmeklējuši ģimenes ārstu profilaktiskos nolūkos. Savādāk var padomāt, ka mēs gribam, lai cilvēki biežāk slimotu un tikai tad ietu pie ārsta;
  • 23) 265.punktu vajadzētu papildināt ar izmērāmu rādītāju – līdz 2020.gadam panākt, ka vismaz 40 % jauniešu iegūst augstāko izglītību;
  • 24) 282.punktā mērķi izskatās ļoti, pat pārāk, ambiciozi;
  • 25) 294.punktā atrodamais apgalvojums, ka valstīs ar nelielām atšķirībām mājsaimniecību ienākumu līmeņos (jeb lielāku ienākumu vienlīdzību) vērojama zemāka sabiedrības spriedzu, augsta uzticība citiem, labāka iedzīvotāju fiziskā un garīgā veselība, augstāki izglītības rādītāji, augsta mobilitāte un zemāka noziedzība, neatbilst patiesībai, jo tad jau Ziemeļkoreja varētu būt ideāls paraugs visai pasaulei! Šobrīd arī Latvijā ir vērojama diezgan maza atšķirība ienākumu līmeņos, jo jau 85 % iedzīvotāju dzīvo tuvu nabadzības slieksnim un starp viņiem būtisku atšķirību nav!
  • 26) 296.punkts, kurā tiek teikts „Lai mazinātu ienākumu plaisu un nabadzību, valsts sekmē iedzīvotāju nodarbinātību un rūpējas par iedzīvotāju produktivitātes uzlabošanos” nav īsti saprotams. Par kādas vai kuras produktivitātes uzlabošanu iet runa?
  • 27) 301.punktā prasās precizēt, kādam tad vajadzētu būt algu pieaugumam 2017., 2020. un 2030.gadā. Un nav skaidrs, pret ko ir attiecināts tas pieaugums – pret iepriekšējo gadu, pret bāzes gadu?
  • 28) 304.punktu papildināt ar rādītāju „nereģistrētās nodarbinātības procents”;
  • 29) 307.punktu „Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi” papildināt ar sekojošu tekstu:
    • – Sociālo partneru un sociālā dialoga oficiālo definīciju izstrāde un pieņemšana, integrējot tos attiecīgajos normatīvajos dokumentos;
    • – Trīspusējā sociālā dialoga stiprināšana – valdības sociālo partneru iesaistīšana nodarbinātības politikas izstrādāšanas un ieviešanas procesos, veicinot cienīga darba un sociālā dialoga principu ievērošanu gan privātajā, gan sabiedriskajā (publiskajā) sektorā;
    • – Sociālo partneru iesaiste cienīga darba ieviešanas risinājumu meklēšanā;
    • – Darba koplīgumu un nozaru ģenerālvienošanos izplatības veicināšana Latvijas darba tirgū, atbalstot godīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību. Ar pārdomātas nodokļu politikas palīdzību stimulēt darba devējus ieguldīt līdzekļus savu darbinieku profesionālajā izglītībā, attīstībā un labklājības pieaugumā;
    • – Darba koplīgumos un nozaru ģenerālvienošanās iekļauto materiālo labumu atbrīvošana no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (20 % apmērā);
    • – Sociālo partneru iesaiste reģistrētās nodarbinātības veicināšanā un nelegālās nodarbinātības apkarošanā;
  • 30) 308.punkts tad arī ir jānoformulē pilnīgi skaidri – „Ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļu sistēmu”;
  • 31) 312.punktu izteikt šādi: „Sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības veicināšana, nodrošinot motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta sistēmu (t.sk. apmācības, pagaidu darba iespējas, vietējās nodarbinātības iniciatīvas) Pieaugušo izglītības aktivitātes nodarbinātajiem nodrošināšana”;
  • 32) 318.punkts ir jāprecizē, jo šobrīd tas pieļauj pašvaldību dalīšanu izdevīgajās un neizdevīgajās, kas nevairo iedzīvotāju drošumspēju. Ko darīt cilvēkiem, kas dzīvo neizdevīgajās pašvaldībās?
  • 33) 319.punktā lietoti plānam pēc būtības neatbilstoši vārdi – „nav pieļaujams, jālieto visi pieejamie ietekmes instrumenti, lielākā daļa resursu jānovirza utt.”;
  • 34) Rīcības virziena „Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana” 354.punkts „Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi” jāpapildina ar atsevišķu punktu, kas paredzētu īpašas programmas izstrādāšanu Latgalei, to balstot uz nodokļu atlaidēm un kompensācijām par investīcijām tiem uzņēmējiem, kas Latgales reģionā ir izveidojuši savas ražotnes un nodarbina vietējos cilvēkus vismaz trīs (piecus) gadus;
  • 35) Rīcības virziens „Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanā” būtu jāpapildina ar sociālo uzņēmējdarbību, ko varētu veikt vai arī koordinēt pašvaldības (368.punkts);
  • 36) 370.punktā ir runa tikai par autoceļiem un to kvalitāti, bet kā ar dzelzceļu, vai to nav domāts attīstīt? Attīstītās valstīs vilciens pat ir ērtāks un ātrāks transporta līdzeklis nekā auto;
  • 37) ierosinām 377.un 380.punktu apvienot, jo saziņa ar valsts un pašvaldību institūcijām arī ir saistīta ar pakalpojumu pieejamību;
  • 38) 402.punkts „Lauku putnu indekss” ir jāsvītro, tam nav nekāda sakara ar ekonomikas izrāvienu. Tad jau varētu arī rakstīt „meža putnu, purva putnu, ezeru un jūras putnu” utt.!

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie