Deputāti un referendumi

19 / 03 / 2012
Share 'Deputāti un referendumi' on Draugiem Share 'Deputāti un referendumi' on Facebook Share 'Deputāti un referendumi' on Google+ Share 'Deputāti un referendumi' on LinkedIn Share 'Deputāti un referendumi' on LiveJournal Share 'Deputāti un referendumi' on Pinterest Share 'Deputāti un referendumi' on Tumblr Share 'Deputāti un referendumi' on Twitter Share 'Deputāti un referendumi' on Wordpress Share 'Deputāti un referendumi' on Email

Nesen ar portāla gudrasgalvas.lv starpniecību visiem LR ministriem un Saeimas deputātiem tika uzdots jautājums par to, kā viņi vērtē izskanējušos priekšlikumus par referendumu ierosināšanas kārtības maiņu (kuru vidū ir, piemēram, ideja pamatīgi palielināt nepieciešamo parakstu skaitu u.c.) – te pamazām apkoposim atbildes, kas arvien vēl turpina ienākt; ieraksts tiks laika gaitā regulāri papildināts.

Jautājums (9.03.2012). Kā vērtējat nesen izskanējušās idejas par specifiskās līdzdalības metodes – referendumu apgrūtināšanu? Lūdzam savu viedokli pamatot plašāk, paldies!

SASKAŅAS CENTRS (6 no 31)

Jānis Ādamsons. Nav atbildējis.

Valērijs Agešins. Referendumu apgrūtināšana – demokrātijas ierobežojums. Un mēģinājumi ierobežot tautai iespēju paust savu viedokli nav pieļaujami. Tas, ko piedāvā likumprojekta autori, vērsts uz to, lai ierobežotu Latvijas tautas suverēnās tiesības (tauta ir varas avots). Ja kādam nepatīk referendumu temati, tad ir nepieciešams panākt, lai nebūtu iemeslu šādu referendumu rosināšanai. Un nevajag ierobežot pilsoņu tiesības piedalīties valsts procesos tikai tāpēc, ka kāds nav spējīgs tikt galā ar kādu problēmu.

Boriss Cilevičs. Uztveru šo ideju diezgan piesardzīgi. Piekrītu, ka problēma pastāv – salīdzinoši neliela aktīvistu grupa var ierosināt parakstu vākšanu kas izmaksās valstij ievērojamu naudu. Bet… Demokrātija ir dārga, taču tās ierobežošana var būt daudz dārgākā. Attiecībā uz to jautājumu loku, par kuriem var ierosināt referendumu, ierobežošanu – uzskatu to par bīstami priekšlikumu. Mums ir zināmas starptautiskās saistības ANO, EP, EDSO, ES utt. priekšā. Ja Latvija ar Saeimas lēmumu vai referendumā pieņem grozījumu, kas neatbilst šīm saistībām – mums uz to norādīs (kā tas šobrīd notiek ar Ungāriju). Protams, arī pirms referenduma partijām un ekspertiem būtu jānorāda uz šādām pretrunām, vajadzētu arī pieprasīt atzinumu no, piem., Venēcijas komisijas. Bet vienkārši aizliegt – šaubos. Kas piemēros šo ierobežojumu praksē? Jāatzīst, ka jautājums ir visai sarežģīts, labprāt par to padiskutētu.

Irina Cvetkova. Nav atbildējusi.

Sergejs Dolgopolovs. Nav atbildējis.

Andrejs Elksniņš. Uzskatu, ka pašreiz Satversmē paredzētā kārtība un veids tautas nobalsošanas realizācijai ir atbilstoša un samērīga. Esmu pret jebkādu referendumu ierobežošanu. Gadījumā, ja tas tiks ierobežots, tad pēc būtības panti jau nākotnē grozāmi būs un par to pārgrozījumu varēs lemt Saeima, bet tautai būs liegtas. Diemžēl sabiedrības līdzdalības institūtu vēlas padarīt formālu.

Marjana Ivanova-Jevsejeva. Nav atbildējusi.

Aleksandrs Jakimovs. Nav atbildējis.

Viktors Jakovļevs. Nav atbildējis.

Nikolajs Kabanovs. Nav atbildējis.

Andrejs Klementjevs. Nav atbildējis.

Ivans Klementjevs. Nav atbildējis.

Jeļena Lazareva. Nav atbildējusi.

Igors Meļņikovs. Izlasīja jautājumu, taču izvēlējās uz to neatbildēt.

Sergejs Mirskis. Nav atbildējis.

Ņikita Ņikiforovs. Man šķiet, ka tas ir ļoti bīstami, esmu PRET. Kāpēc? Tādēļ ka referendums ir viena no tā saucamām pure democracy veidiem, un nedrīkstu ierobežot pilsoņu iespējas ierosināt referendumus un tieši izteikt savu gribu. Patreiz esoša sistēma ar diviem stadijām, pēc manam domām, ir pietiekami laba.

Vladimirs Nikonovs. Nav atbildējis.

Vitālijs Orlovs. Nav atbildējis.

Igors Pimenovs. Nav atbildējis.

Sergejs Potapkins. Nav atbildējis.

Vladimirs Reskājs. Izlasīja jautājumu, taču izvēlējās uz to neatbildēt.

Ivans Ribakovs. Kā savādāk ieklausīties sabiedrībā, ja ne ar referenduma palīdzību, turklāt, kad Saeimas vairākums un valdība vairs nevēlas tautu sadzirdēt.

Dmitrijs Rodionovs. Nav atbildējis.

Artūrs Rubiks. Nav atbildējis.

Raimonds Rubiks. Nav atbildējis.

Aleksandrs Sakovskis. Nav atbildējis.

Jānis Tutins. Nav atbildējis.

Jānis Urbanovičs. Nav atbildējis.

Ivars Zariņš. Nav atbildējis.

Mihails Zemļinskis. Es esmu pret referenduma ierosināšanas ierobežojumiem. Jo vairāk tauta paudīs savu viedokli par attiecīgajiem jautājumiem, izteiks priekšlikumus un veidos ciešāku sadarbību, jo kvalitatīvāka būs mūsu politiskā vide.

Igors Zujevs. Nav atbildējis.

ZATLERA REFORMU PARTIJA (10 no 16)

Guntars Bilsēns. Šobrīd pārāk vienkārši ierosināt referendumu, tādējādi nelietderīgi tiek izniekoti valsts līdzekļi.

Inita Bišofa. ZRP ir izteikusi savu viedokli. Es pilnībā to atbalstu.

Inga Bite. Uzskatu, ka jautājums ir apspriešanas vērts. Nepiekristu referenduma apgrūtināšanai tādā veidā, ka tiktu paaugstināts referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits (1/10 vēlētāju), taču piekristu lielākai atbildībai no organizētāju puses, ierobežojot referenduma finansēšanas avotus un, iespējams, pat uzliekot organizētājiem par pienākumu savākt visus referenduma ierosināšanai nepieciešamos parakstus, nevis tikai 10 000. Protams, nodrošinot elektroniskas parakstīšanās iespējas. Uzskatu, ka mūsdienu situācijā elektroniskās iespējas ir pietiekami plašas, ko apliecina arī “manabalss.lv” iniciatīva, savukārt personām, kurām šīs iespējas nav pieejamas, joprojām saglabātos iespēja parakstīties pašvaldībā vai pie notāra.

Edmunds Demiters. Uz šo jautājumu iepriekš esmu sniedzis viedokli: respektīvi, koalīcija atbalstīja ZRP iniciatīvu un tika izveidota referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanas darba grupa, deleģējot pārstāvjus no visām koalīcijas partijām. Darba grupā iesaistījās arī pārstāvji un eksperti no dažādām tiesībaizsardzības iestādēm un NVO. Uzskatu, ka šī darba grupa analizēs un izstrādās vislabākos priekšlikumus arī par referenduma ierosināšanas ierobežojumiem, kurus pēc tam varēšu konstruktīvi vērtēt.

Vjačeslavs Dombrovskis. Nav atbildējis.

Kārlis Eņģelis. Noteikti atbalstu izmaiņas sistēmā. Juridiskajā komisijā uzklausījām eksperta viedokli, ka Latvijas sistēma zināmā mērā ir unikāla ar šiem diviem parakstu vākšanas posmiem. Nekur citur iesniegtais likumprojekts, ja likumdevējs to noraida, netiek līdz ar to automātiski nodots tautas nobalsošanai. Atšķirības pastāv savācamo parakstu skaitā. Latvijā 1/10 daļas vēlētāju paraksti faktiski ir augstākā pieļaujamā prasība. Tas ir ļoti daudz, un lai būtu reāli to savākt, ir jāatvieglo parakstu vākšanas. process. Parakstu vākšana kļūs daudzveidīgāka, paredzot iespēju parakstīties gan elektroniski (autorizācija ar internetbankas identifikatoru), gan bāriņtiesās. Vēl notiks diskusija, vai pat pie šiem jaunajiem vākšanas veidiem, ir reāli savākt 1/10 daļu. Ja nebūs pārliecība, tad iespējams slieksni vajadzēs samazināt vai ieviest kaut kādu diferenciāciju, piemēram, tā kā Lietuvā. Svarīgi ir no viena grāvja neiekāpt otrā.

Gunārs Igaunis. Nav atbildējis.

Zanda Kalniņa-Lukaševica. Nav atbildējusi.

Daina Kazāka. Nav atbildējusi.

Inese Lībiņa-Egnere. Aicināja iepazīties ar izvērstu viedokli. Īsais kopsavilkums – grozījumus atbalsta.

Valdis Liepiņš. Nedomāju, ka tās referendumu rīkošanu apgrūtinātu. Tieši pretēji – elektroniska parakstīšanās to atvieglinātu un pie viena ietaupītu valstij naudu. Es gan vēlētos, ka sākotnējā iesnieguma parakstu skaits būtu krietni lielāks, lai ar demokrātiskiem līdzekļiem nevarētu tik viegli un, manuprāt, neatbildīgi un nelojāli LR censties šūpot pašu demokrātiju un Latvijas valsti.

Jānis Ozoliņš. Atbalstu, jo šauras specifiskas grupas izvirzīts pieteikums referendumam gan degradē referendumu kā tādu, gan patērē ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta.

Romualds Ražuks. Nav atbildējis.

Inga Vanaga. Neesmu dzirdējusi par referendumu apgrūtināšanu, drīzāk strādājam pie tā, lai tos veicinātu – īpaši pašvaldību līmenī.

Juris Viļums. Latvejā vara pīder tautai. Vīneigi – tautai ir pruoteigi juoizmontoj sovys tīseibys i gudri juovoda vaļsts iz prīšku. Referendums byutu juosagloboj, bet varbyut ar laiku varātu paredzēt normu, ka tuo īrūsynuotuojs apmoksoj vysmoz dali referenduma izmoksys gadejumā, ja rezuļtats nav attaisnovs īrūsynuotuoja ideji. :)

Valdis Zatlers. Nav atbildējis.

pie frakcijām nepiederoši deputāti (bij. ZRP) (2 no 6)

Jānis Junkurs. Nav atbildējis.

Klāvs Olšteins. Nav atbildējis.

Gunārs Rusiņš. Nav atbildējis.

Elīna Siliņa. Uzskatu, ka ir nepieciešama vairākkārtīgi palielināt savākto parakstu slieksni, kas jāfinansē referenduma organizētājiem.

Jānis Upenieks. Viennozīmīgi atbalstu izmaiņas, kas paredz no 2015. gada 1. janvāra atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu. Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai. Nav pieļaujams, ka absolūts iedzīvotāju mazākums par valsts līdzekļiem organizē Referendumus, kuri tāpat tiks noraidīti.

Viktors Valainis. Nav abildējis.

VIENOTĪBA (12 no 20)

Dzintars Ābiķis. Nav atbildējis.

Solvita Āboltiņa. Tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība. Uzskatu, ka šādas izmaiņas bijušas objektīvi nepieciešamas, jo aizvadītais referendums skaidri parādīja tā nepilnības, pieļaujot situāciju, kad sabiedrības mazākums var diktēt dienaskārtību un noteikumus vairākumam. Vienlaikus jāuzsver, ka ar piedāvātajiem likuma grozījumiem nekādā veidā netiks ierobežotas Satversmē noteiktās pilsoņu likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Arvils Ašeradens. Nav atbildējis.

Andris Buiķis. Jūs gribat vēl vienu referendumu par krievu valodu pašvaldībās un tam līdzīgus? Es vēlos, lai Satversmes tiesa izsver juridiskos jautājumus, un nepieļauj valsts būtību graujošus referendumus nākotnē. Demokrātija nenozīmē, ka arī valstij naidīgs cilvēks var raustīt sabiedrības lielāko daļu, tērēt katram pāris nodokļu miljonus. Satversmē, piemēram, nekas nav par terorismu, tas toreiz nebija zināms: laikam ejot, apstākļi mainās un tas ir jāņem vērā Satversmē.

Ingmārs Čaklais. Iesniegtie grozījumi vērtējami pozitīvi. Jāpieņem, protams, uzlaboti un jābūt diskusijām. Viens no likumdevēju galvenajiem pienākumiem ir likumu jaunrade un nemitīga pilnveidošana. Pilnveidošana iespējama divos gadījumos: 1) prognozējot potenciālās nepilnības; 2) grozījumi rakstīti „ar asinīm” – kad likuma nepilnība jau radījusi sekas. Šoreiz izpildās 2. variants. 18.februāra referendums parādīja nepilnības attiecīgajā likumā. Demokrātiju jaunās normas neierobežos, jo iespēja rīkot referendumus vēl joprojām būs un ir arī citi veidi kā rosināt likuma izmaiņas, piemēram, nesen pieņemtie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas paredz iespēju iesniegt kolektīvos iesniegumus vai dienas kārtības iniciatīvas. Plānotie grozījumi drīzāk paredzēs lielāku atbildību referendumu rosinātājiem, mazāku visai sabiedrībai kopumā.

Ilma Čepāne. Nav atbildējusi.

Lolita Čigāne. Satversmē ir noteikts – lai rosinātu referendumu par likumu izmaiņām, nepieciešama 1/10 vēlētāju parakstu. Šis ir Satversmes princips. Saeima janvārī pieņēma grozījumus Kārtības rullī, kas paredz iespēju 10.000 cilvēkiem Saeimas dienas kārtībā iesniegt tos interesējošus jautājumus, kas Saeimai jāizskata. Turklāt, 1/10 parakstus varēs vākt arī elektroniski. Tie ir mūsdienīgi risinājumi sabiedrības līdzdalībai.

Ina Druviete. Tā nav apgrūtināšana, bet lietu sakārtošana. Referendumi jārīko par tiešām svarīgām lietām, un ir jautājumi, kas tautas nobalsošanai nebūtu nododami.

Andrejs Judins. Neesmu dzirdējis par ideju apgrūtināt referendumu ierosināšanu vai organizēšanu. Saistībā ar referendumiem varu informēt Jūs, ka piedalījos grozījumu projekta izstrādē, kura mērķis ir pilnveidot un sakārtot referenduma organizēšanas procedūru. Mūsu priekšlikumos ir paredzēts 1) Samazināt valsts izdevumus, organizējot referendumus 2) samazināt izdevumus referenduma iniciatoriem 3) apturēt referendumu procesus, ja to jautājumi ir pretruna ar cilvēktiesību un konstitūcijas pamatiem 4) paredzēt kārtību, kā var pārsūdzēt referenduma organizēšanu/apturēšanu 5)sakārtot referendumu finansēšanas jautājumu.

Ojārs Ēriks Kalniņš. Neesmu vel ieskatījies detaļās. Manuprāt jāatrod līdzsvarotu pieeju, jo referendumi dārgi izmaksā un ne vienmēr skar valstiski svarīgus jautājumus.

Rasma Kārkliņa. Nav atbildējusi.

Janīna Kursīte-Pakule. Pēdējais referendums parādīja, ka apgrūtinājumi ir vajadzīgi. Demokrātijai arī ir robežas. Ir jāvērtē iespēja paaugstināt referenduma ierosināšanas slieksni, palielinot nepieciešamo balsstiesīgo parakstu skaitu. Tāpat ir jāievieš ierobežojumi, par kuriem jautājumiem nevar rīkot tautas nobalsošanu, proti, par valsts pamatvērtībām – valodu, teritoriju, simboliku, utt. Pretējā gadījumā nonākam līdz absurdiem un provokatīviem referendumiem, kuru mērķis ir nevis demokrātiskā ceļā rosinātas pozitīvas pārmaiņas, bet valsts iekārtas destabilizācija.

Jānis Lāčplēsis. Nav atbildējis.

Ainars Latkovskis. Izlasīja jautājumu, taču neatbildēja, tikai aicinot komunicēt citā veidā.

Atis Lejiņš. Nevar tauta visu laiku stāvēt uz barikādēm par valsts pamatvērtībām, tad tā vairs nav valsts, un cilvēki aizbrauks, kur mierīgāk. Zināms, ka, lai izvairītos no haosa, Satversmē jau ir ierobežojumi par kādiem jautājumiem nedrīkst taisīt referendumus. Mums ir ļoti liberāls referenduma likums, kas nāk no Vācijas Veimāra republikas laikiem, un mēs zinām, ka tas viss beidzās Vācijā. Satversmes tēvi nevarēja iedomāties, ka referendumiem tiks pakļauti jautājumi par valsts pamatvērtībām, lai gan jau tad bija paredzēts iekļaut Saeimā grozījumus, ka valsts valoda ir latviešu valoda, un tas ir negrozāmi. Ja pareizi atceros, to pieņēma pirmajā lasījumā, bet 15. maija apvērsums šim procesam pielika punktu. Turklāt mums ir pārāk viegli dota iespēja savākt parakstus – 10. 000 – un pēc tam visu pārējo maksā valsts. Cik zinu, tik viegli nav nevienā Eiropas valstī.

Aleksejs Loskutovs. Referendumam tiešam jābūt līdzdalības formai, nevis pašreklāmai uz valsts rēķina. Tāpēc ir pamatota referenduma ierosināšanas kārtības grozīšana, lai mazinātu valsts līdzekļu izmantošanu.

Jānis Reirs. Nav atbildējis.

Inguna Rībena. Esmu šīs idejas piekritēja un atbalstītāja.

Edvards Smiltēns. Jābūt līdzsvaram, lai tiktu ievērota Satversmes 2.panta pamatideja, taču jāizdara viss, lai demokrātiskās metodēm nebūtu iespējams viegli traumēt mūsu valsts pamatus.

Dzintars Zaķis. Nav atbildējis.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA (11 no 14)

Raivis Blumfelds. Nav atbildējis.

Einārs Cilinskis. Ideja pāriet uz sistēmu, ka uzreiz savāc 10 % parakstu būtu atbalstāma pie nosacījuma, ka iespējams parakstīties gan elektroniski gan bez maksas bāriņtiesās. Ja šie paraksti jāvāc par maksu pie notāriem, tad tas nav samērīgi.

Jānis Dombrava. NA ir paudusi pozīciju, ka uz vienas pakāpes referenduma ierosināšanu var pāriet tikai tajā gadījumā, ja ir atvieglota e-parakstīšanās un ja ir iespēja bezmaksas apliecināt parakstu visās bāriņtiesās Latvijas teritorijā.

Raivis Dzintars. Jānosaka plašāks jautājumu loks, kuros referendumi nav rīkojami, nevis jāapgrūtina to rīkošana vispār. Rosināt referendumu jābūt iespējai arī, parakstoties bez maksas bāriņtiesās vai elektroniski. Tad arī būtu pieļaujama otrā posma izlaišana.

Kārlis Krēsliņš. Sākotnēji vajag izpētīt citu demokrātisku valstu pieredzi un izveidot savus Latvijas loģiski pamatotu referendumu organizēšanas noteikumus. Nedrīkst mainīt šos noteikumus izejot no politiskajām interesēm. Dažus gadus atpakaļ daži esošie politiķi piesauca gan atlaist Saeimu utt., bet tagad, esot pie varas, cenšas mainīt savus saukļus. Tā nedrīkst būt. Vajag jau izvērtēt arī referendumu ekonomisko pusi, Piemēram, Šveice var atļauties un tā bieži rīko referendumus par dažādiem jautājumiem.

Dzintars Kudums. Nav atbildējis.

Inese Laizāne. Nav atbildējusi.

Ilmārs Latkovskis. Idejas izskanējušas dažādas. Esmu par to, ka būtu jāierobežo iespējas viegli un pavirši nemitīgi rīkot referendumus. Bet jāskatās, lai referendumus nepadarām vispār neiespējamus.

Ināra Mūrniece. Tieši kuras idejas? (pārjautāja deputāte deviņarpus mēnešus pēc jautājuma uzdošanas…)

Romāns Naudiņš. Ar referendumu apgrūtināšanu jābūt piesardzīgiem.Svarīgi būtu, lai referendumi par valodu nākotnē nebūtu iespējami.Latviešu valoda ir un būs vienīgā valsts valoda. Mani uztrauc tas, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu aktualizēties jautājums par valsts uzņēmumu privatizāciju (Lattelecom, LMT, meži). Šajā gadījumā vienīgo iespēju cīņai PRET uzņēmumu privatizāciju redzu referenduma ierosināšanu. Ja referenduma procedūra būs apgrūtināta, kā varēsim cīnīties PRET privatizatoriem?

Imants Parādnieks. Ir jānosaka samērīgi nosacījumi tautas varas instrumenta – referenduma saprātīgai darbināšanai. Ierobežojums, nosakot, ka 150 000 parakstu ir jāsavāc uz ierosinātāju rēķina manuprāt nav atbalstāms. Konstitucionāli ir jāpaplašina to jautājumu loks, kas nav referendumā lemjami, kā piemēram pilsoņu loka paplašināšana, valsts pamati – valoda un teritorijas nedalāmība.

Vineta Poriņa. Ja demokrātija ir nelabvēlīga valsts pastāvēšanai, tā vairs nav demokrātija. Referendumi nav lēti, tāpēc katrs atsevišķais gadījums jāskata saistībā gan ar valsts pastāvēšanas izredzēm, gan ar tās ekonomisko kapacitāti. Uzskatu, ka pie šī jautājuma strādā kompetenti juristi.

Dzintars Rasnačs. NA uzskata, ka grozāms (pilnveidojams) būtu Satversmes 73.pants, kā arī Satversmes tiesā apturamas tādas iniciatīvas, kas vērstas pret Latvijas valstiskuma pamatiem.

Dāvis Stalts. Vērtēju pozitīvi ka iespēju apturēt Krievijas atbalstītos referendumus, no kuriem pavisam drīz – pēc 9.maija varam sagatavot Pilsonības loka paplašināšanai domāto. Vērtēju negatīvi kā vispārēju referendumus ierobežojošu faktu, kas var ievērojami apgrūtināt referendumu rīkošanu saistībā ar priekšā stāvošo pēdējo valsts pelnošo uzņēmumu privatizāciju.. Un vēl. Referendumus turpmāk varēs atļauties tikai tie, kam bus daudz naudas un mums tās nav, lai aizstāvētu Latvijas nacionālekonomiku.

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA (3 no 13)

Uldis Augulis. Nav atbildējis.

Aija Barča. Nav atbildējusi.

Andris Bērziņš. Nav atbildējis.

Augusts Brigmanis. Nav atbildējis.

Jānis Dūklavs. Mans viedoklis sakrīt ar ZZS frakcijas daudzkārt pausto viedokli masu mēdijos.

Rihards Eigims. Nav atbildējis.

Iveta Grigule. Nav atbildējusi.

Jānis Klaužs. Nav atbildējis.

Ingmārs Līdaka. Nav atbildējis.

Dana Reizniece-Ozola. Nepiekrītu Vienotības priekšlikumiem par iniciatīvas grupas apmaksātu (apm.0,5milj.) 1/10 daļas vēlētāju (>150 000) parakstu vākšanu. Tā ir nepamatota demokrātijas apspiešana! Kopā ar pārējiem V priekšlikumiem par to, ka Saeimai būtu jālemj par likumproj. nodošanu tautas balsojumam un ST vērtējuma nepieciešamību referendumu ierosināšana faktiski neiespējama. Piedāvāju saglabāt 2 kārtas. Pirmajā būtu jāsavāc 2% vēlētāju jeb apm. 30 000 konstit. groz. vai 1% fakultat. ref. Parakstus varētu vākt arī elektroniski ar drošu elektronisku parakstu. Pirms tam- VARAm jāpieņem Elektroniskās autentifikācijas likums. Otrajā kārtā 1/10 vēlētāju parakstu, parakstu vākšana jāsedz valstij.

Kārlis Seržants. Uzskatu, ka ir lietas, kuras ir jebkuras valsts pamatu pamatā un demokrātiskā valstī nevienam pat prātā nevarētu nākt aicināt tās mainīt. Diemžēl Latvijas etniskais sastāvs kolonizācijas rezultātā ir tāds kāds tas ir un tāpēc mūsu valsts pastāvēšanas pamatprincipus -valoda un teritorija ir jāaizsargā papildus un Satversmē ierakstāms aizliegums rīkot referendumus par šiem jautājumiem.

Raimonds Vējonis. Nav atbildējis.

Jānis Vucāns. Nav atbildējis.

MINISTRU KABINETS (4 no 14)

Valdis Dombrovskis (V). Nav atbildējis.

Artis Pabriks (V). Nav atbildējis.

Edgars Rinkēvičs (ZRP). Diskusija par šīm idejām jārīko tad, kad norimušas kaislības, jo steiga nav labākais padomdevējs. Jāvērtē pašreizējās sistēmas efektivitāte no šādiem aspektiem: parakstu vākšanas inicitoriem jāpārstāv plašāka sabiedrības daļa nekā 10tk, referenduma jautājumu juridiskā analīzes trūkums, izmaksas. Balstoties uz šo analīzi, iespējami grozījumi pašreizējā referendumu regulējumā.

Daniels Pavļuts (ZRP). Koalīcijā ir panākta konceptuāla vienošanās paplašināt Satversmes 73.pantā noteikto jautājumu loku, par kuriem nav rīkojamas tautas nobalsošanas. Tagad tiek gaidīti konkrēti priekšlikumi, ko vērtēs konstitucionālo tiesību speciālisti. Tikai pēc to saņemšanas un izvērtēšanas būtu rūpīgi jāizdiskutē arī sabiedrībā, vai mainīt līdzšinējo referendumu ierosināšanas kārtību. Manuprāt, pirmkārt likumdošanā ir jānosaka pirmsreferenduma aģitācijas kārtība. Manā skatījumā tieši tas, ka likumdošanā nav noteikta aģitācijas kārtība pirms tautas nobalsošanām, rada lielākos riskus un apgrūtina drošības iestāžu darbu, apdraudot valsts drošību, par ko bija lielākas bažas valodu referenduma kontekstā.

Andris Vilks (V). Nav atbildējis.

Rihards Kozlovskis (ZRP). Nav atbildējis.

Roberts Ķīlis (ZRP). Nav atbildējis.

Žaneta Jaunzeme-Grende (NA). Nav atbildējusi.

Ilze Viņķele (V). Nav atbildējusi.

Aivis Ronis (-). Nav atbildējis.

Gaidis Bērziņš (NA). Nav atbildējis.

Ingrīda Circene (V). Nenoliedzami referendums kā sabiedrības līdzdalības forma ir demokrātiskas valsts pamats. Tas ir mehānisms sabiedrības interešu pārstāvības nodrošināšanai. Tomēr neadekvāta mehānisma pielietošana var apdraudēt vairākuma gribu. Arī nesen aizvadītajā referendumā izveidojās situācija, kad sabiedrības mazākums noteica dienas kārtību vairākumam. Piekrītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneses Inetas Ziemeles teiktajam, ka šo procesu nepieciešams noteikt regulētāku.

Edmunds Sprūdžs (ZRP). Nav atbildējis.

Laimdota Straujuma (V). Katram instrumentam, arī referendumiem, jābūt samērojamiem ar risināmo jautājumu. Neesmu iepazinusies ar konkrētajiem priekšlikumiem, tāpēc atturēšos izteikt vērtējumus.

* par atbilžu klāsta papildinājumiem tiks paziņots twitter.com/kreisie un draugiem.lv/kreisie

NA uzskata, ka grozāms(pilnveidojams) būtu Satversmes 73.pants, kā arī Satversmes tiesā apturamas tādas iniciatīvas, kas vērstas pret Latvijas valstiskuma pamatiem.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie