autortiesības Vs. cilvēktiesības

07 / 02 / 2012
Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Draugiem Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Facebook Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Google+ Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on LinkedIn Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on LiveJournal Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Pinterest Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Tumblr Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Twitter Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Wordpress Share 'autortiesības Vs. cilvēktiesības' on Email

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 7. februārī, ar nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem diskutēja par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA) no cilvēktiesību un interneta vides regulējuma aspekta. Komisijas deputāti aicināja atbildīgās valsts institūcijas izvērtēt, vai ACTA nolīgums paredz līdzsvaru starp autortiesībām un cilvēktiesībām, un rosināja turpināt skaidrot sabiedrībai nolīguma mērķi un saturu.

avots: Saeimas preses dienests

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai grūti regulējamajā un jutīgajā interneta vidē autortiesību regulējums būtu samērīgs ar cilvēktiesībām. Diskusijas laikā iezīmējās vairāki svarīgi jautājumi, ar kuriem Cilvēktiesību komisija turpinās strādāt, norādīja I.Mūrniece.

Diskutējot par to, kā ACTA nolīgums varētu ietekmēt pašreizējās Latvijas tiesību normas, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns akcentēja jautājumu, kā līdzsvarot īpašumu turētāju intereses un cilvēku pamattiesības – vārda brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz privātumu. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā jau darbojas visas ACTA noteiktās autortiesību normas, taču ACTA nolīgums pieļauj iespēju šīs normas grozīt un padarīt stingrākas.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs pauda bažas, ka ACTA nolīgums izjauks esošo līdzsvaru starp autortiesībām un cilvēktiesībām, jo ACTA paredz iespēju grozīt nolīguma saturu bez grozījumu ratificēšanas katrā valstī. Tāpat iespējams, ka autortiesību turētāju kompānijas varētu uzstādīt nepamatotas prasības intelektuālā īpašuma pircējiem. Viņš arī pievērsa deputātu uzmanību tam, cik tālu ir pieļaujama cilvēka gaitu izsekošana internetā, lai tādējādi aizsargātu autortiesības. ACTA nolīguma saturs ir pārāk vispusīgs, un tajā konkrēti nav atrunāts, kas un kādos gadījums drīkst izsekot privātpersonu datiem, uzsvēra V. Šeļmanovs-Plešs.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilēvičs (SC) norādīja, ka jautājums par autortiesību regulējumu ir būtisks no cilvēktiesību viedokļa, jo saistīts ar kultūras vērtību pieejamību, un pauda bažas, ka ACTA nolīgums, salīdzinot ar ekonomiski attīstītākām valstīm, mazinās intelektuālā īpašuma pieejamību Latvijā. Viņš arī izteica neizpratni par ACTA nolīguma ratifikācijas nepieciešamību, jo Latvijā jau pastāv regulējums, kas aizsargā autortiesības.

Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (V) aicināja atbildīgās institūcijas nesteigties ar ACTA ratificēšanu un strādāt cieši kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komisijas deputāts Ingmārs Čaklais (V) izteica kritiku par nepilnīgajām diskusijām pirms ACTA parakstīšanas, jo pašreiz sabiedrībā valda liela neskaidrība par nolīguma mērķi un saturu. Viņš aicināja gan atbildīgās valsts institūcijas, gan sabiedrību un medijus rūpīgāk iepazīties ar ACTA saturu, kā arī uz autortiesību aizsardzības jautājumu skatīties no visu iesaistīto pušu – intelektuālā īpašuma turētāju, pārpircēju un lietotāju – viedokļa.

Savukārt deputāte Daina Kazāka (ZRP) uzsvēra, ka atbildīgajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir vairāk jārunā ar sabiedrību un medijiem, skaidrojot ACTA nozīmi. Viņa vērsa ekspertu uzmanību arī uz to, ka publiskajā telpā ACTA tiek bieži jaukts ar SOPA (Stop Online Piracy Act/SOPA), un aicināja skaidrot sabiedrībai abu tiesību aktu atšķirību.

ACTA nolīguma dokuments vēl nav iesniegts Saeimā, taču, ņemot vērā lielo sabiedrības interesi, Saeimas komisijas rīko diskusijas ar iesaistīto pušu ekspertiem.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie