ACTA tumšā puse

03 / 02 / 2012
Share 'ACTA tumšā puse' on Draugiem Share 'ACTA tumšā puse' on Facebook Share 'ACTA tumšā puse' on Google+ Share 'ACTA tumšā puse' on LinkedIn Share 'ACTA tumšā puse' on LiveJournal Share 'ACTA tumšā puse' on Pinterest Share 'ACTA tumšā puse' on Tumblr Share 'ACTA tumšā puse' on Twitter Share 'ACTA tumšā puse' on Wordpress Share 'ACTA tumšā puse' on Email

…jeb par ko mums nestāsta politiķi.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijas Twitter un Interneta vidi pāršalca uztraukto ziņojumi vilnis par to, ka Latvija ir parakstījusi „Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu” (ACTA – Anti-counterfeiting trade agreement). Opozicionāri brīdināja iedzīvotājus, ka tiks ierobežota to brīvas runas izteiksme, kā arī viņi tiks izspiegoti Internetā un viņu elektroniskās ierīces uz robežas tiks pārbaudītas, meklējot autortiesību pārkāpjošu saturu.

Ruslans Antropovs, blogeris

Ekonomikas ministrija atbildēja ar preses relīzi, kurā atspēkoja visus pārmetumus un mierināja iedzīvotājus (Ekonomikas Ministrija pat atkārtoti publicēja nomierinošo mantru). Opozicionāru šaubas var saprast, jo visā Eiropā ir sacēlušies protesti pret ACTA. Polijas lielākās pilsētās iedzīvotāji izgājuši uz ielām un pat Polijas parlamentā deputāti plenārsēdē protestējot aizklāja sejas ar „Anonymous” maskām. Mājas lapā avaaz.org tiek vākti paraksti petīcijai, kura tiks iesniegta Eiropas Padomei. 2012. gada 27. janvārī no rīta to skaits bija tikai 36 000, bet jau 2012. gada 29. janvārī to skaits pārsniedza 900 000. Nedēļas laikā parakstu skaits pārsniedza 1,5 miljonus. Arī mājas lapā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret ACTA un to jau savākts vairāk par 4500. Bez parakstiem cilvēki ir gatavi doties ielu protestos, par kuriem varat uzzināt šeit. 13. februārī arī Rīgā notiks protesta akcija, kurai Facebook mājaslapā bija pieteikušies vairāk par 2000 cilvēku.

Bet kādēļ visa šī jezga, Ekonomikas Ministrija saka, ka viss kārtībā? Mēģināsim ielūkoties ACTA saturā. ACTA pēc savas būtības apraksta veidus, kā cīnīties pret autortiesību pārkāpumiem, kas jau ir aprakstīti Latvijas esošajā likumdošanā, kas nav nekas peļams. Varbūt izņemot vienu apstākli, kas saistīts ar pārlieku nozieguma kriminalizāciju. Piemēram, vienu no manām bildēm bez atļaujas transformēja un izvietoja plakātā, kurš tiek izmantots komercdarbībai. Līdz šim es varēju risināt šo jautājumu administratīvā procesa ietvaros, bet pēc ACTA pieņemšanas tas automātiski kļūs par kriminālo noziegumu, par kuru var draudēt arī cietuma ieslodzījums līdz diviem gadiem. Tādus autortiesību pārkāpumus Latvijā var sastapt ikdienā visur (lūk, viens mazs piemērs), bet dēļ tā nav jēgas padarīt visus par krimināliem noziedzniekiem.

Eiropas Komisija ir publicējusi dokumentu ar nosaukumu „10 Myths about ACTA”, lai aizstāvētu nolīgumu. Foundation for a Free Information Infrastructure e.V. autore Ante apgalvo, ka tā ir tīrākā propaganda. Un viņai var piekrist, jo arī Latvijas valsts varas pārstāvji nodarbojās tikai ar mierinājumiem, nestādot priekšā nekādus juridiskus attaisnojumus. Mēs taču nevaram uzskatīt premjera vārdus TV intervijā par juridisko dokumentu. Papētīsim mītus par nolīgumu un izvērtēsim opozīcijas argumentus.

1. mīts – ACTA ir slepenā vienošanās. Sarunas nav caurskatāmas un notika „aiz slēgtām durvīm”. Eiropas Parlaments nav par to pilnībā informēts. Eiropas Komisija atbild, ka ACTA teksts ir publiski pieejams.

Un tā ir taisnība. Viņš tika publicēts 2010. gadā. Tikai nepieciešams atzīmēt, ka pārrunas par nolīgumu sāktas 2006. gadā un pēc pieprasījuma teksti interesentiem netika izsniegti. Pirmā teksta noplūde notika caur Wikileaks 2008. gadā, bet 2009. gadā kļuva zināms, ka ar norunas melnrakstiem ir iepazinušies Google, eBay, Intel, Dell, News Corporation, Sony Pictures, Time Warner un Verizon. Eiropas Komisija apgalvo, ka pārrunas nolīguma jautājumā neatšķīrās no citām pārrunām starptautisko vienošanos jautājumos. Ante, nepiekrīt un argumentā, ka pārrunas par citām starptautiskām vienošanām bija atklātākas un tajās tika piesaistītas nevalstiskās organizācija.

Vēl viens iemesls, kāpēc ACTA tiek uzskatīts par slepenu vienošanos ir tas, ka tiesību zinātnieki ir lūguši publicēt nolīguma veidošanas pārrunu protokolus, ka arī atklāt legālo pamatojumu nolīguma veidošanai. Prasība par legālo pamatotību nolīguma veidošanā ir saistīta ar to, ka visām iesaistītām pusēm ir saistības intelektuālo īpašumu tiesību aizsardzība, kuras ir atrunātas PTO TRIPS nolīguma ietvaros. Ne pārrunu protokoli, ne legālais pamatojums zinātniekiem netika piedāvāti, kas protams radīja lielas bažas par to, kādi ir patiesie nolīguma mērķi, it īpaši ņemot vērā, ka dokumenta melnraksta sastādīšanā ņēma dalību ASV izvietotās transnacionālas korporācijas, tai skaitā PhRMA un  IIPA.

Interesanti, kā Jūs uztverto to, ka pie telekomunikācijas likuma uzrakstīšanas tiktu pieaicināts viens mobilo sakaru sniedzējs un pārējie netiktu aicināti?

2. mīts – ACTA dēļ nāksies mainīt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu likumdošanu.

Mīts balstās uz prominento Eiropas akadēmiķu pretenzijām ar kurām var iepazīties Internetā. Izlasot ACTA 2. panta 1. punktu, rodas aizdomas, ka katras valsts īpašumu tiesību īstenošanas noteikumi nevarēs būt vājāki par ACTA noteikto un līdz ar to pēc nolīguma ratifikācijas valstīm būs jāpārskata sava likumdošana. Vismaz Kanādā tādas izmaiņas būs jāveic, neskatoties uz to, ka viņiem ir striktāki likumi. Vēl viena Kanādas atšķirība no Latvijas. Kanādas Ārlietu ministrija uzsāka atklātas konsultācijas ar saviem pilsoņiem, lūdzot izteikt kanādiešu domas par ACTA.

Zinātnieki arī norāda, ka ACTA nav atrunāts, kā tiks pildīti Dohas deklarācijas principi, kuri ļāva apiet patenttiesības, ražojot medicīniskās zāles, kuras paredzētas valstīm, kurās nav savu farmaceitisko ražotņu, piemēram Āfrikā. Kas varētu nozīmēt, ka Āfrikas kontinenta valstīm nāksies pirkt dārgākas zāles un tas kļūs mazāk pieejamas iedzīvotājiem.

Vēl par likumdošanas pastiprināšanas stāsta arī organizācija ARTICLE 19.

FFI norāda uz konkrētu piemēru, kad sods par pārkāpumu pastiprināsies. Piemēram, kāds nokopē 2 terabaitu cieto disku, kurš var saturēt 540 000 dziesmas. Saskaņā ar ACTA no viņa var pieprasīt sodu, balstoties uz dziesmas mazumtirdzniecības cenas, piemēram 1 eiro. Tātad sods sastādīs 540 000 eiro. Pēc šobrīd esošās Eiropas Savienības likumdošanas var pieprasīt sodu tikai zaudētas peļņas apmērā, kura būs vienmēr mazāka par preces kopējo vērtību.

Runājot par zaudējumu aprēķinu Latvijas likumdošanā arī tagad nav viennozīmīgi aprēķināms to apjoms. Augstāk minētais zaudējuma aprēķins, šobrīd nav attiecināms, bet tas var arī mainīties pēc ACTA pieņemšanas. Juridiski detalizētāku skaidrojumu varat atrast komentāros Magdas Papēdes blogā (paldies Magdai un Unabomberz).

Tādā ziņā var pateikt vienu, ka diskusijām par ACTA vēl ir jābūt un tās vēl nav izrunātas līdz galam.

3. mīts – ACTA palielina intelektuālo īpašumu turētāju tiesības, novēršot aizsardzības barjeras un izņēmumus, kuri bija paredzēti ar starptautiskām tiesību normām. Eiropas Komisija paziņo, ka tieši otrādi, nolīgumā viss atrunāts sabalansēti un saskaņā ar visām normām.

Es īpaša balansa nemanīju, izņemot pāris punktus, kur tiesību turētāju slinkuma dēļ, atbildētājs var tikt žēlots.FFI apgalvo, ka ACTA satur tādus ekstremālus mērus, kuri nevar tikt laboti ar dokumentā minētām atsauksmēm par proporcionalitāti. Bet padziļinātu atbildi jāskatās atbildē uz ceturto mītu.

4. mīts – ACTA radīs ierobežojumus attiecībā uz pamattiesībām un pilsoņu brīvību (piemēram, portatīvo datoru kontrole lidostās, interneta satura kontrole un citi). Eiropas Komisija atbild, ka ACTA nesatur noteikumus, lai radītu pamatu šādiem apgalvojumiem. ACTA pievērsīs uzmanību liela mēroga nelegālām darbībām, kuras bieži vien veic organizētās noziedzīgas grupas.

Uz šo Komisijas atbildi var pateikt tikai vienu, tā nav taisnība. Nolīgumā nav ne vārda par minimālo slieksni civiltiesību un krimināltiesību pasākumiem. Vienkārši nav un viss.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumiem, katra valsts paredz kriminālprocesu un sodus, kas piemērojami vismaz attiecībā uz preču zīmju apzinātu viltošanu vai autortiesību vai blakustiesību pirātismu komerciālā mērogā. ACTA apzināti apgāž šo definīciju un nosauc to par tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu. ACTA nav atkāpes izņēmumu par sabiedrības intresēm.

Rezultātā tiek kriminalizēta ikdienas datora lietošana. ACTA var kriminalizēt dokumentu publiskošanu laikrakstos vai Interneta mājas lapās,  failu pārsūtīšanu, kopiju izgatavošunu personīgām vajadzībām un tos, kuri publisko atmaskojošos dokumentus sabiedrībās intresēs (te vietā atzīmēt, ka tas tieši attiecas uz Lato Lapsu). ACTA kriminalizē atbalsta sniegšanu un kūdīšanu, kas spiedīs Interneta pakalpojuma sniedzējus ierobežot pakalpojumus un pieejamību vispasaules tīklam. Šeit, var kā piemēru minēt kafejnīcas un citas sabiedriskās iestādes, kuras bez makas piedāvā bezvadu (vai arī par samaksu) Internetu saviem klientiem. Saskaņā ar ACTA, šīs iestādes atbalsta vai kūdina uz nozieguma izdarīšanu un tāpēc viņas var tikt krimināli sodītas. Rezultātā mēs varam palikt bez publiski pieejama Interneta.

Eiropas Komisija apgalvo: „Nolīgums nav paredzēts cilvēku brīvības ierobežošanai vai patērētāju izsekošanai. Respektējot fundamentālās tiesības uz privātumu, izpaušanos brīvību un datu aizsardzību, tie tiek minēti, ka nolīguma pamatprincipi.”

Lai noteiktu vai ACTA pārkāpj pamattiesības, nepieciešams veikt taisnīguma līdzsvara testus. Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests nav nodrošinājis taisnīguma līdzsvara testus, ka arī nev dzirdēts, ka līdzīgus testus ir veikusi Latvijas valdība. Ja es maldos un tādi ir veikti, tad valdība varētu tādus publicēt, lai mums būtu skaidrs, kāpēc valsts vīri un sievas tik kaislīgi aizstāv ACTA.

Ja jau valdības nespējs veikt testus, tad tos var veikti citi. Londonas Metropolitan universitātes starptautisko tiesību profesors Douwe Korff un Oksfordas Interneta institūta un Oksfordas universitātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ian Brown savā 61 lapaspusi garajā ekspertīzē veikuši daudzus šādus testus.  Testu rezultāti skaidri parāda, ka ACTA nolīgums acīmredzami ir nesaderīgs ar pamattiesībām. Ar vienkāršu atsauci dokumentā uz pamattiesībām ir pilnīgi nepitiekami.Koeff un Brown secina: „Kopumā ACTA netaisni nosver balnsu intelektuālo īpašumu tiesību aizsardzībā uz vienu pusi, uz intelektuālo īpašumu tiesību turētājiem, kas nav godīgi pret pārējiem, ka arī nesamērīgi traucē virknei citu pamattiesību un nodrošina (vai ļauj) noteikt tādas tiesības procedūrās, kurās netiek ņemts vērā citas puses viedoklis un galu galā nosver svaru kausu tikai uz vienu pusi. Mūsuprāt, ACTA nav saderīga ar fundamentāliem Eiropas cilvēktiesību instrumentiem un standartiem.”

Eiropas Komisija: „ACTA satur speciālo atrunu, kura atbrīvo ceļotājus no pārbaudēm, ja neatļautām precēm ir nekomerciāls raksturs un nav daļa no liela mēroga nelikumīgas tirdzniecības.”

ACTA iedaļā „Pasākumi pie robežām” ir izņēmums – „var neietvert nelielus preču daudzumus, kuriem nav komerciāls raksturs un kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā”. Bet tā pat šī iedaļa satur šādu atrunu: „Katra Puse šīs iedaļas piemērošanas jomā ietver komerciāla rakstura preces nelielos sūtījumos.”

Tātad saskaņā ar ACTA saglabājās iespēja pārmeklēt Jūsu elektronisko pastu un iznīcināt to. Un vai viņi var bloķēt Jūsu starpatautisko elektronisko pastu un Interneta savienojumu, kurš satur komerciālā rakstura digitālas preces, sūtītās mazos sūtījumos? Informācija taču šķērso robežu un to ir attiecināmi šie noteikumi.

Jautājums ir atklāts un neatbildēts, jo ir tik daudz neskaidrības šajā jautājumā.

5. mīts – ACTA apdraud likumīgu ģenērisko zāļu tirdzniecību un globālo sabiedrības veselību. Eiropas Komisija: „ACTA nav noteikumu kuri tieši vai netieši ietekmētu likumīgo ģenērisko zāļu tirdzniecību vai plašākā mērogā, globālo sabiedrības veselības.”

Divos teikumus atstāstīt, kā ACTA ietekmēs zāļu tirgu, nevar, jo tā ietekme ir ļoti komplicēta. Bet ietekme būs. Sīkāk par to var izlasīt:

► Amerikas Universitātes Vašingtonas tiesību koledžas darbinieku Sean Flynn un Bijan Madhani pētījumā „ACTA and Access to Medicines”;

► organizācias „OXFAM” paziņojumā;

► bezpeļņas patērētāju aizstāvības organizācijas „Public Citizen” vēstulē.

Eiropas Komisija: „Tieši pretēji, ACTA nepārprotamā valodā saka, ka saglabās piekļuvi veselības aprūpei un skaidri atsaucās uz Dohas deklarāciju par intelektuālo īpašumu un sabiedrisko veselību.”

Tik tiešām atsauce uz Dohas deklarāciju ACTA ir atrodama, tikai viņa atrodās ACTA nesaistošā preambulā un neko nenozīmē. Kombinācijā ar bārgākiem sodiem un Dohas deklarācijas pieminēšana nesaistošā preambūlā nesniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz zālēm.

Eiropas Komisija: „ACTA pat izslēdz patentu lietu no krimināli sodamiem un robežu pasākumiem.”

Tā ir patiesība. Valstis var izslēgt patentus no civiltiesiskiem mēriem, bet tie ir iekļauti iedaļa civiltiesiskā īstenošana pēc noklusējuma. Un Eiropas Komisja vēlas tos tu iekļaut. Jūs pat nevarat iedomāties, kādus destruktīvos ieročus saņems patentu troļi pēc ACTA pieņemšanas. Patentu troļi ir veikli zēni, kuri pērk bankrotējošās firmas, lai iegūtu to patentus. Troļi paši neko neražo. Viņi tiesājās par patentu izmantošanu. Saskaņa ar ACTA troļi var rakstīt sūdzības par patentu nelikumīgu izmantošanu. Apstrīdēto zāļu tirdzniecība vai piegāde var tikt apturēta un saskaņa ar ACTA tās var iznīcināt līdz lieta tiek izskatīta tiesā. Troļi tādos gadījumos piedāvā uzņēmumam par noteikto summu atsaukt lietu vai iegādāties licenci uz patenta izmantošanu. Vienkārši sakot, likumīgi šantažēt ražotāju, neskatoties uz to, ka medikamenti nepieciešami sabiedriskās veselības saglabāšanai.

6. mīts – ACTA ļaus ieviest „3 brīdinājumu” sistēmu pārkāpumiem Internetā vai liks Interneta pakalpojuma sniedzējam izsekot vai filtrēt saturu viņa tīklā. Eiropas Komisija: „ACTA nav paredzēts ieviest „3 brīdinājumu” vai „pakāpeniskās reakcijas” sistēmu par pārkāpumiem Internetā. Ka arī tas neliek Interneta pakalpojuma sniedzējam izsekot vai filtrēt viņa lietotāju saturu.”

ACTA kriminalizē un pastiprina atbildību par pārkāpumiem digitālā vidē. Un tikai tas vien liks Interneta pakalpojumu sniedzējam pieņemt lēmumu par satura cenzēšanu. Ja es būtu provaiders, tad es noteikti pieņemtu tādu lēmumu, jo dēļ kāda, kas nelikumīgi lejupielādē vai izmanto autoru darbus var sagraut visu manu biznesu un likt man sēdēt cietumā par atbalsta sniegšanu, saskaņā ar ACTA 23. panta 4. punktu. Piedodiet, bet vārda brīvība man kļūtu mazsvarīga, saprotot, ka man draud apcietinājums un fantastiska apmēra sods.

ACTA satur apņemšanos apvienot savus centienus ar uzņēmēju aprindām. Bet neskatoties, ka ACTA teksts satur atsauci uz fundamentālām tiesībām, pie draudiem būt apsūdzētam, uzņēmējs nevar garantēt fundamentālo tiesību izpildi. Principā ACTA uzņēmējiem piedāvā privatizēt likumu izpildi ārpus likuma.

Un tas vairs neatbilst „Līguma par Eiropas Savienību” 21. panta 1. punktam: „Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.”

Eiropas Komisija: „ACTA pilnībā atbilst attiecīgiem ES tiesību aktiem, kas ir spēkā kopš 2000 (E-komercijas direktīva).”

Bet nav saskaņā ar tiesību aktu ieviešanas principiem, kurus izlasījām iepriekš.

7. mīts – ACTA noteikumi par noziegumiem intelektuālo īpašumu tiesībās pieprasīs pieņemt papildus tiesību aktus Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Komisija: „Eiropas Savienībai nav tiesisku aktu par krimināltiesiskiem pasākumiem. ACTA krimināltiesību normas nepieprasa papildus tiesību aktu pieņemšanu Eiropas Savienības līmenī. Ļoti nelielam dalībvalstu skaitam varbūt būs nepieciešams pielāgot savus tiesību aktus, kas saistīti ar krimināltiesībām, lai izpildītu saistības, kuras tās uzņemas (ACTA ir jaukts ES/Dalībvalstu kompetences līgums). Tas skaidri apstiprināts ar Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumu 2011. gada 5. oktobrī.”

Problēma ar Juridisko dienestu ir tāda, ka viņš kalpo, kā Parlamenta advokāts. Politiķi no viņiem vēlas dzirdēt: „Nav nekādu juridisko problēmu, Jūs var pieņemt lēmumu politisku iemeslu dēļ”. Juridiskais dienests ir ietrenēts darīt tā, lai juridiskās problēmas izzūd. Vai visi no tā kļūst laimīgi? Nē, tāpēc, ka mēģinot pazust juridiskām problēmām, Juridiskais dienests ietekmē arī politisko procesu. Juridiskais dienests ir nodevējs, kas nodod sabiedrību, patiesību, fundamentālās tiesības, pacientus visā pasaulē. Un tieši tas padarīja Interneta sabiedrību dusmīgu. Dienests kompromitēja Eiropas Parlamenta labo vārdu uz mūžiem. Ir piedāvājums pārdēvēt Juridisko dienestu par Jūdu.

Bet no citas puses, patiesi Eiropas Savienībai neratificēs krimināltiesiskus pasākumus, toties to izdarīs dalībvalstis. Bet īsts Charlie Foxtrot ir tas, ka Juridiskais dienests savā atzinumā neatzīmēja, ka ACTA kriminalizēs ikdienas datora lietošanu.

8. mīts – ES noteiks ACTA noteikumus trešām valstīm, iekļaujot tos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Eiropas Komisija: „Tādu nodomu Eiropas Savienībai nav un tas nav ierosināts divpusējās tirdzniecības sarunās, kuras veic ES.”

Argumentējot uz šo paziņojumu, atkal iesaku aplūkot Kanādas piemēru.

9. mīts – ACTA attieksies tikai uz viltotām precēm vai preču zīmju pārkāpumiem. Tā neaptvers autortiesību pārkāpumus, jo īpaši Internetā. Eiropas Komisija: „Ņemot vērā, ka plašs ES uzņēmēju spektrs paļaujas uz saimniecisku darbību, kurai nepieciešama intelektuālā īpašuma aizsardzība (piemēra, pieejamība ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm augstās kvalitātes lauksaimniecības produktiem, dizains un modes dizains, autortiesības izklaides un kultūras nozarēm vai patenti inovatīvām nozarēm), nepieciešams nodrošināt pasākumu īstenošu pret plašiem intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumiem. Var teikt, ka ACTA atkāpjas no principa „viens der visam” un satur vairākus izņēmumus, lai nepieļautu, ka likumīgie mērķi, piemēram piekļuve medikamentiem, tiek nejauši ietekmēti ar noteikumiem, kuri paredzēti, lai novērstu nelegālo tirdzniecību.”

ACTA atstās negatīvu ietekmi uz inovācijām, konkurenci, attīstību, godīgu tirdzniecību, start up uzņēmumiem, masu digitalizācijas projektiem, zāļu pieejamību un Interneta pārvaldi. ACTA apdraud tiesiskumu un pamattiesības.

10. mīts – ACTA tiek veidota, kā patstāvīgā vienošanās, lai izvairītos no apspriešanas daudzpusējos forumos, tādos, kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO) un Pasaules Intelektuālo Īpašumu organizācija (WIPO). Eiropas Komisija: „Komisija dotu priekšroku risināt intelektuālo īpašumu tiesību problēmas WTO, WIPO un iesniedza vairākus priekšlikumus šajā sakarā. Lietas būtība ir tāda, ka citi šo organizāciju dalībnieki atsakās debatēt par jebkādu pasākumu īstenošanu.”

Pasaule šobrīd stāv globālu izaicinājumu priekšā: medicīnas pieejamība, „zaļo” tehnoloģiju izplatīšana, lai apturētu klimata izmaiņas un sabalansēta Interneta pārvaldība. Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešams atrast kompromisu, bet ACTA nolīgums sevī nošifrējis nežēlīgos soda mērus. ACTA priekštecis, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 1994. gada TRIPS nolīgums, joprojām kavē godīgu tirdzniecību, pat dzīves glābjošā ģenēriku medicīnā. Eiropas Savienībai un to dalībvalstīm būtu jāmeklē turpmāko balansu PTO TRIPS nolīguma ietvaros, nevis radīt jaunu institūciju, kurai dotas represīvās tiesības.

Vēl derētu atcerēties, ka ja ACTA stāsies spēkā, tad tiks izveidota ACTA komiteja, kura varēs izdot pielikumus pie nolīguma, kurus nebūs nepieciešams ratificēt dalībvalstīm. Tādā veidā ACTA varēs izdot jebkādus drakoniskos mērus, kurus būs jāizpilda Latvijai, neskatoties uz esošo likumdošanu. Tātad ratificējot ACTA Latvijas valdība atdos valsts neatkarību ārzemnieku rokās. Vai esam gatavi atdot savas neatkarības daļu, kura jau tā pat daļēji atdota ārzemnieku rokās?

Vēl nav par vēlu pateikt, ka mēs vēlamies diskutēt par autortiesību aizsardzību, bet neesam gatvi aizvērtām acīm parakstīt nolīgumu, kurš visus datora lietotājus padarīs par krimināliem noziedzniekiem.

Aicinu Jūs izteikt savu viedokli visos iespējamos veidos. Valdībai ir pienākums mūs uzklausīt, jo savādāk valdība pārkāps Satversmes VIII nodaļu par cilvēka pamattiesībām.

► Izmantotie avoti:

ACTA blog
Foundation for a Free Information Infrastructure e.V.
LR Ekonomikas Ministrija
LR Ministru Kabinets
AVAAZ.org
MANABALSS.lv
Your Anon News
Facebook
laacz.lv
Wikipedia
European Commission Trade home page
Institut für Rechtsinformatik Universität Hannover
ACTA blog – Institut für Rechtsinformatik Universität Hannover
Michael Geist’s Blog
Foreign Affairs and International Trade Canada
Article 19
Magdas Papēdes blogs www.autornica.lv
Act on ACTA
Oxfam
Public Citizen
likumi.lv
EUR-Lex

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , ,

One Response to “ ACTA tumšā puse ”

  1. * on 06 / 02 / 2012 at 18:19

    Paldies, Ruslan. Ļoti labs raksts.

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie