Īsā versija: visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti ar nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām. ACTA var novest pie tā, ka interneta pakalpojumu sniedzēji būs spiesti fiksēt ikvienu savu klientu lejupielādēto failu, un dalīties ar šīm ziņām ar AKKA/LAA un citiem autortiesību īpašniekiem, novest pie noderīgu datorprogrammu (piem.VLC) bloķēšanas un pat līdz tam, ka mājas video ievietošana YouTube varētu kļūt par sodāmu pārkāpumu, ja tajā skan ar autortiesībām aizsargāta mūzika.
Jurģis Ķiršakmens, satori.lv
Garā versija
DMCA, PIP, SOPA, ACTA – no kurienes šiem likumiem aug kājas?
Mūzikas, filmu un rakstītā vārda izdevēju industrija ir sprukās. Satura patēriņš internetā pieaug, savukārt pārdoto CD, DVD disku un drukāto grāmatu ar katru gadu paliek mazāk. Diemžēl, internets ir tieši tas kanāls, kuru industrija (kas musdienās pamatā nodarbojas ar satura kontroli un izplatīšanu daudz lielākā mērogā nekā ar satura radīšanu, kuru pamatā tā iepērk no specializētiem uzņēmumiem) kontrolē vismazāk.
Kļūst tikai sliktāk – mūziķi, mākslinieki un autori pie saviem skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem ir sākuši vērsties tieši, izmantojot internetu un apejot izdevējus un neatdodot industrijai to, kas tai gadiem pienācies un ko tā uzskatījusi par godīgi pelnītu. Vēl trakāk – to uzdrošinās darīt ne tikai mazie, nevienam vēl īsti nezināmie autori bet arī tie, kas slavas Olimpā uzkāpuši ar industrijas palīdzību.
Savukārt interneta lietotāji, negribot gaidīt, kamēr jaunākā Boardwalk Empire sērija tiks parādīta LTV7 ēterā, ar vieglu roku ielādē, pārsūta viens otram un kopē video failus, ielādē interesējošo mūziku, nevis gaida CD parādīšanos veikalā un YouTube ievieto savus video, fona mūzikai izmantodami populāras dziesmas.
Ko darīt? Par laimi, ir likumi. Un par laimi, ir tie, kas likumus pieņem. Un tiesu un varas iestādes, kas soda par likumu pārkāpumiem. Par laimi, saskaņā ar dažiem likumiem industrija var daudzus gadu desmitus pelnīt uz vieniem un tiem pašiem autoru darbiem vēl ilgi pēc autoru nāves. Tāpēc industrijai (vēl joprojām) ir pietiekami daudz naudas, lai lobētu jaunus likumus tiem, kas šos likumus drīkst pieņemt, lai arī gadās, ka dažiem likumu pieņēmējiem nemaz nav skaidrs, par ko topošajos likumos ir runa.
Industrijas lobiji rūpīgi seko līdzi ikvienam topošam likumprojektam ikvienā valstī un ir gatavi ziedot darbu un naudu, lai šajos likumos būtu ietverti pasākumi, kas ļautu apturēt un sodīt ikvienu, kas industrijas izpratnē “zog” vai atbalsta “zagšanu”. Lietotāju, kas lejupielādējis dziesmu. Interneta pakalpojumu sniedzēju, kas nebloķē lejupielādi. Lejupielādes servisu. Interneta vietni, kas ļauj lietotājiem ievietot saites uz nelikumīgiem (industrijasprāt) failiem.
Tā kā industrija (kas pamatā atrodas ASV) nevar kontrolēt interneta lapas ārpus ASV, tad tā labprāt ar likuma palīdzību piespiestu interneta meklētājiem un domēnvārdu serveru uzturētājiem bloķēt “nepareizo” interneta serveru vārdus – piemēram, lietotājs, kas gribētu piekļūt thepiratebay.org serverim, to nevarētu atrast pēc šī vārda ne google.com indeksā, ne atvērt no savā datorā saglabātajām grāmatzīmēm (pēc asiem protestiem apturētā SOPA likumprojekta būtība).
ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement) jeb Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums
Tātad ACTA. Starpvalstu nolīgums, kura galvenais uzdevums (spriežot pēc līgumprojekta teksta un virzītāju komentāriem) būtu harmonizēt starp valstīm cīņu ar viltotām precēm un preču zīmju pārkāpumiem.
Pretēji internetā ceļojošo video un paviršo tekstu radītajam priekšstatam, ACTA nolīguma teksts man šķiet samērā saprātīgs, vismaz tiktāl, kamēr runa ir par viltotu preču izplatīšanas apkarošanu. Nolīguma pilns teksts latviešu valodā ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā.
ACTA nenosaka, kā katra valsts cīnīsies ar ACTA minētajiem pārkāpumiem, paredzot tikai to, ka valstis īstenos pasākumus, lai intelektuālā īpašuma pārkāpumus būtu iespējams efektīvi apkarot. Liela daļa ACTA formulējumu skan “Puse var piemērot”, “Puse var noteikt” (ar “Puse” šeit domāta konkrētā nolīguma parakstītāja valsts, mūsu gadījumā Latvija). Lai arī ACTA atbalstītājvalstu valdības (vismaz Eiropas Savienībā) uzsver, ka esošie likumi intelektuālā īpašuma aizsardzībā jau ir stiprāki, nekā ACTA noteiktie pasākumi, bažas raisa tas, ka aizbildinoties ar ACTA var tikt ieviesti jauni sodi un pasākumi, kā arī katras atsevišķās valsts likumdošanai autortiesību jomā būtu “sasietas kājas” pārāk radikālām izmaiņām.
Piemēram, pēc tam, kad Zviedrija parakstītu ACTA, pat tad, ja Zviedrijā pie varas nāktu Pirātu partija, kas gribētu būtiski mainīt autortiesību likumus, tai nāktos rēķināties ar ACTA kā starpvalstu līgumu (tiesa gan, ACTA paredz arī to, ka valstis no nolīguma var izstāties 180 dienu laikā, par to paziņojot).
ACTA tapšana slepenībā
ACTA ir rezultāts starptautiskas “darba grupas” darbam starpvalstu sarunu līmenī. Tāpēc ACTA tiek pārmesta nepamatota slepenība – tikai pēc dokumenta pārādīšanās Wikileaks 2008. gadā un ilgstošiem iebildumiem no vairāku sabiedrisko organizāciju un Eiropas Savienības parlamenta puses, nolīguma projekts oficiāli beidzot tika publiskots 2010. gadā, lai arī pie nolīguma darbi norisinājušies jau kopš 2006. gada.
Šaurā lokā tapis slepens līgumprojekts, kas jau izraisījis Eiropas parlamenta kritiku par necaurspīdību likumprojekta gatavošanā un nupat vēl no no sava amata ar troksni no amata ir atkāpies Eiropas parlamenta ziņotājs par ACTA kā iemeslu minot “nolīguma bīdītāju manevrus” un Eiropas parlamenta izteikto iebildumu ignorēšanu. Neskan labi, pat ja ACTA mērķis ir cēls.
ACTA un interneta lietotāji
Visdiskutablākie ACTA punkti, manuprāt, ir saistīti nolīguma punktiem, kas veltīti “intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai digitālajā vidē”. Ar neapbruņotu aci redzams, ka pie ACTA nolīguma tapšanas darbagalda vieta bijusi arī mūzikas un kino industrijai, kas “palīdzējusi” ar idejām. Kā gan savādāk izskaidrot, ka sodu sadaļā (23. pants) par preču zīmju viltošanu un pirātismu komerciālā mērogā (resp. iegūstot tiešu ekonomisku labumu) iesprucis pilnīgi kā no citas operas nākušais punkts par “kinematogrāfisku darbu neatļautu kopēšanu izpildījuma laikā kinofilmu izrādīšanas telpās” (23. panta 3. punkts).
Savukārt ACTA nolīguma 5. iedaļa ar vienīgo 27. pantu “Īstenošana digitālajā vidē” dod satura izplatīšanas industrijai instrumentus, lai apkarotu autortiesību pārkāpumus ārpus atsevišķas valsts un tajā noteiktās likumdošanas robežām. Papildu bažas raisa fakts, ka ACTA aicina kriminalizēt autortiesību pārkāpumus, par kuriem vairumā valstu jau ir paredzēta civiltiesiska atbildība.
Interneta lietotāju “izspiegošana”
Saskaņā ar 27. panta 4. punktu Puses (mūsu gadījumā, Latvijas valsts) “var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai”.
Ja Latvija nolems savas “kompetentās iestādes pilnvarot”, tas varētu izpausties, ka, piemēram, Laurim Reinikam vēršoties pie Lattelekom, tam būtu “steidzami” jāatklāj visi to klientu vārdi, uzvārdi un adreses, kuri ir “iespējams nelegāli” ielādējuši “Es skrienu” dziesmas kopiju vai video. Problēma ir tā, ka Lattelekom šie abonentu dati būtu jānodod nevis tiesībsargājošām iestādēm, bet pašiem tiesību īpašniekiem (Laurim Reinikam, AKKA/LAA vai Columbia Pictures).
Un nemaz nav skaidrs, ko tiesību īpašnieks izdomās ar iegūtajiem datiem darīt. Ko jūs darītu, ja saņemtu ierakstītu vēstuli no Pixar, kas aicina jūs vai nu ierasties uz tiesu par nelikumīgu filmas “Vāģi 2” lejupielādēšanu vai arī samaksāt 150 latus ar pārskaitījumu?
Kā Lattelekom varētu nodrošināt, ka Lauris Reiniks varētu saņemt visu to abonentu datus, kas “iespējams” lejupielādējuši “Es skrienu”? Viens no risinājumiem, protams, varētu būt tas, ka informācija par visu klientu jebkad ielādētajiem failiem tiktu saglabāta Lattelekom arhīvos. Un tas jau varētu kļūt par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, īpaši, ja pie šī arhīva tiktu klāt kāds, kam nav tiesas ordera.
Tātad ACTA netieši var radīt situāciju, ka turpmāk mūsu darbības internetā (piem. visi lejupielādētie faili) tiktu pierakstītas, lai Lauris, AKKA/LAA un Pixar varētu tikt pie to personu datiem, kas “iespējams, veikuši pārkāpumu”.
Aizliegt VLC un citas “nepareizās” programmas
Saskaņā ar 27. panta 6. b) punktu, ACTA dalībvalstij ir jāveic pasākumi arī pret datorprogrammu izplatīšanu, “kam ir tikai ierobežots komerciāli būtisks mērķis papildus mērķim apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu”. Ej nu saproti, kā tas domāts, taču, manuprāt, ar šī punkta palīdzību pilnīgi mierīgi var pieprasīt, lai Latvijā nebūtu pieejama vislabākā video un audio atskaņošanas programma VLC, jo tā “ļauj apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu” ja “šo apiešanu nav atļāvuši attiecīgie autori, izpildītāji vai fonogrammu producenti”.
Runa, protams, ir par DVD disku atskaņošanu, jo VLC ļauj atskaņot ASV iegādāto (vai caur internetu pasūtīto) DVD disku ar reģionālo kodu 1 (paredzēts atskaņošanai tikai ASV un Kanādā) arī tad, ja jūsu datora DVD lasītājs ir iekodēts zonai 2 (Eiropa). Pateicoties šim ACTA punktam Latvijai var nākties cīnīties ar tādu noderīgu programmu kā Handbrake (DVD disku kopēšanai uz cietā diska), iTunes (ļauj nokopēt mūzikas CD saturu datorā un ierakstīt to citā CD) un daudzu citu izplatīšanu.
Kāzu video YouTube? Varētu aizliegt arī to…
Savukārt saskaņā ar 27. panta 7. punktu Latvijai būtu jāvēršas pret ikvienu, kas izmantos kādu ar autortiesību aizsargātu darbu, nesaglabājot visu informāciju par “tiesību pārvaldību”. Tātad, ja tu savu kāzu video ar skaņas pavadījumā ieliktu Laura Reinika dziesmu ievietosi Youtube, ACTA izpratnē tu esi noziedznieks un ar tevi valstij ir jācīnas jo tu esi “izplatījis, importējis izplatīšanai, pārraidījis, nodevis sabiedrībai vai publiskojis darbu, izpildījumu vai fonogrammu kopijas, zinot, ka ir bez atļaujas dzēsta vai mainīta elektroniska informācija par tiesību pārvaldību”.
Tiesā varēsi skaidroties, ka tomēr neesi zinājis, ka pieliekot Laura dziesmu tava kāzu video skaņas celiņā ir zudusi “informācija, ar ko identificē darbu, izpildījumu vai fonogrammu; darba autoru, izpildījuma izpildītāju vai fonogrammas producentu; vai jebkādu darbā, izpildījumā vai fonogrammā ietvertu tiesību īpašnieku”.
ACTA un uzņēmējdarbības un inovāciju bremzēšana
Lielākā daļa nolīguma punktu ir veltīti viltotu preču izplatīšanas un preču zīmju viltojumu apkarošanai.
Tomēr nolīgumā pamatā tiek izmantots jēdziens “intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums”, kas ir daudz plašāks jēdziens, nekā tikai viltotas preces. Komentāri pie atsevišķiem punktiem norāda, ka konkrēti nolīguma punkti neattiecas uz patentiem. Tas savukārt nozīmē, ka visi pārējie punkti tiešā veidā attiecas (vai var attiekties) arī uz patentiem un tas raisa bažas, ka nolīgums var dot pārāk daudz tiesību patentu turētājiem un radīt šķēršļus jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai.
Patentu cīņas tiek izmantotas konkurējošu produktu apkarošanai. Piemēram, nesen Apple ar prasības iesniegšanu tiesā par patenta slide-to-unlock pārkāpšanu, centās panākt Samsung Galaxy Nexus jaunā telefona tirdzniecības aizliegumu Vācijā. Arvien biežāk tiesā vēršas nevis patentu autori bet tā saucamie “patentu troļļi”, kas uzpērk patentu tiesības un pēc tam ar ar iebiedēšanu (cerībā uz brīvprātīgu vienošanos) vai tiesas prāvām (zaudējumu pietiesāšanu vai vienošanās panākšanu tiesas procesa laikā) cenšas iegūt maksimālu peļņu no visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem.
Tā kā ASV patentēt ir iespējams vispārīgas idejas, pašam tās pat nerealizējot, ir skaidrs, ka patenti nopietni apdraud jaunu uzņēmumu un produktu rašanos un pret patentiem programatūras jomā iebilst pat uzņēmumi ar milzu resursiem.
Google – ASV patentu sistēma ir “salūzusi”
Ko mēs varam darīt?
Lai ACTA stātos spēkā, nolīgums jāapstiprina Latvijas Saeimai un Eiropas Savienības parlamentam. Visticamāk, ACTA vēl tiks apspriests Saeimā. Domāju, ka vismaz visām ar digitālo pasauli saistītajām nozaru asociācijām vajadzētu sasparoties, saskaņot savu pozīciju un Saeimai un Ministru kabinetam skaļi un nepārprotami paust savu viedokli, jo dīvainā kārtā, kamēr ACTA dokumenti ceļojuši cauri Ekonomikas ministrijai, ar digitālo vidi saistītajām sabiedriskajām organizācijām LIKTA, LATA, LTA un LIA viedoklis nemaz nav prasīts.
Mēs katrs varam paust savu attieksmi pret (vai par) ACTA rakstot atklātas vai personīgas vēstules mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem gan Saeimā, gan Eiropas parlamentā. Protestēšana tviterī un elektroniska “parakstīšanās”, lai arī ir mazliet vairāk, nekā nekas, tomēr ir krietni mazāk nekā vienkārša e-pasta vēstule, ko deputāts saņem no sava vēlētāja un uz kuru tam ir jāatbild.
Vismaz es sūtīšu vēstuli mūsu Eiropas parlamentāriešiem un Saeimā ievēlētajām partijām ar prasību neratificēt ACTA likumprojektu. Aicinu jūs darīt tāpat.
► plašāk par ACTA var lasīt:
Motion Picture Association of America atbalsta vēstule ACTA projektam
1 comment for “Kāpēc esmu pret ACTA”