Veselības aprūpes krīze

01 / 12 / 2011
Share 'Veselības aprūpes krīze' on Draugiem Share 'Veselības aprūpes krīze' on Facebook Share 'Veselības aprūpes krīze' on Google+ Share 'Veselības aprūpes krīze' on LinkedIn Share 'Veselības aprūpes krīze' on LiveJournal Share 'Veselības aprūpes krīze' on Pinterest Share 'Veselības aprūpes krīze' on Tumblr Share 'Veselības aprūpes krīze' on Twitter Share 'Veselības aprūpes krīze' on Wordpress Share 'Veselības aprūpes krīze' on Email

Mūsu skaits patlaban sarūk tik strauji, ka ir pamats bažām par valsts nākotni. Daļa no cilvēkiem pāragri mirst novājinātās un aizvien grūtāk pieejamās veselības aprūpes dēļ. Citi izvēlas glābties un pamet teritoriju, kurā vairs nejūtas droši. Ir pēdējais brīdis, lai aizstāvētu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi gan cilvēktiesību, gan Latvijas valstiskuma vārdā!

Valdis Keris, Veselības un sociālās aprūpe darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs

Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO priekšsēdētāja

Atklāta vēstule par situāciju veselības aprūpē Latvijā

Situācija veselības aprūpē Latvijā bija kritiska jau pirms gada: 54 000 cilvēku to apliecināja ar parakstiem, atbalstīdami kopīgo sūdzību Eiropas ombudam. Iesniedzot sūdzību, mēs pamatojāmies uz Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 35. pantu, kas cita starpā paredz, ka visiem Eiropas Savienības politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā. Kaut arī ombuds ar atbildi nesteidzas, cilvēktiesību aizstāvji mūsu centienus jau ir novērtējuši: Briselē š. g. martā par pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes aizstāvēšanu Latvijā tika pasniegta Eiropas nevalstisko organizāciju apvienības SOLIDAR (pārstāv 52 nevalstiskas organizācijas, kas darbojas 90 valstīs) balva Sudraba Roze nominācijā Sociālais taisnīgums Eiropā.

Diemžēl mūsu pašu valdība un Saeima joprojām situācijas nopietnību ignorē: Latvijā veselības aprūpes valsts finansējumam 2011. gadā ir piešķirta vairāk nekā divas reizes mazāka daļa no iekšzemes kopprodukta nekā vidēji ES (3,3% pret 6,9%), un tiek plānots vēl tālāks samazinājums. Aizbildināšanās par Latvijas budžeta mazajām iespējām neiztur kritiku, jo Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti ir skaidri pierādījuši, ka Latvija, tāpat kā daudzas tai līdzīgas Eiropas valstis, var veselībai atvēlēt starptautiskai labai praksei atbilstošu budžeta līdzekļu daudzumu. Patiesā problēma ir tāda, ka Latvijas politiskie līderi nezināmu iemeslu dēļ nepiedodami piever acis uz valsts izmērdēšanu.

Sekas ir bēdīgas. Plānveida ārstēšanu slimnīcā pieaugušajiem valsts kopš 2009. gada neapmaksā (ar dažiem izņēmumiem), un tas iet roku rokā gan ar strauju pirmreizējās invaliditātes gadījumu skaita pieaugumu, gan ar mediķu profesionālo iemaņu zudumu. Atlikušajās neatliekamās palīdzības daudzprofila slimnīcās 2010. gadā akūto stacionāra slimnieku skaits ir pieaudzis par 33%. Neraugoties uz to, valdība plāno samazināt finansējumu pat neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Tā vietā, lai Valdības deklarācijā skaidri pateiktu, ka tiks palielināts veselības aprūpes valsts finansējums, tur ir runāts par kopējā finansējuma palielināšanu. Valsts finansējumu veselības aprūpei ir plānots samazināt, tātad pacientiem tiek gatavots vēl lielāks privāto maksājumu slogs, kas jau tagad ir lielākais ES.

Lai saprastu, pie kā tas novedīs, pietiek atskatīties pāris gadu senā pagātnē. Toreiz, lai mazinātu pašas radīto naudas badu veselības aprūpes sistēmā, valdība bija spiesta ievērojami paaugstināt iedzīvotāju līdzmaksājumus par medicīniskajiem pakalpojumiem. Tālākais bija neizbēgams: saskaņā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO datiem, šogad jau 72% cilvēku ir atzinuši savus ienākumus par nepietiekamiem ārstēšanai. Valsts apmaksātās veselības aprūpes nemitīgā konsolidēšana ir novedusi pie tā, ka slimniekiem mēnešiem ilgi jāgaida rindās pie speciālistiem, jo valsts negrib apmaksāt reāli nepieciešamo konsultāciju skaitu. Šogad garās rindās jau spiesti gaidīt arī bērni. Tāpēc nav brīnums, ka pieaudzis gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits, gan akūto pacientu skaits un mirstība.

Mātes mirstība (mirstība laikā līdz 42. dienai pēc grūtniecības pārtraukšanas, neskaitot ārējus nāves cēloņus) Latvijā nu jau vairāk kā septiņas reizes ir pārsniegusi vidējo ES līmeni. Zinot PVO secinājumus par to, ka mātes mirstība ir tiešā veidā atkarīga no valstī strādājošo ārstniecības personu skaita un arī to, ka mediķu skaits Latvijas veselības aprūpē strauji dilst, skumjais fakts ir vērtējams kā likumsakarīgs. Arī mirstības vispārējais koeficients (mirušie uz tūkstoti iedzīvotāju) Latvijā 2010. gadā ir pieaudzis un, ņemot vērā reālo iedzīvotāju skaitu, aptuveni pusotru reizi pārsniedz vidējo rādītāju ES. Runājot skaidrāk, vienā gadā Latvijā nomirst par aptuveni 10 000 cilvēku vairāk nekā nomirtu tad, ja mirstība būtu vidējā ES līmenī.

Laiku pa laikam vara mēģina mums iestāstīt, ka visās veselības problēmās ir vainojami paši slimnieki un viņu ārsti. Tā nav taisnība! Latvijā ir izveidota veselības aprūpes sistēma, kas kopumā atbilst PVO priekšstatiem par labu praksi, taču valsts finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu sekmīgu sistēmas darbību. Ne jau velti PVO Eiropas reģiona biroja vadītāja Zuzanna Jakaba (Zsuzsanna Jakab) gan 2010. gada rudenī, gan 2011. gada pavasarī (atkārtoti!) vērsās pie premjera V. Dombrovska ar aicinājumu palielināt finansējumu veselības aprūpei. Diemžēl viņas ieteikumi palika neievēroti.

Lai glābtu Latvijas tautu no iznīcības, jau 2012. gada budžetā veselības aprūpei jāpiešķir vismaz 4,0%, bet 2014. gadā – vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Papildus piešķirtos līdzekļus vispirms ir jāizlieto pacientu līdzmaksājumu samazināšanai; vienlaikus steidzami jāpaaugstina darba samaksu ārstniecības personām. Ir reālistiski jāplāno izdevumus neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un pakāpeniski slimnīcās jāatsāk valsts apmaksātu plānveida ārstēšanu. Vienlaikus ir jāturpina ambulatorās veselības aprūpes attīstīšanu (ieskaitot zāļu cenu kompensāciju), taču to nedrīkst veikt uz stacionārās aprūpes noplicināšanas rēķina.

Aicinām Jūs steidzami atbalstīt šo priekšlikumu! Lai to izdarītu, vai nu izgrieziet vēstuli no laikraksta un kopā ar savu parakstu nosūtiet Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (pasta adrese: Rīgā, Jēkaba ielā 11, LV-1811), vai arī nokopējiet vēstules tekstu no mājas lapas http://www.lvsada.lv un nosūtiet kā e-pastu uz adresi: saeima@saeima.lv līdz š. g. 6. decembrim.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie