Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?

17 / 11 / 2011
Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Draugiem Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Facebook Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Google+ Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on LinkedIn Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on LiveJournal Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Pinterest Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Tumblr Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Twitter Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Wordpress Share 'Godīga tirdzniecība – ko tas īsti nozīmē?' on Email

Ieejot lielveikalā, bieži vien apmulstu pie lielās izvēles plauktiem. It sevišķi, ja vajag nopirkt kafiju. Īsti neorientējos, kura ir labākā, kura sliktāka. Saprotu tikai to, ka labāk ņemt malto, nevis šķīstošo. Tāpat arī izvēli līdz šim esmu izdarījis, balstoties uz reklāmu. Kurš zīmols šķita pievilcīgāks, to ņēmu. Nevis tādēļ, ka tā ir labāka prece, bet tādēļ, ka tā man šķiet drošāk – nekļūdīšos.Jau labu laiku esmu ievērojis to, ka mani pirkuma paradumi sāk mainīties. Es starp līdzīgām precēm izvēlos tās, kas man šķiet arī idejiski labas. Kā to saprast?

Ervins Labanovskis, dabasdobe.lv

Piemēram, jau labu laiku cenšos pirkt Gruzijas vīnus, lai palīdzētu šai valstij. Turklāt šie vīni ir tiešām labi. Savukārt, dažādas pārtikas preces cenšos pirkt vietējās. Izvairos gan pirkt to kombinātu preces, par kuriem zinu, ka tie, piemēram, iepērk sieru Lietuvā un ietin savā it kā Latvijas preces iepakojumā. Tā es, no vienas puses, sarežģīju savu iepirkšanos, bet no otras – daudz vienkāršāk man ir izdarīt izvēli starp daudziem līdzīgiem produktiem. Katru reizi iepērkoties, es ar savu naudu „nobalsoju” par kaut ko, kas man šķiet vairāk atbalstāms. Protams, cenu es arī ņemu vērā, bet bieži vien starp līdzīgām precēm cenā starpības nav vai tā ir neliela.

Jau kādu laiku uz kafijām, tējām, cukuriem un citām precēm, kas nav Latvijas izcelsmes un pat Eiropas, vēroju arī, vai uz iepakojuma ir atzīme „Fairtrade”. Šī zīme apliecina, ka prece tiek godīgi pārdota un tu to godīgi pērc. Kā to saprast?

Visur pasaulē un it sevišķi jaunatīstības valstīs pret strādniekiem mēdz izturēties ļoti slikti. Apmēram 20% pasaules iedzīvotāju iztiek ar mazāk kā dolāru dienā; apmēram 40% planētas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki par 2 dolāriem dienā. Savukārt, virkne pasaules lielo korporāciju izmanto šo situāciju un pat mākslīgi to uztur. Piemēram, slavena sporta apavu firma, kas pārdod savus apavus par aptuveni 200$, Indijā strādniekiem par apavu izgatavošanu samaksā 2$. Savukārt, citi uzpērk produktus no vietējiem iedzīvotājiem, kur tiek izmantots bērnu darbs. Samaksa šiem cilvēkiem par padarīto darbu ir tik niecīga, ka daudziem jau no mazotnes ir jāvāc, piemēram, tēja, nemaz nesapņojot par iespēju iegūt izglītību.

Pagājuša gadsimta vidū dažas sabiedriskas institūcijas un valdības uzsāka veidot Fairtrade tirgu. Pirmās oriģinālās preces pārsvarā bija amatnieku izstrādājumi, savukārt, mūsdienās Fairtrade principi ir piemēroti plašam produktu klāstam: kafijai, tējai, augļiem, vīniem, šokolādei, tekstilizstrādājumiem utt. Fairtrade sertifikācija ir izveidota, lai palīdzētu patērētājam atpazīt produktus, kuri atbilst godīgās tirdzniecības principiem.

Fairtrade principi:

  • dot iespēju cilvēkiem saņemt atbilstošu algu par savu darbu;
  • menedžementam jābūt „caurspīdīgam” – ar pārskatāmu lietvedību;
  • jāveicina ražotāju neatkarība, līgumi nedrīkst būt diskriminējoši;
  • sieviešu un vīriešu darba samaksai par to pašu darbu jābūt vienādai;
  • strādniekiem jānodrošina droša un veselīga vide;
  • ražošanas procesā jāsaudzē daba;
  • jārespektē ANO pieņemtās bērnu tiesības.

Šobrīd Eiropā Fairtrade tirgus jau ir tuvu pusmiljardam. Tiesa, līdz Latvijai tas tā arī īsti nav atnācis… Taču daļu produktu jau var manīt veikalu plauktos, jo tiem ir laba kvalitāte un cenu atšķirības nav nemaz tik lielas.

Līdz ar to, pērkot kādu preci, aicinu Jūs – padomājiet, kā tā ir izcēlusies, vai to ir ražojuši laimīgi cilvēki, vai mūsu pirkums veicina vai samazina labklājību pasaulē, vai pārdevējs mūs nekrāpj. Nedrīkst atstāt atbildību par pirkumu tikai pārdevēja ziņā. Gala lēmumu tomēr pieņemam mēs ar savu naudu. Ja grūti ikdienas ritmā pašam tam izsekot, tad jāuzticas tādiem marķējumiem kā Fairtrade.

► papildus info: www.fairtrade.lv

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie