No bankām varētu iegūt vairāk

17 / 09 / 2011
Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Draugiem Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Facebook Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Google+ Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on LinkedIn Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on LiveJournal Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Pinterest Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Tumblr Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Twitter Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Wordpress Share 'No bankām varētu iegūt vairāk' on Email

Latvijā strādājošās bankas valsts budžetā varētu maksāt daudz lielāku finanšu stabilitātes nodevu nekā pašlaik, un tas dotu valstij desmitiem miljonus latu, rāda zvērinātu advokātu biroja “BDO Zelmenis & Liberte” pētījums par finanšu stabilizācijas nodevām – nodokļiem Eiropas valstīs, piektdien vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.

avots: DELFI.lv

“Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā bankas šogad maksā mazāku finanšu stabilizācijas nodevu nekā citviet,” par pētījuma rezultātiem laikrakstam stāsta “BDO Zelmenis & Liberte” partneris Jānis Zelmenis. Piemēram, ieviešot Austrijas nosacījumus Latvijā strādājošajām komercbankām, tās būtu spiestas samaksāt teju 19 miljonus latu, Slovēnijas nosacījumus – teju 22 miljonus latu gadā pretstatā ieplānotajiem 6,5 miljoniem latu 2011. gadā.

“Jā, naudas izteiksmē finanšu stabilitātes nodevas apmērs Latvijā nebūs ne vairāki simti miljoni, ne miljardi eiro, tomēr arī 19 vai 22 miljoni latu ir būtiski valsts budžetam (mazo pensiju indeksācijai vajagot ap 7 miljoni latu), it īpaši, ja arī 2012. gadā pat neatkarīgi no tā, kas vadīs valdību un kā sauks ministrus, tas būs jākonsolidē (jāpalielina nodokļi vai jāsamazina tēriņi) aptuveni par 100 miljoniem latu,” norāda Zelmenis.

Pētījumā aprēķināti Latvijas valsts budžetā nenopelnītie miljoni pēdējo 10 gadu laikā. Pēc Slovēnijas nosacījumiem, tie ir aptuveni 158 miljoni latu, bet pēc Austrijas nosacījumiem – 133 miljoni latu. “Tie ir ļoti lieli skaitļi, ņemot vērā, ka “Parex” glābšanai valsts ieguldījusi aptuveni vienu miljardu latu, turklāt, visticamāk, daļu no tā nekad neatgūs,” secina Zelmenis. Viņš prognozē, ka valsts budžets finanšu sektora glābšanai radušos zaudējumus ar līdzšinējās nodevas apmēru spēs nosegt aptuveni 50 gadu laikā.

“Lai industrijai atņemtu naudu, ir jābūt ne tikai skaidram mērķim, bet arī jāatbild uz jautājumu – kādas sekas tas radīs,” tā iespējamu finanšu stabilitātes nodevas likmes paaugstināšanu laikrakstam komentējis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš uzsver, ka ir bijis trīs gadu krīzes laiks, kurā celti nodokļi un finanšu sektors ieguldījis milzīgas summas – miljardus – kapitālā, lai saglābtu finanšu sistēmu.

“Protams, ka finanšu sektora ieguldījums ir ar redzējumu, ka vidējā termiņā valsts vēlas tautsaimniecības attīstību un mājsaimniecībām un biznesam ir kreditēšanas iespējas. Jāņem vērā situācija, kāda ir pasaules finanšu tirgos, jo vidējā termiņā naudas piesaistīšana būs grūtāka un dārgāka, bet tautsaimniecības attīstībai ir vajadzīgi kredītresursi,” situācijas sarežģītību rāda Bičevskis.

Viņš arī atgādina, ka banku sektoros maksā visus nodokļus pilnā apmērā. “Valdība plāno jau nākamgad apstiprināt finanšu sektora attīstības stratēģiju, kurā parādīs, ka nozare var veidot jaunas darba vietas un veicināt pakalpojumu (ne tikai banku, bet arī grāmatvedības) eksportu uz austrumiem,” DB paudis Bičevskis.

“Latvijā ir jau trešā banku krīze pēdējos 15 gados (Banka Baltija ar visām piedevām, Rīgas Komercbanka un tagad Parex banka), bet Latvijas valsts no tām teju vai neko nav mācījusies,” secina Zelmenis. Viņš piekrīt viedoklim, ka ar finanšu stabilitātes nodevu pašai sistēmai valsts budžetā ir jāveido īpašs fonds, kurš izmantojams attiecīgajam mērķim.

“Nevaru nepiekrist viedoklim, ka treknajos gados teju vai visām komercbankām Latvijā bija ļoti laba peļņa, taču, tiklīdz sākās problēmas, tā valstij no caurā budžeta bija vēl jārod miljards latu jeb ceturtdaļa valsts budžeta, ar ko aizlāpīt labi pelnījušo baņķieru avantūras, pārspīlēto brīvību un visatļautību, kamēr šādu pašu attieksmi – valsts ekstra atbalstu – neviena cita no tautsaimniecības jomām neizpelnās,” uzsver Zelmenis.

Viņaprāt, Latvijas valstsvīriem būtu jāpaņem pasaules pieredze. “Šī krīze nav pārprodukcijas, bet gan finanšu krīze, kuras pamatā ir finanšu kapitāla neproporcionāli pārmērīga ietekme uz visu tautsaimniecību, kas, iespējams, balstījās uz kļūdainiem pieņēmumiem un pārspīlētu alkatību, taču šīs brīvības sekas – izmaksas – gulstas neproporcionāli uz visiem nodokļu maksātājiem, kuri šajās dzīrēs nav piedalījušies,” uzskata Zelmenis.

Savukārt Bičevskis laikrakstam uzsver, ka “dzenot augšā nodokļus un arī finanšu stabilitātes nodevu, efekts būs pretēji cerētajam”. Viņaprāt, nodevas pacelšana nozarei būtu nelabvēlīgs signāls.

“Svarīgs ir arī jautājums par pieauguma apmēru – ja tas būs neadekvāts, tad šis bizness var sākt plūst prom vai arī samazinās kreditēšanas apmērus un pat kaut ko vispār nekreditēs, palielinās komisijas maksas,” secina Bičevskis. Viņš atgādina, ka nozare piekritusi finanšu stabilitātes nodevas ieviešanai, taču tai bija jānonāk speciālā fondā, nevis valsts budžetā, kas tiek tērēta noēšanai.

“Jo vairāk tiks pieņemti īstermiņa lēmumi, jo mazumā ies nozaru, arī banku – attīstības iespējas,” uzsver Bičevskis.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie