Skolas reorganizē, slēdz…

16 / 06 / 2011
Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Draugiem Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Facebook Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Google+ Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on LinkedIn Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on LiveJournal Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Pinterest Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Tumblr Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Twitter Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Wordpress Share 'Skolas reorganizē, slēdz…' on Email

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājas lapā publicēta informācija par reorganizētajām, slēgtajām un dibinātajām izglītības iestādēm. No nākamā mācību gada būs reorganizētas 20 un slēgtas 10 izglītības iestādes. Šogad IZM saskaņojusi arī Rīgas centra sākumskolas likvidāciju no 2013. gada 1. jūnija. Galvenais cēlonis skolu reorganizācijai un slēgšanai ir strauji sarūkošais skolēnu skaits, un skolu direktori nenoliedz, ka reorganizācija ir nepieciešama, taču dažas pašvaldības izvēlējušās tādus reorganizācijas modeļus, ar kuriem tiek apdraudēta izglītības kvalitāte, turklāt arī resursi netiek izmantoti racionāli.

Daiga Kļanska, avots: lizda.lv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere teica, ka Limbažu novada domes īstenotais izglītības iestāžu reorganizācijas modelis ir kliedzošs gadījums. Par pārējo skolu reorganizāciju viņa norādīja, ka Rīgā tā notiek pārdomāti un profesionāli, nopietni reorganizācijai ir pievērsies arī Ogres novads, lai gan varētu būt arī kāds neapmierinātais. “Pārējās pašvaldībās izglītības iestāžu reorganizācija ir izdiskutēta un panākta vienošanās. Neapmierinātību paudusi arī Dobeles 2. vidusskola, kura nesaskata nākotni tās apvienošanai ar Dobeles Amatniecības vidusskolu un Dobeles profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas izveidei, taču, manuprāt, profesionāli attīstot, šai skolai varētu būt nākotne. Alūksnes vakara maiņu vidusskolu neapmierina pārcelšanās uz Alūksnes vidusskolas telpām, jo nākas pamest labi izremontētās telpas, kas ir nepārdomātas politikas rezultāts,” teica B. Bašķere.

Par Limbažu izglītības iestādēm lemj Saeimā

15. jūnijā, Limbažu novada iecerēto izglītības iestāžu reorganizācijas modeli vērtēja apvienotā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ministrs Rolands Broks teica, ka 26. maija grozījumu rezultātā tiek izveidota jauna skola, kuras programmas ir no jauna jālicencē un kura jāreģistrē izglītības iestāžu reģistrā. IZM pēc papildu informācijas saņemšanas no Limbažu novada domes vēl vērtēs, vai tā var saskaņot 26. maija veiktos grozījumus. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc tam, kad IZM būs paudusi savu nostāju, vērtēs pašvaldības lēmumu likumību. Saeimas deputāti aicinās pašvaldību apturēt iesākto reorganizāciju un panākt vienotu viedokli par Limbažu izglītības sistēmu.

Limbažu novada domes lēmumu par četru pilsētas skolu pārveidošanu par četrām citām skolām marta sākumā apstiprināja IZM. Ne pašvaldība, ne IZM nebija pamanījusi, ka šķērslis iecerētajā plānā izlikt 3. vidusskolu no telpām Parka ielā 38 varētu būt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” saistības – turpmākos piecus gadus skolā ir jānodrošina pieeja vidējās izglītības ieguvei izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem, citādi projektā ieguldītā nauda (98 392 lati) būs uz to neattiecināma un pašvaldībai to vajadzēs atmaksāt.

Lai izvairītos no šīs summas atmaksas, 26. maijā Limbažu novada domes ārkārtas sēdē tika nolemts mainīt IZM saskaņoto lēmumu; tika noteikts, ka, apvienojot Limbažu 2. vidusskolu, Limbažu jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu un Limbažu 3. vidusskolu, tiks izveidota Limbažu vidusskola. Uz ātru roku tika izveidota Limbažu vidusskolas direktora un tā vietnieku amatu izvērtēšanas komisija. Tā atzina, ka piemērotākā direktore būs pašreizējās Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas direktore un pašvaldības deputāte Vaira Ābele (PS), kas tika šajā amatā apstiprināta ārkārtas domes sēdē.

Lai radītu iespaidu, ka Limbažu 3. vidusskolas telpās tomēr tiek nodrošināta pieeja vidējās izglītības ieguvei izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem, dome nolēmusi, ka kopā ar sākumskolas klašu skolēniem šajā ēkā mācīsies arī pāris Limbažu 1. vidusskolas komerczinību klašu skolēni. Pagaidām IZM grozījumus pašvaldības lēmumā nav saskaņojusi, bet lūgs pašvaldību sniegt papildu informāciju par to, kādā veidā pieņemtais lēmuma grozījums ietekmēs reorganizācijā iesaistītās puses, lai varētu izvērtēt Limbažu novada pašvaldības pieņemtā lēmuma grozījumu atbilstību Izglītības likuma 23. panta piektajai daļai, kas nosaka, ka par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.

Limbažu 3. vidusskolā 2010./2011. mācību gadā mācījās 535 skolēni, un skola īsteno piecas licencētas un akreditētas izglītības programmas. Skolas sniegtā izglītības kvalitāte ir atbilstīga Ministru kabineta noteiktajam valsts ģimnāziju līmenim – 75–80% skolēnu sekmes jau vairākus gadus centralizētajos eksāmenos ir A, B, C līmenī.

Par notiekošo Limbažos satraukumu paudusi arī Limbažu 3. vidusskolas akreditācijas komisijas vadītāja Aija Melle. 2010. gada pavasarī, rūpīgi izvērtējot skolas iesniegto pašvērtējumu, dokumentāciju un vērojot skolas darbu uz vietas, komisija konstatēja, ka Limbažu 3. vidusskolas pedagogi spēj nodrošināt kvalitatīvu, valsts ģimnāzijas līmenim atbilstīgu izglītību un daudzās darbības jomās konsultēt un sniegt padomu citām skolām.

“Skolā ir teicami izstrādāta skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kurā vienoti iekļaujas ikviens skolēna veiktā darba novērtējums. Skola ilgus gadus strādā pēc ieskaišu sistēmas, kuru reglamentē rūpīgi izstrādāta šīs sistēmas kārtība, kas ir saistoša visām iesaistītajām pusēm un atbilst valsts noteiktajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai. Skolā aktīvi darbojas metodiskā padome, kas apvieno skolotāju mazās grupas un metodisko komisiju vadītājus, reglamentē to darbību un iesaistās mācību procesa organizācijā, akceptē inovāciju ieviešanu skolā un darbojas kā skolotāju radošo darbību atbalsta centrs. Sarunā ar skolotājiem jūtams lepnums un atbildība par veikto darbu, droša pārliecība par daudzu inovāciju nepieciešamību un to vietu skolas dzīvē. Valstī nav daudz tādu skolu, kurā 13 skolotāji ir mācību grāmatu, metodisko materiālu un mācību programmu autori. Tas liecina par skolotāju kolektīva profesionalitāti un radošumu,” norāda A. Melle. Viņa atzinīgi vērtē arī faktu, ka skolā jau vairākus gadus skolēni no 7. klases pamatpriekšmetus – latviešu valodu, matemātiku un angļu valodu – apgūst spēju un pamatzināšanu līmenim atbilstīgās grupās. Tas ir komandas darbs, ko ir pieņēmuši gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki un kas ļauj gūt stabilus panākumus neatkarīgi no klašu sastāva. Tā ir novitāte, par kuru pašlaik daudz runā ārzemju speciālisti. To par inovāciju atzīst „Iespējamās misijas” jaunie pedagogi. Limbažu 3. vidusskolas pedagogi savu darbību ar līmeņa grupām ir attīstījuši vairākus gadus, un patlaban skola var būt kā labas pieredzes mācību iestāde citām valsts skolām. Darbības pieredze ir pamatota un apkopota Ilonas Ķietes un Guntas Suhanovas metodiskajā materiālā “Skolēnu spējas un mācību process skolā”.

Akreditācijas komisijas vadītāja uzsver, ka skolā ir izstrādāta un darbojas skolēna atbalsta sistēma, kur atbalstu izglītošanās procesā, karjeras izvēlē un skolēnu pētniecisko darbu veidošanā gūst ikviens skolēns. Metodiski izstrādāts individuālais darbs ar skolēniem, īpašu uzmanību veltot skolēniem ar mācību, saskarsmes un uzvedības traucējumiem. Atbalstīti tiek arī skolēni ar īpašiem talantiem. Šīs sistēmas ietvaros darbojas skolēnu konsultāciju centrs – skola skolā, kur atbalstu mācību satura apguvē eksāmenu priekšmetos var gūt ikviens skolēns. Arī tā ir pieredze, par kuru valsts līmenī ir tiesīga runāt Limbažu 3. vidusskola, norāda A. Melle. Viņa uzskatu, ka Limbažu 3. vidusskola ir tiesīga kļūt par valsts ģimnāziju vai saglabāt vidusskolas no 1. līdz 12. klasei statusu, sniedzot skolēniem kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, garantējot stabilitāti un drošību izglītības ieguvē ilgtermiņā. Limbažu 3. vidusskolas direktora vietniece Gunta Suhanova uzskata – ja IZM, saskaņojot pašvaldību lēmumu, būtu ieskatījusies skolas akreditācijas novērtējumā un zinātu, kāda ir skolas nodrošinātā izglītības kvalitāte, tā, iespējams, nepieņemtu tik pārsteidzīgus lēmumus.

Neziņa par savu bērnu nākotnes iespējām un pašvaldības vadības neargumentētie un nekonsekventie lēmumi pamatīgi nokaitinājuši arī Limbažu 3. vidusskolas skolēnu vecākus. Vecāki ir savākuši gandrīz 500 parakstu, lai lūgtu Saeimu atlaist Limbažu novada domi, kā arī vērsušies administratīvajā tiesā ar prasību, kas pieņemta, un nosūtījuši vēstuli Eiropas Komisijai par bērnu tiesību neievērošanu.

Siguldas 3. pamatskolas skolēni reorganizācijas rezultātā iegūs labākus mācību apstākļus

No šā gada 1. augusta pārmaiņas būs arī Siguldas 3. pamatskolas un Siguldas 2. vidusskolas skolēniem un pedagogiem, jo abas skolas tiek reorganizētas, tās apvienojot un izveidojot Siguldas pilsētas vidusskolu. Skolas direktore Ņina Balode stāsta, ka 1.–4. klases skolēni pāries uz ģimnāzijas telpām, bet 5. un 6. klašu skolēni mācīsies Siguldas 2. vidusskolas vienā stāvā. Direktore uzskata, ka no reorganizācijas ieguvēji būs pamatskolas skolēni, kuri līdz šim mācījušies bērnudārza tipa ēkā, kur visas klases bija caurstaigājamas, skolā nebija gaiteņu. Sporta zāle bija vienas klases lielumā, un tur sportot varēja tikai sākumskolas klašu skolēni, bet pamatskolas skolēni gājuši uz ģimnāzijas sporta zāles angāru. Arī aktu zālē pasākumus rīkot bija iespējams tikai vienai klašu grupai.

No nākamā mācību gada tiks licencēta programma skolēniem ar mācību grūtībām. “Mēs jau pamatskolas programmas ietvaros strādājam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties, taču, palielinoties šādu skolēnu skaitam, vēlamies piedāvāt plašākas iespējas skolēniem,” teica Ņ. Balode. Šogad pieņemts lēmums, ka neuzņems skolēnus mazākumtautību programmas 1. klasē, jo patlaban mazākumtautību programmu apgūst tikai 35 skolēni, kuri mācās apvienotajās 1.–9. klasēs. Viņa atzīst, ka gribētos, lai visa skola būtu zem viena jumta, taču arī pēc reorganizācijas skola joprojām būs sadalīta pa divām ēkām, kas gan viena no otras ir 300 metru attālumā. Pēc reorganizācijas darbu saglabās visi pedagogi, izmaiņas ietekmēs tikai skolas administrāciju.

Pašvaldība lēmumu par Siguldas pilsētas vidusskolas direktoru pieņems novada domes sēdē 22. jūnijā. Apvienojamo skolu direktori ir informējuši savus skolotājus par darba slodzi nākamajā mācību gadā. Bērnudārza telpas, ko atbrīvos 3. pamatskolas skolēni, tiks izmantotas jauniešu iniciatīvu centra nodarbībām, ēkā arī būs pilsētas un bērnu bibliotēka. “Līdz šim pašvaldība īrēja ēku interešu izglītības nodarbībām, bet tagad tā varēs izmantot šīs ēkas piedāvātās iespējas,” piebilda Ņ. Balode.

Jēkabpils Poļu pamatskolas skolēni 1. septembrī mācīsies abos Daugavas krastos

Jēkabpils Poļu pamatskolas direktore Zanda Skutele stāsta, ka, ieviešot finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”, skola ar 100 skolēniem ir kļuvusi neefektīva, tādēļ nolemts to likvidēt, sadalot skolu divās daļās, proti, 1., 2., 7., 8., 9. klases skolēni turpinās mācīties ģimnāzijas telpās, bet 3., 4., 5. un 6. klases skolēni brauks uz pamatskolu Daugavas otrā krasta. “Pirms diviem gadiem mūsu skola atstāja telpas Jaunajā ielā 43, kur tagad ir pirmsskolas izglītības iestāde, un pārnāca uz Valsts ģimnāzijas telpām Blaumaņa ielā 27, taču arī ģimnāzijas telpās visai skolai telpu nepietiek, tādēļ daļa skolēnu mācīsies Jēkabpils pamatskolā un poļu pamatskola būs šīs skolas struktūrvienība,” stāstīja skolas direktore. Visiem skolēniem nākamajā mācību gadā tiks nodrošināta poļu valodas apguve, jo nākamajā mācību gadā no Polijas ieradīsies jauna poļu valodas skolotāja.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie