Genocīda piemiņai

14 / 06 / 2011
Share 'Genocīda piemiņai' on Draugiem Share 'Genocīda piemiņai' on Facebook Share 'Genocīda piemiņai' on Google+ Share 'Genocīda piemiņai' on LinkedIn Share 'Genocīda piemiņai' on LiveJournal Share 'Genocīda piemiņai' on Pinterest Share 'Genocīda piemiņai' on Tumblr Share 'Genocīda piemiņai' on Twitter Share 'Genocīda piemiņai' on Wordpress Share 'Genocīda piemiņai' on Email

Šodien, 14. jūnijā, atceroties pirms 70 gadiem notikušos traģiskos notikumus un komunistiskā genocīda upurus, Rīgā notiks vairāki piemiņas brīži, gājieni, koncerti un citi pasākumi. Piemiņas diena iesāksies ar konferenci Latvijas Okupācijas muzejā, kas šogad veltīta 1941. gadā uz Sibīriju izvestajiem Latvijas bērniem. Pēc tam no muzeja sāksies gājiens, un jau tradicionāli pie Brīvības pieminekļa notiks piemiņas brīdis ar ziedu nolikšanu. Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākumi norisināsies arī dzelzceļa stacijās “Šķirotava” un “Torņakalns”.

Rīgas kultūras tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” varēs skatīt režisora Laimoņa Gaigala Latvijas dokumentālo filmu “Vai plankumi vēsturē balti?”. Filma stāsta par dramatiskajiem brīžiem latviešu tautas vēsturē, kas saistīti ar Staļina vardarbīgo politiku 1939. gadā, masu upuriem 1941. un 1949. gada izvešanu rezultātā. Kino “Rīga” notiks vairāki kinoseansi, kuros katram ir iespēja vienuviet noskatīties Dzintras Gekas dokumentālo filmu izlasi par latviešiem un viņu pēcteču likteņstāstiem Sibīrijas plašumos.

Piemiņas dienai veltītie koncerti notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.

Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē klausītāji varēs dzirdēt Lūcijas Garūtas kantāti “Dievs, Tava zeme deg!”. Koncertā uzstāsies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes jauktais koris “Jubilate”, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkoris “Fortius”, Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris un kamerkoris “Austrums”, solisti Jānis Kurševs un Gundars Dziļums.

Rīgas Domā Profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave sol”, solisti Aira Rūrāne un Ingus Pētersons piedāvās noklausīties Leona Amoliņa “Ziemas dārzi”, Martina Ellerbija “Dona nobis pacem” un Imanta Mežaraupa kantātes “Aizvestajiem” pasaules pirmatskaņojumu.

Rīgas Tehniskās universitātes Studentu klubā notiks dejotājas un horeogrāfes Vijas Vētras koncerts “Visums un Es – veltījums Japānas un Latvijas cietušajiem”, dejos Vija Vētra un viņas deju grupa “Rituāls”, dzeju lasīs aktrise Raimonda Vazdika, kā arī būs skatāma Gunas Oškalnas-Vējiņas fotoizstāde “Vija Vētra” un kinofilma “2010. gada Vijas Vētras koncerts”.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks koncertuzvedums “Sarkanais vilciens”, kurā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, sieviešu koris “Dzintars”, Ogres sieviešu koris “Rasa”, rokgrupa “Pērkons”, kamerorķestris, solisti Ieva Akuratere un Ivars Cinkuss. Kantātes pirmās redakcijas pirmatskaņojums notika 2005. gadā. Imants Auziņš grāmatas “Sarkanais vilciens” pēcvārdā raksta: “Poēma “Sarkanais vilciens” (1941- 1947) ir “latviešu rekviēms” deportāciju upuriem. (tās autora) Pētera Aigara veikums pieder pie nozīmīgākajiem latviešu dzejas sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.” Diriģente, iestudējuma mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa piebilst: “Juris Kulakovs ar “Sarkano vilcienu” ir trāpījis ārkārtīgi dziļi cilvēku sirdīs, viņam ir izdevies uzrakstīt darbu ar “kailiem nerviem” un asiņu garšu. Katrai tautai un valstij ir jāatceras savas vēsturiskās krustceles, ar pašcieņu un sirds gudrību veidojot nākotni (…) Caur dziļām un patiesām emocijām šajā mūzikā man ir iespēja pasauli padarīt labāku, atgādinot jauniem cilvēkiem Doma skolā, koros, klausītājos par to, ka mūsu katra pienākums ir novērtēt dzīvi un dzīvību, Latvijas brīvību un demokrātiju, ikviena cilvēka kā personības nozīmi cilvēcības un labākas pasaules radīšanā.”

Imants Auziņš grāmatas «Sarkanais vilciens» pēcvārdā raksta: «Poēma «Sarkanais vilciens» (1941- 1947) ir «latviešu rekviēms» deportāciju upuriem. Tā ir gadsimta, laikmeta antitēze Raiņa poēmai «Ave sol».  Pētera Aigara veikums pieder pie nozīmīgākajiem latviešu dzejas sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.«

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie