Mainīsim Eiropu!

09 / 06 / 2011
Share 'Mainīsim Eiropu!' on Draugiem Share 'Mainīsim Eiropu!' on Facebook Share 'Mainīsim Eiropu!' on Google+ Share 'Mainīsim Eiropu!' on LinkedIn Share 'Mainīsim Eiropu!' on LiveJournal Share 'Mainīsim Eiropu!' on Pinterest Share 'Mainīsim Eiropu!' on Tumblr Share 'Mainīsim Eiropu!' on Twitter Share 'Mainīsim Eiropu!' on Wordpress Share 'Mainīsim Eiropu!' on Email

Šobrīd vairākās Eiropas Savienības pārvaldes institūcijās tiek skatīti pašlaik gandrīz visur vairākumā esošo labēji-konservatīvo politisko spēku sagatavotie priekšlikumi Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas plānam. Novērtējot šo priekšlikumu tālejošās sekas, Eiropas sociāli atbildīgie politiskie spēki ir uzsākuši plašu kampaņu pret šādas politikas realizāciju. Apmeklējot kampaņas interneta vietni, katram Eiropas pilsonim ir iespēja pastiprināt kopējo balsi PRET bardzības un taupības politiku Eiropas Savienības līmenī. Kreisie.LV redakcija aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties šai kampaņai, parakstot aicinājumu, kura brīvs latviskais tulkojums redzams zemāk.

informāciju sagatavoja Māris Grīnvalds, Kreisie.LV

“Laikā, kad krīze apdraud eiro pastāvēšanu, Eiropas Savienība grasās pieņemt lēmumus, kas nopietni ietekmēs Eiropas un tās ekonomikas nākotni. Tā dēvētā ekonomiskās pārvaldes pakete, kas šobrīd likta galdā, ir bezprecedenta izaicinājums tām pamatvērtībām un principiem, uz kuriem balstās mūsu kopējā nākotne – solidaritātei, sociālajam taisnīgumam, vienlīdzīgām iespējām un ilgtspējīgai attīstībai.

Ideoloģiskās izvēles, par kurām jāizšķiras krīzes laika budžeta disciplīnas vārdā, apdraudēs gan sociālo izlīdzināšanos starp eiropiešiem, gan mūsu spēju kopīgiem spēkiem veikt mūsu ekonomiku ekoloģisko pārbūvi. Vēl jo vairāk – daudzās dalībvalstīs šo izvēļu cena ir risks upurēt veselu jauno cilvēku paaudzi. Šos jauniešus ir smagi ietekmējis bezdarbs. Viņi jūtas arvien izstumtāki un atraidīti, bez iespējas pilnā mērā iesaistīties pašu nākotnes veidošanā.

Mums ir skaidrs, ka sabiedriskā sektora finanšu ilgtspējas nodrošināšanai jābūt svarīgam politiskam mērķim. Tām ir noteicošā loma kopēju interešu īstenošanai, piemēram, sociālajai izlīdzināšanai un vides aizsardzībai. Taisnība – pašreizējā krīze ir ļoti ievērojami iedragājusi sabiedriskās finanses Eiropā. Pat ja sabiedriskajam sektoram vajadzētu uzņemties savu daļu atbildības, krīzes iemeslus pirmām kārtām jāmeklē privātajā sektorā: darba samaksas starpības pieaugumā, pārmērīgajos privātajos parādos un spekulatīvajos burbuļos, ko radījusi bezatbildīgā finanšu industrija.

Piedāvātie risinājumi nerisina radušās grūtības. Tieši otrādi, tie ir netaisnīgi, neefektīvi un nepiemēroti.

Izkropļojot kopējas nākotnes ideju, tie mūs atstumj atpakaļ laikā, kas šķita pagājis uz neatgriešanos – mežonīga nacionālisma, kliedzošas sociālās netaisnības un visu veidu ekstrēmisma laikmetā. Šie priekšlikumi ekonomisko krīzi pārvērtīs politiskajā.

Eiropas pilsoņiem jāmostas, kamēr vēl ir laiks rīkoties. Tiem vajadzētu atjaunot savu apņēmību ievērot Eiropas pamatvērtības proaktīvā, kopējas nākotnes garā.

Mūsu sabiedrības nepārdzīvos ekonomiskā un sociālā pagrimuma gadus, ko sekmēs aklā taupības un bardzības politika. Tās loģika spiež visu krīzes nastu iznest lielākoties uz algas saņēmēju pleciem, spiežot tos piekrist algu samazinājumam. Tā vietā labāk apgūsim šīs krīzes mācības kopā. Visās vietās spekulētāji vairojuši savu bagātību noteikumu un stingru pārraudzības mehānismu trūkuma apstākļos. Piespiežot Eiropas valdības lietot pārmērīgu bardzības zāļu devu un samazināt algas, šī trauslā situācija tiks pasliktināta, nevis dziedēta. Papildus tam, mēģinājumi pastiprināt sankcijas uz šīs bāzes vienkārši vairos naidīgumu starp valstīm. Eiro zonai jāaizstāv savu kopējo valūtu un bez jautājumiem jāatbalsta biedrus, kas saskārušies ar grūtībām, jo tas ir svarīgi visai Eiropai.

Ir laiks ES Ministru Padomes un Eiropas Parlamenta konservatīvajam vairākumam saskatīt kļūdas savā politikā. Šajā Eiropas pilsoņiem grūtajā laikā mums jādemonstrē uzdrīkstēšanos un iztēli, piedāvājot svaigu un oriģinālu politisku atbildi.

Ir iespējams atgūt kontroli pār sabiedriskā sektora finansēm nenobeidzot ekonomisko attīstību vai investīcijas tādās jomās kā izglītība, pētniecība vai atjaunojamā enerģētika un nevairojot sociālo netaisnību un atstumtību. Ir iespējams atrast nepieciešamos budžeta līdzekļus, esot inovatīviem un drošiem. Lai tas notiktu, visām ES dalībvalstīm pirmām kārtām vajadzētu uzņemties atbildību par savu daļu kopējā darbā – gan tām, kam ir pārpalikumi, gan tām, kam ir tirdzniecības deficīti. Visām valstīm nepieciešams aizsargāt produktīvas sabiedriskās investīcijas no budžeta taupības ierobežojumiem. Tām vajadzētu emitēt eiroparādzīmes (eurobonds), lai uzņemtos daļu citu dalībvalstu parāda un samazinātu kopējās izmaksas. Tām vajadzētu izveidot pamatni kopējai Eiropas fiskālajai politikai, lai nodrošinātu taisnīgus, efektīvus un ilgstošus ieņēmumus.

Mēs runājam par finanšu sloga samazināšanu darbaspēka ieņēmumiem un palielināšanu ieņēmumiem no kapitāla. Mēs runājam par efektīvu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, par patiesi videi draudzīgu nodokļu sistēmu, kā arī finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Eiropas valdībām jānodrošina to, lai lielās algas un ieņēmumi no kapitāla dotu taisnīgu ieguldījumu kopējā budžetu konsolidācijas darbā, lai izvairītos no tā, ka smagāko nastu nestu tie, kam ir zemi vai vidēji augsti ienākumi.

Mēs absolūti neiestājamies par to, lai piedāvātu vienkāršotus vai bezatbildīgus risinājumus. Mēs iestājamies par to, lai ar atbildīgas, sabalansētas un inteliģentas politikas palīdzību piedāvātu tādu ekonomiskās modernizācijas plānu, kas pilnā mērā atbilstu vērtībām, kuras balsta Eiropas projektu.

Mēs aicinām visus tos, kam ir tuva mūsu pārliecība, piedalīties mūsu kampaņā un, parakstot šo aicinājumu, sniegt Eiropai citādu krīzes pārvarēšanas politiku – tādu politiku, kas Eiropu stiprinās, nevis aizvien vairāk vājinās.”

http://www.changeforeurope.eu/

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie