Vai darba aizsardzība ir pietiekama?

16 / 04 / 2011
Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Draugiem Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Facebook Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Google+ Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on LinkedIn Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on LiveJournal Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Pinterest Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Tumblr Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Twitter Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Wordpress Share 'Vai darba aizsardzība ir pietiekama?' on Email

Pašreizējie nosacījumi darba ņēmēju aizsardzībā Eiropas Savienības (ES) valstīs ir pietiekami un stingrāki noteikumi nav nepieciešami, trešdien secināja Eiropas Parlamenta (EP) Nodarbinātības komiteja. Ar šādu secinājumu gan ir nemierā arodbiedrības. Diskusija aizsākās, jo Eiropas Arodbiedrību konfederācija izteica šaubas, vai direktīva nodrošina pietiekamu aizsardzību visiem darba ņēmējiem. “Tā kā maksājumu maksimālo apjomu un termiņus nosaka katra dalībvalsts atsevišķi, lielam darbinieku skaitam neizmaksāto algu apjoms pārsniedz valsts tiesību aktos noteiktos kompensāciju apjomus,” norādīja konfederācijas juridiskā padomniece Vībke Varneka un piebilda: “Risks, ka arvien vairāk uzņēmumu nespēj izpildīt savus pienākumus pret saviem darbiniekiem, dramatiski pieaug”.

avots: DELFI.lv

ES darba tiesības ir katras dalībvalsts kompetencē. Tomēr ES aizsargā darba ņēmējus darba devēja maksātnespējas gadījumā, jo, īpaši, lai garantētu prasījumu apmierināšanu attiecībā uz darba samaksu.

Saskaņā ar spēkā esošo ES direktīvu, dalībvalstīm ir jānodrošina garantijas attiecībā uz darba samaksu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Taču katra dalībvalsts pati var noteikt izmaksājamo summu griestus, definīciju “darbinieks” un kompensācijas ilgumu. Patlaban dalībvalstu vidū pastāv ievērojamas atšķirības izmaksājamo algu apjomos un laika termiņos.

Eirodeputāte Džūlija Girlinga, kura sagatavoja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu, gan paudusi, ka ES ir izdevies izveidot minimālos aizsardzības standartus darbiniekiem darba zaudēšanas gadījumā un gadījumos, ja nav izmaksātas algas.

Tieši otrādi – viņa pauda bažas, ka plašāka saskaņošana varētu negatīvi ietekmēt dalībvalstu konkurētspēju un tālab arī potenciālās nodarbinātības iespējas.

Girlinga pauda bažas, ka plašāka saskaņošana varētu negatīvi ietekmēt dalībvalstu konkurētspēju un tālab arī potenciālās nodarbinātības iespējas. Arī Eiropas Komisija norāda, ka tai patlaban nav nodoma mainīt pastāvošo direktīvu, kas savu efektivitāti pierādīja 2009. gadā, kad krīzes laikā krasi pieauga kompensāciju apmērs, ko izmaksāja darbu zaudējušajiem darbiniekiem. Līdz ar to arodbiedrību norādes atbalstu neguva.

Plānots, ka EP Juridisko lietu komiteja šo jautājumus izskatīs vēlreiz un tad jau tuvāko mēnešu laikā sagatavos savu ziņojumu par šo jautājumu.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie