Īpašuma nodoklis ir netaisnīgs

Pašvaldībām būtu jādod tiesības pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ar likumu ierobežotā likmju “koridorā”, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” atzinis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. “Diemžēl pašlaik sanāk gaužām muļķīgi. Finanšu ministrija noteikusi kaut kādas cilvēkiem nesaprotamas nodokļu likmes, no kurām nespēj atkāpties. Pašvaldības mēģina salāgot tās ar iedzīvotāju spējām maksāt, kaut arī reizē tām trūkst naudas daudzu likumos noteikto pienākumu izpildei. Savukārt valsts nespēj pārbaudīt, kā pašvaldības pilda attīstības plānus un tām uzliktos pienākumus. Tajā brīdī tiek pilnīgi aizmirsts gan tas, ko saucam par zemes lietderīgu izmantošanu jeb politiku, gan taisnīguma princips,” norādījis ministrs.

avots: DELFI.lv

“Ja pašvaldībām būtu tiesības pašām to noteikt, kā jau sacīju, ar likumu apstiprinātā likmju “koridorā”, tad mums nevajadzētu šķiest tik daudz laika un naudas, lai novērtētu, piemēram, no kāda materiāla mājai uzklāts jumts un tamlīdzīgi,” paudis ministrs. Viņš atzinis, ka “cilvēku neapmierinātība ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku pašlaik ir pilnīgi pamatota”. “Nevar būt viena likme zemei un otra ēkai uz šīs zemes! Tas ir pretrunā ar Civillikumu, kurā teikts par nekustamo īpašumu, kurā ietilpst zeme un uz tās uzceltā ēka,” uzskata Štokenbergs.

“Ja es būtu vietējais politiķis, piemēram, Saulkrastos, tad pēc teritorijas plānojuma, visticamāk, gribētu attīstīt tur kūrortu. Ne gluži kā Antalju Turcijā vai Šarmelšeihu Ēģiptē, bet latvisku, vietējā mēroga kūrortu, kāds bija tolaik, kad Rīgas pilsoniskā sabiedrība ar kuģi “Neibāde” brauca turp atpūsties. Pašlaik izveidot kūrortu traucē padomju laikā izveidotie dārzkopības kooperatīvi. Šo 600 kvadrātmetru pleķīšu īpašnieki lielākoties mīt Rīgā, tāpēc Saulkrastiem netiek nekāda labuma. Ja Saulkrasti stingri turētos pie sava plāna – attīstīt kūrortu, tad pašvaldības tiesības noteikt lielāku nodokli, piemēram, 3% no zemes kadastrālās vērtības, būtu labs instruments, kā pakāpeniski īstenot šo plānu. Otrā Saulkrastu galā – Skultes ostas rajonā – nosakot simbolisku nodokļa likmi, pašvaldība varētu veicināt teritorijas saimniecisko attīstību. Savukārt manis pieminētā taisnīguma vārdā veco zvejnieku māju pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo paaudžu paaudzēs, būtu jānosaka krietni mazāks nodoklis nekā kādiem ienācējiem, kuri šajā vietā sacēluši lielus, lepnus savrupnamus un varbūt atbrauc tur tikai vasarās. Mans Saulkrastu piemērs, protams, ir ļoti vienkāršots. Bet uz tiem pašiem principiem būtībā varētu balstīt ikviena novada vai pagasta teritorijas attīstību,” savu vīziju izklāsta ministrs.

Tāpat Štokenbergs atzīst, ka īpašumu kadastrālajā vērtēšanā ir trūkumi, kas būtu jānovērš. “Pašlaik nekustamo īpašumu tirgus rosība ir maza, tāpēc nelielais darījumu skaits apgrūtina īpašumu masveida vērtēšanu. Valsts zemes dienests nespēj precīzāk novērtēt, piemēram, ražošanas un komercīpašumus, jo nav informācijas par ienākumiem no šādu īpašumu iznomāšanas. Tāpat trūkst pilnīgi ticamas informācijas par dzīvojamo telpu īri,” skaidro Štokenbergs. Viņaprāt, “būtībā pati lielākā problēma ir nevis vērtēšanas principos, bet par īpašumiem iegūto datu ticamībā”.

Štokenbergs uzskata, ka ar NĪN varētu ietekmēt arī zemes racionālu izmantošanu. “Ar to varētu samazināt to īpašnieku skaitu, kuri iegādājušies zemi tikai vienā nolūkā – pēc laika pārdot un nopelnīt uz cenu celšanās rēķina,” norāda ministrs.

Vēl šajā kategorijā:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *