Igauņi investē izglītībā

11 / 04 / 2011
Share 'Igauņi investē izglītībā' on Draugiem Share 'Igauņi investē izglītībā' on Facebook Share 'Igauņi investē izglītībā' on Google+ Share 'Igauņi investē izglītībā' on LinkedIn Share 'Igauņi investē izglītībā' on LiveJournal Share 'Igauņi investē izglītībā' on Pinterest Share 'Igauņi investē izglītībā' on Tumblr Share 'Igauņi investē izglītībā' on Twitter Share 'Igauņi investē izglītībā' on Wordpress Share 'Igauņi investē izglītībā' on Email

No 2013. gada Igaunijā ik gadu no valsts budžeta tiks apmaksātas 12 500 vietu augstskolās. Tas nozīmē – augstāko izglītību ik gadu bez maksas būs iespēja iegūt par 3500 jauniešiem vairāk nekā līdz šim. To paredz koalīcijas līgums.

autore: Ilze Timbare, raksts publicēts LV.lv ar nosaukumu “Igaunijā ievērojami palielinās finansējumu augstākajai izglītībai”

Arvien vairāk domā par bezmaksas augstāko izglītību

Šāds pieaugums ir diezgan ievērojams, ja ņem vērā, ka šogad no valsts budžeta pilnībā tiek segtas studijas 6434 personām, kas uzsākuši bakalaura programmas, un 2500 personām, kas sākuši maģistrantūras programmas apguvi. Nākamajā gadā šis skaits nemainīsies, bet jau 2013. gadā palielināsies attiecīgi par 2750 un 750 vietām. Bez tam bezmaksas studijas varēs turpināt arī programmas “TULE” dalībnieki, kas studijas iepriekš kaut kādu iemeslu dēļ pārtraukuši, informē portāls www.postimees.ee.

Pašlaik no valsts budžeta augstākajai izglītībai ik gadu tiek atvēlēti 133 milj. eiro (93,1 milj. latu), taču, kā norādījis nu jau bijušais izglītības ministrs Teniss Lukass, tad 2016. gadā šai summai ik gadu tiks pievienots vēl 41 milj. eiro (28,7 miljoni latu).

Tajā pašā laikā valstī aizvien biežāk sāk izskanēt domas par vispārēju bezmaksas augstāko izglītību. Pirms nesen notikušajām vēlēšanām par to iestājās savienība IRL. Premjers Andruss Ansips šādu viņu ideju uzskata par absolūti reālu un pašsaprotamu, norādot, ka valstī saglabājas tendence, ka aizvien vairāk studentu augstāko izglītību iegūst par valsts līdzekļiem. Premjers valdības preses konferencē skaidrojis, ka nākotnē studentu skaits samazināsies un, kā liecina nule kā pieņemtais valdības koalīcijas līgums, tad finansējums no valsts puses šajā jomā tikai palielināsies, tādēļ aizvien vairāk studentiem būs iespēja izglītību iegūt, par to nemaksājot.

Tajā pašā laikā premjers arī uzskata, ka Igaunijai pilnībā nevajadzētu atteikties no iespējas augstskolā studēt par pašu līdzekļiem tiem, kuri to vēlas. Viņš uzskata: ja jaunieši valstī savu naudu var notriekt bāros un kazino, tad viņi var arī samaksāt par izglītību, un viņiem nedrīkst liegt šādu iespēju; pretējā gadījumā šie jaunieši meklēs citas vietas, kur to var darīt. Viņš arī uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Lai studenti neaizplūstu no valsts

Par to, lai Igaunijas gudrākie jaunieši neaizplūstu no valsts, cītīgi domājis arī iepriekšējais izglītības ministrs T. Lukass, kurš ir vispārējas bezmaksas augstākās izglītības piekritējs. Viņš presei atzinis, ka augstākā izglītība ir valsts prioritāte, norādot, ka ir nepieciešams spert uzreiz vienu lielu soli, citādi valsts talantīgākie jaunieši izklīdīs pa ārzemju augstskolām. “Mums ir jādara viss, lai mācības cilvēki sāktu Igaunijā, pamācīties ārzemēs viņi vēl paspēs,” norādījis ministrs. Un, lūk, pēc neilga brīža sekoja arī valdības koalīcijas pieņemtais lēmums būtiski palielināt finansējumu.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums par augstāko izglītību valstī, tad patlaban 48% studentu mācības apmaksā valsts. Salīdzinot ar, piemēram, 1996./97. mācību gadu, budžeta studentu skaits ir palielinājies 1,4 reizes, kopumā sasniedzot 33 080. Tajā pašā laikā maksas studentu skaits šajā laikā ir pieaudzis vairāk nekā sešas reizes, sasniedzot 35 905 studentus. Visvairāk valsts apmaksātās studiju vietas pagājušajā mācību gadā bija inženierzinātnes un celtniecības (21%), kā arī dabas un eksakto zinību (16%) jomā. Jāpiebilst, ka tieši dabas un eksakto zinātņu un pakalpojumu jeb servisa studijām valsts apmaksāto vietu skaits pēdējos desmit gados ir audzis visstraujāk.

Aptuveni 66-67% no visiem studējošiem izvēlējušies akadēmisko izglītību un tikai katrs trešais – profesionālo augstāko izglītību.

Studējošo vecuma un izvēlēto studiju virziena skatījumā aina ir šāda: tie, kuri sāk studijas vecumā virs 25 gadiem, priekšroku dod sociālajām zinātnēm, uzņēmējdarbības un tiesību izpētei. Daudzi no viņiem ir jau pedagogi ar stāžu. Jāpiebilst, ka šādu gados vecāku studentu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Savukārt gados jaunākie vairāk izvēlas valstij prioritārās zinātnes, kā arī reglamentēto profesiju, piemēram, arhitektu vai medicīnas darbinieku, apgūšanu, kur mācīšanās notiek pēc tā dēvētās integrētās bakalaura un maģistratūras mācību programmas.

Pagājušajā mācību gadā 64% no tiem, kuri beiguši vidusskolu, jau nākamajā gadā zinības turpinājuši iegūt kādā no augstskolām. Tikai 11% no tiem studijas uzsākuši kādā no privātajām augstskolām, pārējie priekšroku devuši valsts universitātēm vai valsts augstskolām.

Augstskolas savā starpā nekonkurē

Šobrīd valstī ir 34 mācību iestādes, kurās iespējams iegūt augstāko izglītību. No tām 10 ir augstskolas (sešas valsts un četras privātās), bet divdesmit – profesionālās augstākās izglītības iestādes (desmit no tām pieder valstij), pārējās ir arodskolas, kā, piemēram, Tallinas Ekonomikas skola vai Igaunijas Viesnīcu un tūrisma ekonomikas privātā skola, kuras arī piedāvā profesionālās augstākās izglītības studiju programmas.

Studentu skaita ziņā vislielākā ir Tartu Universtiāte (Tartu Ülikool), kur pagājušajā mācību gadā mācījās katrs ceturtais jeb 17643 studenti. Aptuveni trešā daļa no tiem bija izvēlējušies kādu no sociālajām zinātnēm, biznesa vai tiesību zinību apguvi. Otra lielākā ir Tallinas Tehniskā augstskola (Tallinna Tehnikaülikool), kurā pagājušajā mācību gadā mācījās 13430 studentu. Trešā lielākā ir Tallinas Augstskola (Tallinna Ülikool).

Tajā pašā laikā Igaunijā nedzird par to, ka visas šīs augstskolas ļoti konkurētu savā starpā. Gluži pretēji – piemēram, viens no pretendentiem uz Tallinas Augstskolas rektora vietu Pīters Kreicbergs, kurš savulaik pabijis arī izglītības ministra godā, uzskata, ka augstskolām ir jādomā par kopīgu programmu izstrādi, jo to galvenais uzdevums ir panākt, lai Igaunijas augstskolas būtu konkurētspējīgas starptautiskajā vidē un ārzemju studenti vēlētos braukt šeit iegūt izglītību. Viņš presei norādījis, ka liels drauds ir kaimiņos esošā Somija, kur sociālajā ziņā studenti ir daudz nodrošinātāki, tādēļ uzskata, ka valstī būtu laiks aizdomāties arī par šo jautājumu.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie