Publiskā un privātā partnerība

10 / 04 / 2011
Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Draugiem Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Facebook Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Google+ Share 'Publiskā un privātā partnerība' on LinkedIn Share 'Publiskā un privātā partnerība' on LiveJournal Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Pinterest Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Tumblr Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Twitter Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Wordpress Share 'Publiskā un privātā partnerība' on Email

Šobrīd nemanāmi politiskajās aprindās arvien aktīvāk tiek piesaukts termins PPP. Angliski tas nozīmē „Public Private Partnership”, kas latviski tulkojams šādi –  „Publiskā un privātā partnerība”. Latvijas „Valsts un privātās partnerības pamatnostādnes” nosaka, ka Latvijas PPP politikas mērķis ir panākt, lai PPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un publiskās infrastruktūras nodrošināšanā.

autors: Ilmārs Gromuls, EPSU komunālās saimniecības komiteja

Kamēr Latvijā tiek aktīvi ieviesta PPP sadarbības sistēma, Eiropā par šo jautājumu notiek nopietna cīņa starp kreisā un labējā flanga politķiem. Eiropas valstu politiskās un sabiedriskās kustības, kas pārstāv strādājošo cilvēku intereses, saprot, ka padoties nedrīkst un jāturpina aizstāvēt sabiedrības intereses.

Kā jau minēts, viena no nopietnākajām cīņām notiek privātās un publiskās sadarbības jomā. Flagmaņa lomā, iestājoties pret PPP un ap sevi vienojot dažādas sabiedriskas un politiskas organizācijas, atrodas Eiropas sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU). Tā norāda, ka tādas nozīmīgas pamatvajadzībās kā, piemēram, medicīniskā palīdzība, atkritumu savākšana, elektroenerģijas un dzeramā ūdens piegāde ir jāpaliek stingrā sabiedrības kontrolē. Veicot informācijas apmaiņas kampaņu, iegūtā pieredze rāda, ka sabiedrības kontrolēti valsts un pašvaldību, uzņēmumi spēj nodrošināt iedzīvotājus ar efektīvu, kvalitatīvu un operatīvu sabiedrisko pakalpojumu.

Šī Eiropas arodbiedrību un labējo interešu cīņa atklāj interesantas lokalizētas privātas un publiskās partnerības tendences. Viena no šādām tendencēm ekonomikā ir sabiedriskā labuma pakalpojumu atgūšana iedzīvotāju kontrolē. Citiem vārdiem, renacionalizācija.

Piemēram, 2006. gadā Igaunijas valsts nolēma renacionalizēt dzelzceļa sistēmu. Tā 2001. gadā tika daļēji pārdota ASV kompānijai, bet privātie uzņēmēji nespēja nodrošināt investīciju piesaisti un pieprasītos pakalpojuma kvalitātes rādītājus, kas tika atrunāti noslēgtajā līgumā. Privatizācija nozīmēja arī to, ka Igaunijas dzelzceļa sistēma vairs nebija attīstāma ar Eiropas Savienības infrastruktūras fondiem. Rezultātā 2006. gadā Igaunijas valdība nolēma sākot ar 2007. gadu nodrošināt kompānijas pilnu renacionalizāciju.

Otrs piemērs, 2000. gadā Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules banka bez lielām debatēm uzspieda izmaiņas Bulgāru veselības aprūpes sistēmā. Poliklīnikas tika nomainītas ar Medicīnas praktikantu servisu un finansu resursi tika novirzīti no nodokļu ieņēmumiem uz 6% veselības apdrošināšanu.

Jaunā sistēma Bulgārijā pašlaik cieš no mazā finansējuma. Zemo algu dēļ notiek speciālistu emigrāciju uz citām valstīm. Savukārt, plaša profila hospitālis Gebravo pilsētā, ir labs piemērs kā valsts īpašumā esoša slimnīca ne tikai izdzīvoja, bet arī konstanti uzlaboja veselības pakalpojumu servisu pacientiem Bulgārijā. Slimnīcas veiksmes stāsta pamatā ir darbinieku aktīvā iesaistīšanās darba procesos, dialogs ar pacientiem un pozitīvas attiecības ar arodbiedrībām. Atalgojums un darbinieku prasmju līmenis šajā laikā ir pat audzis. Pie tam slimnīca turpina palīdzēt visiem pacientiem, ne tikai tos, kuriem ir apdrošināšana.

Somijas galvaspilsētā Helsinkos turpina pārvaldīt municipālos pakalpojumus, kuros privātie partneri būtu guvuši peļņu no liberalizācijas un ārpakalpojumiem. Elektrības un apkures pakalpojumi tiek nodrošina Helsingin Energia, kompānija, kas ir pašvaldības 100% īpašumā. Kompānija ne tikai pārvalda sadales tīklus, bet tās īpašumā un pārvaldībā ir arī elektroenerģijas ražotnes. Deviņas no desmit mājsaimniecībām pilsētā turpina iepirk enerģiju tieši no šīs kompānijas par spīti tirgus liberalizācijai. Kompānija ir uzvarējusi industriālo patērētāju konkursos. Kompānija ne tikai piedāvā zemākus tarifus iedzīvotājiem, bet arī nodrošina ieņēmumus pašvaldībai.

Bet visskaļāk izskanēja privāto uzņēmēju izgāšanās Londonas metro sabiedriskajā un privāto uzņēmēju sadarbībā, kuras laikā privātā koncerna Metronet nespējas, Londonas iedzīvotājiem nācās apmaksāt vairāk kā 1,5 miljardu mārciņu, kas ir aptuveni vienā vērtībā ar Latvijas latiem. Salīdzināšanai, tā ir aptuveni viena trešdaļa no Latvijas valsts budžeta.

Šādas tendences un pieredze liecina, ka sabiedrisko pakalpojumi, kas ir absolūti nepieciešami mūsdienu cilvēka cienīgas dzīvas nodrošināšanai, nav nododami privātu uzņēmēju rokās. Neatkarīgi vai tā ir medicīnas pakalpojumu, elektroenerģijas, ūdens, siltuma vai sabiedriskā transporta sakaru nodrošināšana. Tiem ir jābūt 100% valsts kontrolē.

Jāatceras, ka privātā uzņēmēja pamatintereses ir un būs palielināt ienākumus. Ja ienākumi ir no subsīdijām vai konstantiem (tarificētiem) ienākumiem un šo pozīciju palielināt nav iespējams, uzņēmēji samazina izdevumus. Retāk izdevumus samazina optimizējot darbu vai ieviešot inovatīvus risinājumu, jo tie ir sarežģīti un to atdeve ir ilgtermiņā. Tādēļ izdevumus privātie uzņēmēji samazina uz darbaspēka pozīcijām, t.i. atlaižot darbiniekus, un samazinot pakalpojumu kvalitāti.

Tieši šo iemeslu dēļ Latvijas iedzīvotāji var lepoties, ka nav nodevuši Latvenergo privatizācijai, bet noturējuši šo uzņēmumu valsts īpašumā. Ņemot vērā, ka uzņēmums ir valsts īpašumā, tā finansu pamatinformācija ir brīvi pieejama un kontrolējama ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī visiem ieinteresētajiem valsts iedzīvotājiem. Šī informācija dod iespēju iedzīvotājiem gan piedalīties uzņēmuma politikas veidošanā, ievēlot valdību, kas līdzatbildīga uzņēmuma darbībā, gan atrast pamatojumu risināt ekonomiskos jautājumus tiesas ceļā.

EPSU speciālisti piekrīt, ka gadījumā, ja Latvenergo nebūtu valsts īpašumā, arī šādas kontroles iespējas, visticamāk, nebūtu.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie