Nost ar konservatīvo politiku!

28 / 03 / 2011
Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Draugiem Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Facebook Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Google+ Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on LinkedIn Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on LiveJournal Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Pinterest Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Tumblr Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Twitter Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Wordpress Share 'Nost ar konservatīvo politiku!' on Email

Pie tāda secinājuma savā pirmajā kopsapulcē nonāca jaunās sociāldemokrātu organizācijas – biedrības “PROGRESĪVIE” dibinātāji. Sestdien, 26. martā domubiedri pulcējās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) telpās, lai sociāldemokrātu tradicionālā sadarbības partnera paspārnē liktu pamatu jaunam virzienam Latvijas politikā.

Autors: Džerijs Šterns, Kreisie.LV

Jaundibinātās biedrības vadībā iekļāvušies vairāki cilvēki, kurus Kreisie.LV lasītāji jau pazīst pēc publikācijām portālā – par organizācijas priekšsēdētāju kļuvis Ansis Dobelis, bet valdē ievēlēti: Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls. Tāpat valdes sastāvā ir arī Ervins Labanovskis, Mārtiņš Kossovičs, Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.

Biedrības nosaukums izvēlēts ne tikai kā jaunas, modernas domāšanas simbols – tam ir tieša saistība ar politisko partiju iedalījumu kā tādu. Ikkatru vēlēšanu kampaņās un pat ikdienā esam spiesti piedzīvot pseidomotivējošu lozungu izmantošanu, kuri pretnostata politiskos virzienus pēc etniskā principa. Un sabiedrība, lai gan uz tiešu jautājumu parasti zina atbildēt, ka šāds dalījums ir neprecīzs, tomēr ikreiz pamanās to vēlēšanās piemirst un kārtējo reizi balsot par labējiem spēkiem, kuri nemainīgi bijuši valsts vadībā kopš Neatkarības atgūšanas. Bet tā nav traucējošā grābekļa aizvākšana, tikai lēkšana uz tā no dažādiem augstumiem…

Bez šaubām, dažādu tautību nacionālistiem šī skandālsituācija ir izdevīga, jo tikai tā var nodrošināt to nonākšanu pārvaldē. Taču “cilvēkam parastajam” no tā ne silts, ne auksts. Mums, kas vēlas atjaunot Latviju kā tiesisku valsti, kurā vara strādā sabiedrības labā, nevis otrādi, svarīgākā ir politisko virzienu attieksme pret pastāvošo valsts iekārtu un ekonomiku.

Nesen Kreisie.LV vārdā, izmantojot projektu “Gudras Galvas”, uzdevu visiem Saeimas deputātiem vienu jautājumu – par kāda politiskā virziena / ideoloģijas pārstāvjiem viņi sevi uzskata. To pozīcijas deputātu atbildes, kas vispār mani ar tādām pagodināja, diezgan precīzi raksturo politisko situāciju valstī: stingru pārliecību vienkārši nav, darbības vadmotīvs ir mirkļa izdevīgums. Protams, arī es esmu iepazinies ar viedokli, ka mūsdienas ir politisko ideoloģiju norieta laiks, taču negribētos tam piekrist. Ar vārdu “ideoloģija” nav jāsaprot lozungu kopums, kuram harizmātiski, bet akli sekot – es aicinātu skatīt partiju ideoloģijas kā tās pārstāvošo politiķu darbības mugurkaulu, centrālos principus, uz kuriem konsekventi balstīt ikvienu lēmumu, nevis pakļauties ārējam spiedienam, lai tas būtu dāsns oligarhs vai kāds labs orators no koalīcijas partneriem.

Piemēram, deputāts Ojārs Ē. Kalniņš atbildēja, ka nepārstāvot nevienu ideoloģiju: “Esmu nacionāli noskaņots, liberāls dažos jautājumos, konservatīvs citos. Katru jautājumu jāvērtē atsevišķi.” Taču es redzu Latvijas politikas problēmu tieši šādā attieksmē – vērtējam un risinām katru jautājumu atsevišķi, un rezultātā brīnāmies, kāpēc vienotā sistēma (valsts) nestrādā…

Atgriežoties pie politisko partiju ideoloģijām, šobrīd mums ir nepieciešams runāt par to iedalījumu pēc attieksmes pret valsts iekārtu. Šeit atšķir:

► konservatīvās partijas (tradicionāli labējās), kuru programmās parasti uzsvērta privātīpašuma aizsardzība un veicināšana, nacionālie jautājumi, kultūras un reliģiskās tradīcijas;

► liberālās partijas (centriskās), kuru pamatvērtība ir indivīda brīvība;

progresīvās partijas (pirmkārt sociāldemokrātiskās), kuru mērķis ir pārveidot valsts iekārtu dažāda līmeņa reformu ceļā.

Tieši šādu mērķi, uzsverot savu nosaukumu – “PROGRESĪVIE”, izvēlējušies arī jaunās biedrības dibinātāji. Pirmais virziens, kurā organizācija strādās jau darbības sākumposmā, ir cīņas atjaunošana par nodokļu sistēmas reformu, ieviešot Latvijā Eiropas labklājības valstīs sevi pierādījušo progresīvo nodokļu sistēmu. Tāpat biedrības dibināšanas sapulcē izskanēja aicinājums izmantot Latvijas unikālo situāciju un veicināt tajā zaļo tautsaimniecību, tādējādi piešķirot arī papildus vērtību Latvijas zīmolam Eiropā un pasaulē.

Sapulces gaitā uz kopīgiem darbiem jauno kustību aicināja arī LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, paužot prieku par sociāldemokrātu biedrības simbolisko, patīkamo soli, izvēloties dibināšanas sapulci noturēt tieši arodbiedrību namā. Savā uzrunā klātesošajiem L. Marcinkēviča apliecināja, ka ir gatava veicināt sadarbību starp abām organizācijām.

http://ej.uz/progresivie

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

6 Responses to “ Nost ar konservatīvo politiku! ”

  1. meinhardt on 28 / 03 / 2011 at 20:12

    Nu skatīsimies, kas sanāks no šīs kustības. Programma ir laba, uzstādījums par ideoloģiju atšķirību akcentēšanu ir īsti vietā. Bet ir dažas iebildes:

    1) Progresīvajiem vajadzētu atbalstīt, ka modernas tehnoloģijas ir jāizmanto ne tikai valsts pārvaldē, bet arī tautsaimniecībā. The Baltic Time (TBT) nesen rakstīja, ka Latvija kopā ar Lietuvu ir divas vismazāk inovatīvākās valstis Eiropā un TBT rakstā lietoja jēdzinu “primitīvi biznesi”. Latvijā esošos primitīvos biznesi un viņu īpašnieki sadarbojas ar labējiem politiķiem, lai saglabātu šo statusu, kurā viņi var atpelnīt savas investīcijas un var novākt konkurētus, kas gribētu strādā modernāk un efektīvāk. Latvijai vajadzētu iet prom no konveijeru darbavietu režīma un pievērsties Skandināvijas modelim, kurā katrs uzņēmumam ir sava R&D roka un uzņēmums spēj radīt jaunus produktus un arī efektīvi tos ražot, izmantojot tehnoloģijas un nevis nodarbinot cilvēkus pie konveijeru lentēm. “Primitīvs bizness” un attīstīts bizness ir savstarpēji izslēdzoši – tiem abiem ir grūti pastāvēt vienā valstī. Jo primitīviem biznesiem vajag slikti izglītotu darabspēku ar mazām prasībām un mazām sociālm garantijām. Attīstam biznesam ir pilnīgi pretējas prasība. Ja politiķiem ir jāpieņem lēmums par to, vai Latvijā vajag vai nevajag labu un pieejamu izlgītības sistēmu, tad šeit neizbēgami saduras primitīvo un attīstīto biznesu intereses un katras partijas politiķiem ir jāspēj formulēt, kuru pusi viņi pārstāv.

    2) Progresīvajiem nevajadzētu vairīties no sadarbības ar pašlaik redzamāko sociāldemokrātiskos spēku Latvijā – Saskaņas Centru. Galu galā SC ir tādas labas lietas, kā Reform Task Group Latvia (www.rtfl.lv) un Atjaunotās Latvijas programma, Baltijas Forums, kā arī daži aktīvi politiķi latviešu vidē – piem., A. Strazds. Progresīvo sadarbība ar SC būs lakmusa papīrs (vismaz priekš manis personīgi), kas noteiks, vai jaunā kustība patiešām ir Rietumnieciska centriski kreisa partija, kas ekonomisko ideoloģija spēj stādīt aukstāk par etniskiem kašķiem. Galu galā – progresīvajiem ir lieliskas iespējas mainīt Latvijas integrācijas politikas pamatu. Pašlaik S. Ēlertes un labējo partiju integrācijas programma paredz, ka integrācijas pamats būs nacionālā kultūra – resp., šādi ar valsts līdzekļiem tiks iesaldētas etniskās pretišķības. Progresīvie varētu piedāvā savu skatījumu integrācijas jautājumus – par integrācijas pamatu pieņemot ideju par Latviju, kā tehnoloģiski attīstītu un uz zināšanu ekonomikas bāzētu modernu labklājības valsti, kā ziemeļvalsti ar tās vērtībām – egalitāru, tolerantu un pārtikušu sabiedrību, kuras locekļi tad arī ir pietiekoši turīgi, lai atbalstītu ar tirgus mehānismu starpniecību vienu vai otru kultūra, tas tad arī būtu dzīva kultūra un spētu negaidīt uz tiem subsīdiju kumosiem, kurus pēc sev vien zināmiem kritērijiem māksliniekiem atmest viena bijusī un esošā partijas darbiniece.

    3) Progresīvajiem derētu akcentēt, ka to atbalsts jaunajām tehnoloģijām un izglītībai ir jānoved pie darba ražīgumu augšanas un valsts IKP izaugsmes, kas arī automātiski atrisinātu pensiju problēmas un, iespējams, daudzus citus jautājumus, kurus ir grūti risināt līdzekļu trūkuma dēļ. Šķiet progresīvajiem var būt arī smagi pārdomu brīži, jo zaļo saukļi “mazs ir skaists”, “labāk ražot mazāk, bet ekskluzīvāk un dārgāk” var traucēt IKP izaugsmei. Bet gribas novēlēt, lai progresīvie nepakļaujas dažu zaļi nokrāsojušos neveiksminieku lobijam un spēj pieņemt racionālus lēmumus. Piem., daži zaļo neieredzēti enerģijas veidiem ir daudz praktiskāki, zaļāki un efektīvāki un ir pieredzējuši daudz nozīmīgāku attīstību, nekā vēja ģeneratori vai saules baterijas, kuru lietderības radītāji joprojām ir tik zemi, ka labāk ir investēt šo tehnoloģiju attīstību un nevis šādu mazattīstību tehnoloģiju ieviešanā ražošanai. Tas pats attiecās ne tikai uz enerģiju vien.

    Un visbeidzot – gribas arī novēlēt, lai kreisajiem izdodas tikt pie sava ziņu mēdija, kāds ASV ir The New York Times vai UK ir The Guardian. Latvijā labējiem ir savs mēdijs – IR, kas ir lielisks paraugs, kā darboties. Tas nekautrējas piebikstīt Dombrovska valdību, ja tā sāk virzīties uz centru vai pat pa kreisi. Tieši tāpat Latvijā noderētu arī centriski kreiss mēdijs – kas atbalstītu progresīvu ideoloģiju un dotu plusiņus tām progresīvajām partijām, kas ir uzticīgas šai ideoloģijai un nosodītu tās progresīvās partijas, ka iet sānsoļus. Pašlaik, cik izdevies atrast, vienīgais par Latviju rakstošais izdevums, kas dažkārt atļaujas nodrukāt progresīvu skatījumu uz Latviju, ir The Baltic Times, gribētos, lai tam atrastos alternatīvas arī latviski un krieviski rakstošajā presē.

    • Zane J. on 28 / 03 / 2011 at 20:33

      Vai tad kādu no šiem punktiem biedrība ir noliegusi? Dodiet cilvēkiem laiku iestrādāties, lai parāda, kādas ir domas un darbi. Par Strazdu runājot, cik atceros, tieši ar viņu minētie jau ir komunicējuši, jo “Progresīvo” pamatā ir tie paši cilvēki, kas organizēja NEXT LEFT konferenci (tepat portālā var atrast info). Bet ar to pēdējo gan sasmīdinājāt – kreiso medijā (ar īso burtu!) sūdzaties, ka kreisajiem nav medija :) Medijs ir. Bet, ja paši kreisie to vairumā nesteidzas izmantot, tā ir būtībā jau to pašu kreiso, nevis sabiedrības problēma. Cik daudz kreiso politiķu vārdus Jūs redzat, piemēram, parakstos pie petīcijas par progresīvo nodokli?

    • Zane J. on 28 / 03 / 2011 at 20:35

      Un galu galā, tepat sadaļā “īsās ziņas” pat regulāri ir redzamas ziņas no Strazda u.tml. Nedomāju, ka to var nosaukt par “vairīšanos”.

      • meinhardt on 28 / 03 / 2011 at 21:18

        Sorry, mans viedoklis nebija domāts kā kritika no paša sākuma, vienkārši ieteikums, kuru varbūt kāds ņems vērā. Galu galā Progresīvo “Politiskie principi” laikam ir pirmā Latvijas partijas programma, kurā nav minēts vārds “inovācijas”, lai gan – ja paskatāmies Rietumu pieredzi – tad progresīvās partijas ir tieši tās, kas atbalsta inovācijas un labu darbavietu veidošanu. Viens piemērs ir kaut vai ASV demokrātu skatījums – itkā ASV ir labākās pasaules augstkolas (par kuram Latvijas AĪ reformātori ar LU rektoru priekšgalā varētu tikai sapņot) un lielākais R&D investīciju apjoms pasaulē, bet tomēr demokrāti (ASV tā sauc centriski kreiso partiju) ir tie, kas stingri pastāv uz to, ka atbalsts izglītībai, R&D un tehnoloģijām ir jāsaglābā un republikāņi (labējie, bušisti) ir tie, kas savā griešanas kārē ir ar mieru šos ieguldījumus likvidēt (skaidrs – lai bagātie varētu saglabāt savas Buša laikā ievestās nodokļu atlaides). Progresīvajiem derētu atgādināt Latvijai, ka Ķīna ir pasaulē otra lielākā valsts pēc R&D investīciju apjoma (apsteidzot Japānu, Vāciju, utt.) un dažādās fundamentālo un inženieru zināņu nozarēs Ķina producē pat vairāk kā 30% rezultāta (publikācijas, patenti), resp. vairāk, nekā tai pienāktos rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Resp. Latvijai ir jāskatās nākotnē – kā tā varēs konkurēt ar BRIC valstīm. Varbūt, ka uz zaļajām lietām ir likts pārāk liels akcents.

        Un attiecībā par mēdiju. Protams, labi, ka ir “kreisie.lv”, bet, gan jau ka paši sapratāt – tā tomēr nav dienas avīze. Labējie ļoti iegūst ar to, ka viņu ideoloģiju aizstāv dienas avīzes un tās regulāri atvēl savas slejas LTRK, LDDK, banku darboņiem un daudziem citiem labēju organizāciju pārstāvjiem, kurus nekritiski nosauc par “ekspertiem” un kuru viedokļus parāda kā vienīgos iespējamo risinājumu (tā tas bija arī par budžeta mazināšanu un bēdīgi slaveno Dombrovska iekšējās devalvācijas politiku, kas ir smagi izgāzusies jo 2 gadu laikā valsts konkurētspēja ir mazinājusies par 1/3 daļu un nevis pieaugusi, kā bija paredzēts pēc šiem drastiskiem pasākumiem).

        Un attiecībā par A. Strazdu un SC. Protams, ka priecē šī ziņa, bet mēs visi labi redzējām, kas notika ar Lejiņu un SCP. Šie cilvēki un organizācija kritiskā brīdī tomēr izvēlējās atbalstīt labēju koalīciju un labēju budžetu un liekas, ka tas notika pretkrievu histērijas vārda. Skat. arī Lejiņa atbildi gudrasgalvas.lv uz kreisie.lv jautājumu – “Valsts intereses augstākas par kabatas interesēm.”. Mēs taču ļoti skaidri saprotam, ka labējie un kreisi zem vārda “valsts intereses” saprot kaut ko – parasti jau – pilnīgi pretēju, kāpēc sociāldemokrāts neizmantoja savu iespēju to pateikti? Kādam gailim gan ir jādzied, lai Latvijas progresīvie beidzot vairs nenokaunētos no savas ideoloģijas un centieniem pēc tautu vienotības kopējai labklājībai? Sorry, šī nav iziešana un konfrontāciju, tikai cerības, ka politiskā konkurencē progresīvo spārnā augs un tas nāks tikai par labu.

  2. meinhardt on 28 / 03 / 2011 at 20:49

    Jā, un gribējās norādīt vēl dažas rietumu progresīvu partiju tradīcijas, kuras varētu pārņemt jaunā kustība, ja tā ar laiku kļūst par partiju.

    Pirmkārt – partijai vajadzētu balstīties uz liela skaita mazo ziedotāju. Un pirmais solis šajā virzienā ir noteikt, ka informacija par mazajiem ziedotējiem (piem., līdz 100LVL) neparādās publiski KNAB mājaslapā (protams, KNAB’am ir jābūt pieejamai šai informacijāi, lai ar to var strādāt drošības iestādes parastā kārtībā), kur pēc tam katrs to Googlē var sameklēt. Katrs, kas ir strādājis kādā Latvijas biznesā, var būt uz savas ādas izjutis, cik nievājoša ir īpašnieku un vadības attieksme pret jebkuru kreiso ideju vai – vēl jo vairak – SC.

    Otrkārt – partijai vajadzētu ieviest demokrātijas principus savās rindās. Piem., lai partijas vadība tiktu ievēlēta godīgās vēlēšanās un tāpat tiktu sastādīti arī kandidātu saraksti. ASV partiju priekšvēlēšanas (primaries) ir lielisks piemērs, kā kandidāti paši izcīna sev vietu sarakstā un nevis partijas vadība vietas sarakstā sadala sev lojāliem partijas biedriem (kuriem nav sava viedokļa) vai arī saliek tajās lokomotīves (kuras nav bijušas gatavas cīnīties par savu vietu un līdz ar to – tām dabiski arī pietrūkst atbildības un satraukuma, ka tās savu vietu arī varētu zaudēt, ja nestrādātu labi). Lai iekustinātu sabiedrību, varbūt jaunā kustība varētu savu mājaslapu veidot tā, lai partijas aktīvistiem, kas gribētu kandidēt uz amatiem, ir iespējas tieši uzrunāt partijas beidrus un paust tieši savu skatījumu uz partiju un politiku (protams, ideoloģijas un vērtību ietvaros) (piem., blogi un QA) un arī lai ir viegli organizēt, piem., ziedojumu kampaņu, kas atbalstītu tieši konkrētu kandidātu (kā tas ir ASV priekšvēlēšanās, kurs kandidāts vāc ne tikai partijas beidru balsis, bet arī ziedojumus).

    Porgresīvām partijām ir tā priekšrocība, ka tās aizstāv vēlētāju vairākuma viedokli un tāpēc tam nevajadzētu grūti savāk ziedojumus (piem., Obamam izdevās savāk rekordlielu apjomu savai kampaņai). Labējā partijām ir grūtāk, jo parstais vēlētājs neredz jēgu atbalstīt laissez-faire un tāpēc Amerikā labējie parasti iet kopā ar konvservatīvajiem evaņģēlistiem un ieroču tiesību aizstāvjiem, bet Latvijā – ar nacionālistiem. Labējā partijas arī biežāk ir spiestas meklēt ziedojumus no uzņēmumiem un bagātajiem cilvēkiem, kas arī rada korupcijas riskus. Resp., ja jaunā kustība atbalstītu mazos ziedotājus un atklātību pārvaldē, tad tas būtu arī labs pamats korpucijas risku mazināšanai politikā.

  3. Mārtiņš Kossovičs- Meinhardam on 29 / 03 / 2011 at 15:46

    Un vēl kāda piebilde par PROGRESIVAJIEM!

    Mēs esam atvērti, tik cik vien varam būt, un vēlamies savās rindās pulcēt pēc iespējas vairāk kreisi domājošos cilvēkus. Mēs nebaidāmies no konkurences savā vidū, tamdēļ laipni lūgtum arī Tu (atvainojos, ka esmu pārgājis jau uz Tu)- nāc un piebiedrojies!

    Tev ir feinas idejas, kas ir jārealizē… arī mums reiz palika par šauru un pieticīgu: komentēt rakstus delfos, vai aprunāt valstī notiekošo virtuvēs… piebiedrojies!

    Mārtiņš

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie