Par progresīvo politiku

18 / 03 / 2011
Share 'Par progresīvo politiku' on Draugiem Share 'Par progresīvo politiku' on Facebook Share 'Par progresīvo politiku' on Google+ Share 'Par progresīvo politiku' on LinkedIn Share 'Par progresīvo politiku' on LiveJournal Share 'Par progresīvo politiku' on Pinterest Share 'Par progresīvo politiku' on Tumblr Share 'Par progresīvo politiku' on Twitter Share 'Par progresīvo politiku' on Wordpress Share 'Par progresīvo politiku' on Email

Piedāvājam Jūsu uzmanībai apaļā galda diskusijas “Progresīvās politikas dzīvotspēja Eiropā un Baltijas valstīs” kopsavilkumu.

2011. gada 11. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību (LBAS) mājā notika Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda rīkota apaļā galda diskusija „Progresīvās politikas dzīvotspēja Eiropā un Baltijas valstīs”, pulcējot ekspertus un politiķus no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Dānijas. Tāpat pasākumā piedalījās FEPS  padomniece, „Next Left” projekta vadītāja Ania Skrzypek un FEPS ekonomikas padomnieks Matthieu Meaulle.

Diskusijas pirmo daļu ievadīja Ervins Labanovskis, Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) priekšsēdētāja vietnieks, klātesošajiem uzsverot progresīvās politikas problēmas Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā. Ervins Labanovskis norādīja, ka šī diskusija jau sen ir bijusi nepieciešama, jo ir jāmeklē risinājumi problēmai, ka Latvijā kreisas progresīvas partijas nekad nav guvušas pietiekami nozīmīgus panākumus, lai noteiktu valsts politiku. Tādēļ šis pasākums var kalpot par platformu un aizsākumu progresīvās politikas nākotnes prioritāšu noteikšanai un šodienas izaicinājumu pārvarēšanai.

Savukārt, Ania Skrzypek, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka problēmas progresīvajai politikai ir ne tikai Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, bet gan visā Eiropā. Un pasākumu cikls „Next Left” ir platforma, kuras ietvaros jāmeklē atbildes uz šo dienu politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Viņa uzsvēra, ka sešdesmit gadus sociālajai politikai ir bijusi ļoti liela loma Eiropas integrācijā, bet tagad tā ir saskārusies ar lieliem izaicinājumiem darba tirgū, cenu politikā, sociālajā politikā un  aizvien pieaugošajā sabiedrības sociālajā stratifikācijā. Tādēļ ir ļoti svarīgi progresīvajiem zinātniekiem, politiķiem un politiskajiem spēkiem sadarboties, lai meklētu veiksmīgākos risinājumus.

Diskusijas pirmā daļa tika veltīta, lai pārrunātu iespējas Baltijas valstis izveidot par labklājības valstīm, kā arī meklētu labāko modeli tieši Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Pirmais uzstājās profesors Henning Jørgensen Carma no Aalborg Universitātes un prezentēja “Flexicurity” modeļa teoriju un reālo pieredzi Dānijā. “Flexicurity” modelis Dānijā ir kļuvis par ļoti būtisku elementu, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu darba tirgu, kurš ir spējīgs pielāgoties dinamiskai attīstībai, tajā pašā laikā saglabājot sociālās garantijas darba ņēmējiem. “Flexicurity” satur vairākus elementus, kas veiksmīgi funkcionē savstarpējā mijiedarbībā – sociālo drošību, aktīvu darba tirgu ar izglītības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējām, kas savukārt nodrošina darba tirgus spēju ātri pielāgoties. Sociālā drošības sistēma panāk to, ka cilvēkiem nav jāuztraucas, ka darba zaudēšanas gadījumā viņi var palikt bez ienākumiem, savukārt modernā nodarbinātības izglītības sistēma nodrošina iespējas bezdarbniekam ātri pārkvalificēties vai celt savu kvalifikāciju un atgriezties darba tirgū. Tādējādi arī uzņēmumi saņem kvalificētu darba spēku, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi.

Henning Jørgensen Carma arī norādīja, ka laikā, kad valsts piedzīvoja ekonomisko izaugsmi, Dānija daudzos rādītājos, kas raksturo valsts ekonomiku, nodarbinātību, sociālo drošību, bija viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā. Tomēr ekonomikas krīzes laikā arī Dānijas ekonomika un sociālā sistēma cieta – būtiski palielinājās bezdarbnieku skaits, tai skaitā ilglaicīgo bezdarbnieku skaits, samazinājās iespēja iegūt darbu jauniešiem. Bet visas šīs problēmas ir iespējams risināt “Flexicurity” ietvaros, un, kā norādīja profesors no Dānijas, “Flexicurity” modelis pārdzīvoja šo krīzi un pārdzīvos arī nākamās.

Matthieu Meaulle savā ziņojumā par labklājības valsti pieskārās vairākiem aspektiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem, tajā pašā laikā norādot, ka neviens modelis nav vērtējams absolūti viennozīmīgi. Piemēram, viens no elementiem, kas ekonomikā ir ļoti nozīmīgs, ir atalgojums un tā apmēra izmaiņas, bet dažādās valstīs tas var radīt dažādas sekas. Piemēram, Grieķijā, palielinot cilvēkiem atalgojumu, var novērot būtisku IKP pieaugumu un arī pretēji – samazinot atalgojumu, veidojas kritums. Toties Vācijā, samazinot atalgojumu, būtiskas izmaiņas IKP nav novērojamas. Tas skaidrojams ar to, ka Grieķijas ekonomika ir orientēta uz iekšējo patēriņu, bet Vācijas – uz eksportu. Bet, domājot par atalgojumu, nedrīkst aizmirst, ka zems atalgojums noved pie sabiedrības noslāņošanās un tā savukārt – pie nabadzības, kā arī kapitāla un ražošanas pārcelšanas uz citām valstīm. Tai pat laikā Matthieu Meaulle bija ļoti uzmanīgs ar šo argumentu, jo tas jāsamēro ar globālo konkurenci.

Runājot par nodokļu politiku, Matthieu Meaulle norādīja, ka Skandināvijas modelis ir labs piemērs tam, ka lielāki nodokļi, kas atgriež finanšu resursus valsts budžetā, nes kopēju labumu visai valstij un sabiedrībai. Bet tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šai sistēmai ir jābūt progresīvai, tikai tādā veidā ir iespējams radīt labklājības valsti, ko raksturo augsta produktivitāte un laimīgi cilvēki.

Tālākajā diskusijā iesaistījās arī  pārstāvji no visām trim Blatijas valstīm. Armands Strazds, Saskaņas centra valdes loceklis, piekrita ekonomistam Matthieu Meaulle par lielo problēmu, ka Latvijā ir neproporcionāli augsti nodokļi darba spēkam, tajā pašā laikā nodokļi uz nekustamajiem īpašumiem ir niecīgi. Strazds arī akcentēja progresīvā nodokļa nepieciešamību labklājības valsts veidošanā un atzina, ka ar proporcionālo nodokļu sistēmu tas nav iespējams. Savukārt Hanno Matto, Igaunijas sociāldemokrātiskās partijas Tallinas organizācijas valdes loceklis, diskusijā uzsvēra, ka pavisam nopietni ir jādomā par pilnīgi jauna nodokļa veida ieviešanu – nodokli finanšu pārskaitījumiem. Arī Matthieu Meaulle tam piekrita un minēja, ka par šādu nodokli Eiropā jau notiek aktīvas diskusijas.

Apaļā galda diskusijas otra daļa tika veltīta stratēģijas un risinājumu meklēšanai, kā postpadomju valstīs progresīvajiem politiskajiem spēkiem gūt arvien lielāku vēlētāju atbalstu.

Par sarežģīto Latvijas situāciju pastāstīja politikas zinātnes doktors Veiko Spolītis, kurš uzsvēra, ka Latvijā vārds „demokrātija” ir novirzījies no tā patiesās izpratnes, kā arī, ka Latvijā būtiskas problēmas ir ne vien ar progresīvajiem politiskajiem spēkiem, bet ar visu politisko partiju sistēmu. Lai Latvijā veidotos normāla partiju sistēma, ir nepieciešams atrisināt politisko partiju finansēšanas jautājumus – jāveicina valsts finansējuma piešķiršana un privātā finansējuma ierobežošana, kā arī jāpanāk spēcīga ombuda institūcijas izveidošana un jāsper būtiski soļi korupcijas apkarošanā.

Uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāves Nataljas Mickevičas jautājumu, kādēļ Latvijā cilvēki ir tik pasīvi un neiesaistās politiskajos procesos, Veiko Spolītis atbildēja, ka Latvijā ir ļoti zems ekonomiskais sociālais līmenis, tādēļ cilvēkiem nākas rēķināt, vai, piemēram, streikojot viņi nezaudēs daļu no saviem ienākumiem. Savukārt, Ania Skrzypek norādīja, ka šī problēma nav raksturīga tikai Latvijai, jo arī Eiropas partijas zaudē gan biedrus, gan atbalstītājus un aktīvistus. Tādēļ „Next Left” ietvaros mums ir jārunā par vērtībām, par Eiropas Savienības nākotni un progresīvo politiku tajā.

Lietuvas pārstāvis Tomas Juraitis, LSDP sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pastāstīja, ka Lietuvu joprojām var uzskatīt par jaunu demokrātiju, kur sabiedrība vēl meklē labākās partijas, ideoloģijas un politiskos līderus. Tomēr sociāldemokrāti ir pārstāvēti Lietuvas parlamentā, kur galvenokārt liek uzsvaru tieši uz sociālo problēmu risināšanu. Savukārt, Lietuvas politologs Dobilas Kirvelis skaidroja, ka nedrīkst nenovērtēt psiholoģisko faktoru analīzes nozīmi kā svarīgu politisko instrumentu. Viņš arī uzsvēra, ka sociāldemokrātiem jācenšas apzināt sabiedrības vajadzības, lai zinātu, kādus risinājumus piedāvāt.

Igaunijas politikā situācija ir ļoti vienkārša, jo pēdējās vēlēšanās parlamentā iekļuva vien četras partijas – divas no tām ir kreisās, kas šobrīd atrodas opozīcijā, bet divas labējās veido valdību, pastāstīja Igaunijas politologs Toomas Alatalu. Lai gan Igaunijā sociāldemokrātiem atbalsts ir bijis nestabils, šajās vēlēšanās ir gūti labi panākumi un jau nākamajā parlamentā sociāldemokrāti varētu veidot valdību un deleģēt savu premjeru. Jāatzīmē, ka nereti sociāldemokrātiskā partija Igaunijā tiek uztverta kā demokrātijas garants.  Svarīgākais, kas jāpaveic līdz nākamajām vēlēšanām, ir aktīvs darbs ar Igaunijas jaunatni, it īpaši ārpus Tallinas, jo tieši lauku apvidū sociāldemokrātu atbalsts nebija pietiekošs. Tāpat Igaunijā jāpievērš lielāka uzmanība krieviski runājošajai jaunatnei.

Diskusijas noslēgumā Baltijas valstu pārstāvji pārrunāja masu mediju lomu politiskajos procesos, kā arī problēmas, kad pirmsvēlēšanu laikā tajos dominē liberālās idejas. Tāpat tika secināts, ka nepieciešams ierobežot reklāmas elektroniskajos medijos pirms vēlēšanām, lai samazinātu naudas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Politiķi arī salīdzināja progresīvo partiju sadarbību ar arodbiedrībām un diskutēja par to, kādi sadarbības modeļi tiek izmantoti konkrēti katrā Baltijas valstī.

Galvenie apaļā galda diskusijas secinājumi:

► “Flexicurity” modelis ir veiksmīgs modelis, ko varētu piemērot arī Baltijas valstīm;

► “Flexicurity” nozīmē investīcijas cilvēkos, kas nodrošina, ka cilvēki nepamet savu valsti, bet attīsta to;

► veiksmīgai un funkcionējošai labklājības valstij nepieciešama augsta sabiedrības politiskā kultūra, izglītotība un savstarpējās solidaritātes izjūta;

► katra valsts ir unikāla, tādēļ, veidojot labklājības valsti, jāizvēlas piemērotākie risinājumi;

► lai veidotu normālu politisko partiju sistēmu, tam jārada tiesiskais pamats – partiju finansēšana un korupcijas novēršana;

► Baltijas valstīs progresīvo partiju izaugsmē liela loma ir masu medijiem, tādēļ jācenšas tajos palielināt progresīvo ideju pārstāvniecība;

► jāturpina diskusija „Next Left” ietvaros, lai meklētu progresīvo spēku vietu nākotnes sabiedrībā.

Next-Left-Riga

Next-Left-Riga

(13.03.2011, 16 Photos)

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie