Next Left – progresīvā politika Latvijai

13 / 03 / 2011
Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Draugiem Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Facebook Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Google+ Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on LinkedIn Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on LiveJournal Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Pinterest Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Tumblr Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Twitter Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Wordpress Share 'Next Left – progresīvā politika Latvijai' on Email

2011. gada 11. martā Eiropas Progresīvās izpētes fonds (FEPS) ar Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) atbalstu organizēja apaļā galda diskusiju par progresīvās politikas dzīvotspēju Eiropā un Baltijas valstīs.

Autore: Katrīna Allikas, diskusijas apmeklētāja

Līdz Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valdība darīja visu, lai sasniegtu šo nostādīto mērķi. Pēc 2004. gada netika atrasts jauns valsts mērķis, uz ko tiekties. Pasākums, kas ilga kopumā piecas stundas, izvērtās par pirmajiem soļiem ceļā uz jaunas, progresīvi domājošas politikas izveidi Latvijā un aktualizēja nepieciešamību jauna mērķa atrašanai. Eiropas Savienība ir vienota sistēma ar saviem kopīgajiem ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem, bet, lai Latvija veiksmīgi darbotos tajā, ir nepieciešams sakārtot savu iekšējo sistēmu. To mēs varam panākt, par piemēru ņemot citu valstu pieredzi un izstrādātos modeļus, pielāgojot tos Latvijas politiski ekonomiskajai situācijai.

Diskusiju atklāja Aalborg universitātes profesors Henning Jørgensen Carma, kas pastāstīja Dānijas pieredzi ekonomikas izaugsmes veicināšanā ar flexicurity teoriju, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi par svarīgu līdzekli, ar kuru modernizēt un sekmēt darba tirgus pielāgošanos. Tā ir sociālā un darba aizsardzība, kas sevī ietver vairākus savstarpēji darbojošos faktorus, veidojot vienotu sistēmu, kas varētu sākt darboties arī Latvijā. Next Left projekta vadītāja Ania Skrzypek atzīst, ka arvien lielāka kļūst plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ko vēl vairāk pastiprina nepārdomāta nodokļu politika. Šīs plaisas samazināšana nozīmē veicināt laimīgāku tautu. Arī Lietuvas politologs Dobilas Kirvelis uzsver psiholoģisko faktoru analīzes nozīmi kā svarīgu politisko instrumentu. Ikviens no mums zina Amerikas psiholoģijas profesora Abrahama Maslova vajadzību pirmaīdu, kura atklāj pašas nepieciešamākās cilvēka vajadzības, lai justos labi un dzīvotu saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi. Latvijas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir grūti nodrošināt sevi ar visu piecu vajadzību pilnīgu apmierināšanu. Latvijas iedzīvotāji arvien mazāk pērk grāmatas, tādējādi samazinot savu pašizpausmi, pārdod mājas, lai pārvāktos uz mazāku dzīvokli sliktākā rajonā, zaudējot estētisko baudījumu un drošības sajūtu utt., beigās paliekot tikai piramīdas pēdējam slānim, kuru arī ne visi var sev nodrošināt, jo arvien biežāk redzam cilvēkus Rīgas tuneļos, kas uz ceļiem lūdz naudu…

Next Left nav kārtējā partija, tās ir Latvijai jaunas, progresīvas idejas, politisks virziens, kas spētu pārliecināt iedzīvotājus, ka mēs spējam sakārtot savu valsti caur kaimiņvalstu pieredzi un atbalstu. Rīgas Stradiņa universitātes politikas doktors Veiko Spolītis atzīst, ka Latvijā vārds “demokrātija” ir novirzījies no savas pamatnozīmes, bet tādēļ vajag diskutēt, vajag ieinteresēt arvien jaunus cilvēkus, kas nav vienaldzīgi un ir gatavi katru dienu saskarties ar jauniem izaicinājumiem un meklēt atbildes uz tiem.

Lai gan pārrunātie temati ir nopietni un sarežģīti, diskusijas laikā valdīja patīkama aura, ko nodrošināja tās moderators – Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Labanovskis. Radās ticība, ka šāda tipa diskusijas tiešām pavērs jaunas durvis uz veidu, kā var risināt politiskos jautājumus. Atliek vien cerēt, ka jau drīz pieaugs latviešu, īpaši jauniešu, interese par politiku Latvijā un atjaunosies ticība, ka neesam pārkāpuši savu kritisko robežu un ir laiks ieviest “mazās revolūcijas” savas valsts labklājības izaugsmei.

picasaView plugin: Could not load data from picasaweb.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie