Pensiju sistēma ir stabila

Pēdējo dienu laikā ir izskanējis finansistu viedoklis, ka Latvijas pensiju sistēma bankrotē, par pensiju sistēmas ilgtspēju vai nespēju un citi līdzīgi apgalvojumi bez pamatojuma un atbildības par sacīto. Spekulāciju izbeigšanai un neziņas kliedēšanai gados vecākajiem ļaudīm, tādēļ nepieciešams izskaidrot reālo situāciju. Piecpadsmit gadus atpakaļ, veicot pensiju sistēmu maiņu, valstij bija divi uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem, otrkārt, motivēt maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Autors: Jana Muižniece, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore

Esošā pensijas sistēma balstās uz diviem principiem – šodienas nodokļu maksātāji maksā pensijas patreizējiem pensionāriem, t.i., bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus šodien veiktās iemaksas tiek reģistrētas katra individuālajā kontā, kas tiek virtuāli uzkrātas un, aizejot pensijā, tiks ņemtas vērā aprēķinot pensijas. Šodien veikto iemaksu vērtības nezaudēšanai nākotnē tās katru gadu tiek aktualizētas jeb indeksētas.

Tātad tikai visi tie, kas darba gaitas būs uzsākuši pēc 1996.gada, būs pilnīgi jaunās sistēmas dalībnieki, t.i. pensijas apmērs būs atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra – jo tās lielākas, jo lielāks pensijas apmērs un otrādi. Noteiktu lomu spēlēs arī pensiju sistēmas 2.līmenis un 3.līmenis, bet par to šoreiz nē. Tomēr līdz pat 2030-o gadu vidum Latvijas pensiju sistēmā ir un būs pārejas periods, t.i. pensijā dosies tie, kuriem lielāks vai mazāks darba stāžs ir līdz 1996.gadam, kur nostrādāto laiku novērtē pēc citiem principiem. Tāpat mums ir liela tā pensionāru paaudze, kuri pensionējās līdz 1996.gadam (2011.gadā no visiem pensionāriem tādi bija 43,2 %).

Ekonomiskās krīzes apstākļos ir samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apjoms, tai pat laikā pieaudzis pensionāru skaits. Pēc statistikas datiem 2011.gada janvārī valstī bija 477,5 tūkst vecuma pensionāri, savukārt vidējā pensija – 183,71 latu apmērā. Vienā mēnesī vecuma pensiju izmaksām ir nepieciešami 90 milj. lati. Jā, diemžēl kopš 2009.gada sociālās apdrošināšanas sistēma strādā ar negatīvu bilanci, kas pagaidām tiek finansēts ar iepriekšējo gadu uzkrājumu. Tomēr galvenais balsts pensiju sistēmas stabilitātei ir legāla uzņēmējdarbības attīstība, jaunu darba vietu radīšana un godprātīga valsts obligāto maksājumu veikšana, bet ne esošo pensiju samazināšana.

Šobrīd līdz 200 latiem pensiju saņem 80% vecuma pensionāru. Tai pat laikā kopš 2010.gada janvāra pārtikas cenas ir palielinājušās par 8,5%, maksa par elektroenerģiju – par 11%, par gāzi – par 11,3% un siltumenerģiju – par 18,5%. Vai uz pensionāriem minētie maksājumi neattiecas? Attiecas!

Vai mākslīgi samazinot pensijas būs atrisinātas ekonomiskās problēmas valstī? Vai līdz ar to būs veicināta dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā? Nē, tā būs budžeta „lāpīšana”, lielu daļu iedzīvotāju vēl vairāk „iedzenot” nabadzībā un veicinot darbspējīgo iedzīvotāju neuzticēšanos gan valsts pensiju sistēmai, gan valstij kopumā. Ja ir pats par sevi saprotams, ka valstij ir jāpilda savas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, tad vēl jo vairāk valstij ir jāpilda arī saistības pret iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem.

Vēl šajā kategorijā:

1 comment for “Pensiju sistēma ir stabila

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *