Eiropa ir nepareizajās rokās

09 / 03 / 2011
Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Draugiem Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Facebook Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Google+ Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on LinkedIn Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on LiveJournal Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Pinterest Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Tumblr Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Twitter Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Wordpress Share 'Eiropa ir nepareizajās rokās' on Email

2011. gada 4. un 5. martā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās norisinājās Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) vadītāju konference, kuras laikā tika pieņemta kopēja deklarācija par jauna Eiropas attīstības virziena nepieciešamību. Piedāvājam Kreisie.LV lasītājiem deklarācijas tekstu latviešu valodā.

Tulkojis: Māris Grīnvalds

Eiropa ir nepareizajās rokās: mūsu alternatīva konservatīvajai* Eiropai: stratēģija darbavietu radīšanai, taisnīgai izaugsmei un sociālajam progresam

Mēs, PES vadītāji, vēsturiskā brīdī esam pulcējušies Atēnās, lai apspriestu mūsu progresīvo alternatīvu „taupības režīmam”. Šis ir izšķirošs mēnesis Eiropas Savienībai (ES), Eirozonas valstīm un, pats svarīgākais, Eiropas ļaudīm. Ir apdraudēti pamatprincipi, uz kuriem balstīta ES, proti, solidaritāte un kopējs liktenis. Eiropas konservatīvie ir apņēmušies upurēt šos principus, liekot valstīm un iedzīvotājiem konkurēt savā starpā. Priekšlikumus, ko tie ir izvirzījuši apspriešanai šī mēneša ES Padomes dienaskārtībā, diktē vēlme institucionalizēt taupības pasākumus un novājināt mūsu sociālos modeļus un mūsu labklājības sistēmas. Par spīti pēdējo 30 mēnešu uzskatāmajiem piemēriem, mērķis, kā redzams, joprojām ir piespiest vienkāršos cilvēkus maksāt par finanšu tirgu krahu. Eiropa ir nepareizajās rokās.

PES piedāvā sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu alternatīvu taisnīgai izaugsmei, darbavietu radīšanai, sociālajam progresam un sabalansētiem budžetiem. Mēs esam partija, kas saprot, ka ne tautas, ne labklājība ir vainojami krīzē, bet gan alkatība, bezatbildīga konservatīvo valdību nesenās pagātnes politika dažās dalībvalstīs un nekontrolēti finanšu tirgi.

Pateicoties labklājības atbalsta samazināšanai 2011. gadā, visur ES saruks dzīves līmenis un tiks vēl vairāk novājināti jau šobrīd vājie. Konservatīvie Eiropas pilsoņiem sūta skaidru ziņu: „Mēs nolemjam; jūs upurējat”. Tiem vajadzētu atcerēties, ka tikai bagātie var atļauties vāju valsti.

Tuvojošos Eirozonas valstu vadītāju un marta ES Padomes ārkārtas sanāksmēs labēji turpinās atbalstīt savu vienpusējo, sociāli neizdevīgo un ekonomiski nepamatoto apcirpšanas un apslāpētās izaugsmes politiku. Lai iedzīvinātu savus ideoloģiskos aizspriedumus pret mazajām valstīm un lielajiem tirgiem, konservatīvie maskējas ar tehnisko jautājumu niansēm un miglainām koncepcijām. Aizbildinoties ar „konkurētspējas palielināšanas” mērķi, konservatīvās valdības vēlas visām dalībvalstīm uzspiest „Paktu”, kas vairāk līdzinās ultraneoliberālās un taupības politikas diktātam, kas atkopšanos no krīzes tām padarīs par neiespējamu.

Nespēja pretoties lielajam konservatīvo Vācijas un Francijas valdību spiedienam, nespēja finanšu apcirpšanas laikā vienoties par kopēju un izšķirošu Eiropas jaunās izaugsmes finansējuma stratēģiju, kā arī nespēja sniegt skaidru un pārliecinošu risinājumu Eiropas parādu krīzei nozīmēs tālejošus sarežģījumus fiskālajā, izaugsmes, sociālajā un nodarbinātības politikā. Francijas-Vācijas prasības padarītu ES valstis par korporatīvās pasaules filiālēm. Divu valstu dominētā Eiropā mazāku dalībvalstu un demokrātiski ievēlētā Eiropas Parlamenta balsis tiks ignorētas. Mēs nevaram pieļaut, lai Eiropa reducētos līdz konkurējošu valstu kopumam. Eiropai ir vērtība pašai par sevi. Mēs zinām, ka tikai kopienas metode nodrošina krīzes risinājumu, kam jābalstās koordinācijā, līdzatbildībā un solidaritātē, iesaistot visas ES institūcijas un dalībvalstis.

Līdzīga loģika ir iestrādāta Eiropas Komisijas „Gada izaugsmes pētījumā”, kas dalībvalstīm pieprasa pastiprināt taupības pasākumus, iejaukties kolektīvo vienošanos procesā ar mērķi samazināt algas, vājināt nodarbinātības un sociālo aizsardzību, samazināt sociālos standartus un sabiedriskos pakalpojumus, kas ir tiešā pretrunā ar Eiropas 2020. gada stratēģijas un tās vadlīniju mērķiem.

Labējo spēku darbības – Pakta un Izaugsmes pētījuma piedāvāto priekšlikumu apstiprināšana ar sekojošu to iestrādi Nacionālajās reformu programmās – vadmotīvs ir padarīt praktiski neiespējamu progresīvas politikas ieviešanu jebkurā dalībvalstī vai reģionā; nojaukt mūsu labklājības valstis; iejaukties dalībvalstu sociālajos dialogos un to suverenitātes jautājumā; pastiprināt finanšu tirgu ietekmi sabiedrībā.

Pakta un Izaugsmes pētījuma gars līdzinās Eiropas ekonomiskās pārvaldes reformas priekšlikumam, par kuru šobrīd Eiropas Parlaments gatavo savu viedokli. Paplašinātā ekonomiskā pārvalde ir Eiropas sadarbības mehānisms. Bet šobrīd apspriežamais piedāvājums padarīt ES par sodīšanas un savstarpējās izrēķināšanās arēnu. Ja tas tiks netraucēti ieviests, tas atstās postošu ietekmi uz mūsu sociālajiem modeļiem. Tas noniecinātu sociālo partneru lomu, tiesības uz kolektīvo vienošanos un, protams, ES Pamattiesību hartas normas. Tas sarautu jau šobrīd iedragātās saites starp eiropiešiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem Eiropas institūcijās.

Eiropas labējie neredz kopbildi. Viņi ignorē mūsu ekonomikas un sabiedrības apdraudošos daudzšķautņainās krīzes iemeslus un apmērus. Tādi simptomi kā noritošais valūtu karš, tirdzniecības politikas, spekulācijas ar patēriņa precēm, paplašinātās sistēmas caurspīdīguma trūkumi jau šobrīd norāda uz konservatīvo izvēlētā ceļa kļūdām.

Eiropa ir nepareizajās rokās. PES var paveikt labāku darbu par konservatīvajiem jebkurā no jautājumiem, kas satrauc Eiropas pilsoņus. Mēs esam partija, kurai ir plāns taisnīgas izaugsmes, vairāk un labāku darbavietu radīšanai, sociālajam progresam, jaunai Eiropas industriālajai politikai, jauniem ienākumiem, sabiedrisko parādu samazināšanai un maksimālai ES priekšrocību izmantošanai. Mūsu alternatīva balstās solidaritātē, taisnīgumā, vienlīdzībā, iekļaujot abus dzimumus, kā arī atbildībā. Tas balstās arī cieņā pret demokrātiju un jebkura ekstrēmisma noliegumā. Tuvākajos 5 gados atšķirība starp mūsu stratēģiju un konservatīvo taupības pieeju būs 8 miljoni darbavietu. Mūsu alternatīva novirzītu Eiropu uz pilnas nodarbinātības ceļu. Tā radītu daudz lielāku ekonomisko izaugsmi un pastiprinātu sociālo izlīdzināšanos. Šī ir vienīgā stratēģija, kas tieši vērsta uz parādu krīzes novēršanu, un piedāvā sabiedrisko finanšu sektora ilgtspēju. PES līderi pieprasa sekojošu kopīgu rīcību:

1. Kopā mēs varam radīt jaunu un taisnīgu izaugsmi. PES atbalsta konkurētspējas uzlabošanu, jo tas ir viens no izaugsmes stiprināšanas priekšnoteikumiem. Bet algu un sociālo standartu apcirpšana nepadarīs Eiropas ekonomiku konkurētspējīgāku. Mūsu ekonomikai nepieciešama reāla Eiropas industriālā politika, stratēģija koordinētām investīcijām un regulācijai, lai padarītu mūsu ekonomiku gudrāku, zaļāku un iekļaujošāku. Ir jāuzlabo visu industriālo sektoru ietvaru nosacījumus, lai veicinātu jaunradi, uzlabotu izglītību un apmācību, nostiprinātu infrastruktūru un palielinātu enerģijas un resursu efektivitāti. Jāattīsta Eiropas standartus. Ir jāpaplašina ES un nacionālās investīcijas ražošanā. Ir jāuzlabo darba apstākļi un cieši jāuzrauga industriālās restrukturizācijas sekas.

2. Kopā mēs varam radīt jaunas darbavietas un nodrošināt īstenu sociālo progresu. Lai panāktu taisnīgu izaugsmi, radītu jaunas un labākas darbavietas un cīnītos pret nevienlīdzību, ir jāievieš Eiropas Nodarbinātības un Sociālā progresa pakta nostādnes. Šī progresīvā Pakta centrālā nostādne ir nodrošināt reālu dzimumu līdztiesību. Dalībvalstīm nepieciešama jauna finanšu vide, lai investētu labākā izglītībā, apmācības sistēmās, jaunradē un tādos lielu darbaspēka izmaksu sektoros kā zaļās tehnoloģijas, veselība un aprūpe. Ir jāstiprina darba tirgus politiku. Ir jāievieš specifiska politika, lai novērstu jauniešu bezdarbu un diskrimināciju pret jaunajiem cilvēkiem darba tirgū. Jāuzlabo sieviešu integrāciju darba tirgū, īpaši pievēršot uzmanību bērnu aprūpei. Jānosargā un jāpastiprina nacionālās sociālās drošības sistēmas, pieņemot kopējus minimālos sociālos standartus. Šādiem minimālajiem standartiem ir jāiekļauj garantētus minimālos ienākumus, cienīgas algas un darba kvalitāti. Ir jāattīsta specifiskas programmas un politiku, lai nodrošinātu visu eiropiešu sociālo integrāciju, pārvarētu nevienlīdzību un cīnītos pret nabadzību. Papildus tam, visās ES un nacionālajās politikās un programmās būtu jāņem vērā sociālos jautājumus. PES tuvākajā laikā uzsāks plaša mēroga sociālo kampaņu šo prasību popularizēšanai, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konservatīvās politikas bargajām sociālajām sekām Eiropā.

3. Kopā mēs varam sasniegt efektīvākus sabiedriskos tēriņus steidzamās un pamatīgās apcirpšanas vietā. Ar stratēģisku investīciju palīdzību mēs varam atgūties no darbavietu krīzes un iedibināt pamatus jaunas, taisnības izaugsmes modelim. Jauni fiskālie instrumenti, tādi kā finanšu darījumu nodoklis, kaitīgo izmešu nodoklis, var radīt papildu resursus investīcijām un ienestu taisnīguma elementus mūsu nodokļu politikā. Nodoklis finanšu darījumiem ir attaisnots instruments, kas radītu 200 miljardus eiro ienākumu gadā. Tas ir taisnīgs nodoklis, kas neietekmē vienkāršos cilvēkus, bet tikai finanšu tirgus, īpaši finanšu spekulantus. Tas nodrošinātu to, lai par finanšu krīzi atbildīgie ienestu savu artavu ekonomikas atjaunošanā. Viscaur Savienībā ir pilnā mērā jāizmanto ES fondus, īpaši izlīdzināšanas fondus izaugsmes un nodarbinātības paplašināšanas investīcijām.

4. Kopā mēs varam tikt galā ar sabiedriskajiem parādiem Eirozonā un attīstīt tās ekonomisko pamatni taisnīgā ceļā. Jaunu ienākumu novirzīšana darbavietu radīšanas finansēšanai ir daļa no mūsu atbildes. Ja mūsu ekonomika aug un rada darbavietas, tādējādi palielināsies nodokļu ieņēmumi un samazināsies valdības tēriņi pabalstiem. Bet mums jāvar un jādara vairāk, lai pārvarētu specifisko Eirozonas problēmu, kas spekulantiem ļauj sašķelt dalībvalstis, jo tām nav pietiekami attīstītas ekonomiskās pamatnes. Mums jāizveido patiesi efektīvu Eirozonas glābšanas mehānismu, kurā tiktu iekļauti ticami instrumenti, lai nodrošinātu taisnīgu banku sektoru kreditoru ieguldījumu krīzes izmaksu segšanai. Eirozonas finanšu atbalstam krīzes nomocītajām valstīm ir jābūt mērķētam uz ekonomisko atlabšanu.  Šajā sakarā ir jāpārskata un jāpanāk jaunas vienošanās par piešķirtajām finanšu atbalsta programmām, samazinot aizdevumu procentlikmes un pagarinot aizdevumu atmaksas periodus. Ir jāpastiprina Eirozonas iekšējā saskaņotība caur mērķinvestīcijām un augstākām algām. Ir jāpazemina aizdevumu likmju atšķirības starp dalībvalstīm. Eirozona varētu iegūt arī no mehānisma, tā sauktās stabilitātes aģentūras, Eiroparādzīmju (Eurobonds) emitēšanai, lai uzņemtos kopīgu noteiktas sabiedriskā parāda daļas pārvaldību un sekmētu pārrobežu investīcijas. Eiroparādzīmju sistēma var būt tikai daļa no plašākas kopējas Eirozonas ekonomiskās stratēģijas, kuras mērķis būtu nodrošināt ciešāku integrāciju. Papildus tam, būtu nepieciešams uzlabot nacionālo ekonomisko politiku koordināciju, ieskaitot budžeta un fiskālās politikas, lai gūtu maksimālu labumu no eiro darbavietu un izaugsmes kontekstā.

5. Kopā mēs varam izmantot ES tam, kam tā domāta. ES ir fantastiska iespēja tās pilsoņiem un dalībvalstīm. Sadarbībai, solidaritātei un ES budžetam ir milzīgs potenciāls darbavietām un ekonomikai. Bet lai sasniegtu šo potenciālu, mums jāmaina ES pārvaldes noteikumus. Ir nepieciešams milzīgs progress finanšu regulēšanas jomā. Vēl jo vairāk – ES ekonomiskās pārvaldes reformai jāparedz politiski neatkarīga ietvara izveidošanu, nevis ES iesprostošanu vienvirziena kritienam aizā. Tāpēc mums vajadzīgi gudri fiskālie noteikumi, kas paredz gan investēšanu, gan pretciklisku politiku.

Eiropai ir iespējams cits ceļš. PES ir noteikusi skaidru pamatni un ilgtermiņa finansējumu, lai Eiropa spētu aizsargāt un nostiprināt tās sociālo modeli. Tā ir gan sociāli taisnīga, gan ekonomiski pamatota. Tā nozīmē jaunu virzienu Eiropai. Virzienu, kura pamatā ir vienlīdzība un taisnīgums, darbavietas un izaugsme, kā arī patiess finanšu tirgu pienesums sabiedrībai.

* No Latvijas Eiroparlamenta deputātiem konservatīvos spēkus pārstāv Sandra Kalniete (PS/Vienotība), Arturs Krišjānis Kariņš (JL/Vienotība) un Inese Vaidere (PS/Vienotība). Eiropas kontekstā pašreizējā Latvijas valdība ir viennozīmīgi pieskaitāma pie „konservatīvajiem”.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

One Response to “ Eiropa ir nepareizajās rokās ”

  1. […] Viņš atzīmē, ka: „Šis balsojums dod papildus impulsu ekonomiskajam virzienam, ko sodiāldemokrātu līderi iezīmēja Atēnās pagājušajā nedēļas nogalē. Mūsu partijas jau ir apņēmušās popularizēt eiroparādzīmju un finanšu darījumu nodokļa […]

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie