Progresīvā politika Baltijā un Eiropā

07 / 03 / 2011
Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Draugiem Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Facebook Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Google+ Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on LinkedIn Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on LiveJournal Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Pinterest Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Tumblr Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Twitter Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Wordpress Share 'Progresīvā politika Baltijā un Eiropā' on Email

2011. gada 11. martā Rīgā, Arodbiedrību mājā (Bruņinieku ielā 29/31) notiks Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkota apaļā galda diskusija “Progresīvās politikas dzīvotspēja Eiropā un Baltijas valstīs”. Forumu atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Eiropas Savienība (ES), kurā šobrīd dominē konservatīvā politika, pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes gaismā piedzīvo labklājības valsts sociālekonomiskā modeļa pārskatīšanu. Tas ir viens no vissvarīgākajiem progresīvo (sociāldemokrātu un sociālistu) partiju sasniegumiem, bet šobrīd tas kļuvis par sava veida kritisko robežu, kuras pārkāpšanu nedrīkst pieļaut. Kamēr Rietumeiropas valstīs tik dramatiskas maiņas politiskajā dienas kārtībā var šķist diezgan šokējošas, pavisam citādāks skats uz šādu politiku valda Baltijas valstīs, kur ar dažiem izņēmumiem jau kopš neatkarības atjaunošanas valda labējās partijas.

Latvijā, kas nu jau kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, cilvēki sastopas ar visbargāko taupības politiku ES. Kopš pievienošanās Savienībai 2004. gadā, kā arī jau likumdošanas pielāgošanas periodā pirms tam, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija jāpieņem vairākas kopējas Eiropas politikas pamatnostādnes, kuru tapšanā lielā mērā piedalījušies arī Eiropas Sociāldemokrātu partijas biedri, tādējādi sabalansējot izteikti labējo politiku šajās valstīs. Iespējams, sociāldemokrātiskās valodas izmantošana, kas acīmredzami tika izmantota vairākos dokumentos, labējo politiķu runās, skaidrojot jaunpieņemtos dokumentus, bija viens no iemesliem, kāpēc politiski nepieredzējušajām Baltijas valstīm bija grūti atšķirt, kas ir kas vietējā politiskajā arēnā, un noveda pie izpratnes, ka labējā spārna elites piedāvājumam nav patiesas alternatīvas sociālos, ekonomiskos un politiskos jautājumos.

Bet kādi tieši ir iemesli, kādēļ šajā vēsturiskajā kontekstā sociāldemokrātiskās idejas lielākoties nav spējušas gūt ievērojamu atbalstu Baltijas valstīs? Kā kreisie politiskie spēki var parādīt sevi kā modernu alternatīvu? Vai tas ir iespējams pēc 20 liberalizācijas un pārmaiņu gadiem? Vai sabiedrībā valda demobilizācijas process, kas grauj demokrātiju kā tādu? Vai Baltijas valstis var piedāvāt perspektīvu ietvaru jaunai sociālekonomiskai paradigmai Eiropā? Vai galvenās vērtības, piemēram, universālismu, vispār ir iespējams ieviest? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem ceram gūt dalībnieku atbildes apaļā galda diskusijā.

Neraugoties uz postošajiem efektiem visas Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātē, pašreizējā krīze dod iespēju vietējiem progresīvajiem politiķiem piedāvāt alternatīvas uzspiestajiem taupības pasākumiem. Labklājības valsts tās visplašākajā nozīmē ilgstoši bijusi sevišķi svarīga ideja, ietverot visu progresīvo spēku politisko rāmējumu. Viens no visefektīvākajiem progresīvas labklājības valsts principiem ir flexicurity. Šo vārdu deviņdesmito gadu sākumā darinājis bijušais Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens. Eiropas Komisija to saprot kā integrētu stratēģiju un proaktīvu pielāgojamības un drošības vairošanu darba tirgū. 2009. gada jūnijā ES Padome secināja, ka “esošajā [krīzes] situācijā, flexicurity ir svarīgs līdzeklis, ar kuru modernizēt un sekmēt darba tirgu pielāgošanos.” Vai šis varētu būt arī vispiemērotākais modelis mazajām, bet dinamiskajām Baltijas jūras austrumkrasta tautām? Un kā tas šeit varētu tikt ieviests?

Eiropas Progresīvās izpētes fonds ar tās dalīborganizācijas Brīvības un solidaritātes fonda un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atbalstu piedāvā diskusiju platformu dalībniekiem un viesiem no visām trim Baltijas valstīm, lai veidotu progresīvu viedokli jautājumos, kas šobrīd uztrauc progresīvās inteliģences prātus visur Eiropā.

► uz pasākumu aicināti visi interesenti, iepriekš reģistrējoties pa e-pastu info@bsf-latvija.lv

► diskusijas programma: [PDF]

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , ,

3 Responses to “ Progresīvā politika Baltijā un Eiropā ”

  1. margarita on 09 / 03 / 2011 at 14:54

    ”Iespējams, sociāldemokrātiskās valodas izmantošana, kas acīmredzami tika izmantota vairākos dokumentos, labējo politiķu runās, skaidrojot jaunpieņemtos dokumentus, bija viens no iemesliem, kāpēc politiski nepieredzējušajām Baltijas valstīm bija grūti atšķirt, kas ir kas vietējā politiskajā arēnā, un noveda pie izpratnes, ka labējā spārna elites piedāvājumam nav patiesas alternatīvas sociālos, ekonomiskos un politiskos jautājumos.”, un tāpēc mūsu iedzīvotājs balsoja par labējām partijām? Nē, tāpēc, ka labējās partijas pirms vēlēšanām runāja , kā ”kreisās”, bet darbos izdarīja un dara, kā labējās, tādējādi izmantojot savus pārspēka resursus, it kā kreisā vēlētāja vēlmju realizētājas.Sabiedrībai tiek ar varu uzspiesta kreiso mazspējas seja.

  2. Māris on 10 / 03 / 2011 at 14:38

    Margarita, Tavs skaidrojums nav pretrunā Tevis izceltajam citātam. Politiski vāji izglītotā publika tiek maldināta ar kreiso retoriku labējo partiju uzrunās un programmās, tāpēc uz viņu fona bija grūti radīt patiesu alternatīvu. Iedomājies – visi runā praktiski vienu un to pašu, tikai labējiem “mūlīši smukāki” un dzirdami vairāk, tāpēc arī balso par viņiem. Protams, Latvijas gadījumā nāk klāt daudz citu lietu, kuru dēļ kreisajiem spēkiem neizdodas iegūt popularitāti, bet tā ir pavisam cita tēma. Šeit tā kopbilde plašāka, jo Baltijas mērogā tiek skatīts.

  3. margarita on 10 / 03 / 2011 at 15:55

    Paldies , Māri.

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie