Studenti pārmet valdībai

23 / 02 / 2011
Share 'Studenti pārmet valdībai' on Draugiem Share 'Studenti pārmet valdībai' on Facebook Share 'Studenti pārmet valdībai' on Google+ Share 'Studenti pārmet valdībai' on LinkedIn Share 'Studenti pārmet valdībai' on LiveJournal Share 'Studenti pārmet valdībai' on Pinterest Share 'Studenti pārmet valdībai' on Tumblr Share 'Studenti pārmet valdībai' on Twitter Share 'Studenti pārmet valdībai' on Wordpress Share 'Studenti pārmet valdībai' on Email

Latvijas Studentu apvienība (LSA) pārmet valdībai negodīgu spēli, norādot, ka lēmums mazināt finansējumu augstākajai izglītībai ir pretrunā ar Ministru Kabinetā apstiprināto pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, informē apvienība.

LSA prezidents Edvards Ratnieks norāda, ka lēmums samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiekot realizētas dublējošās programmas no šā gada 1. septembra, “nogriežot” Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu par 600 000 latu, bet Kultūras ministrijas – par 400 000 latu, ir pretrunā ar pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju.

Studenti norāda, ka Ministru Kabineta apstiprinātais pasākumu plāns nosaka “finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei sākot no 2013. gada, līdz 2015. gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet 2011. un 2012.gadu valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010. gada budžetā.”

“Studentu paļāvība taisnīgumam zudīs līdz ar šo lēmumu samazināt augstskolu budžeta vietu skaitu. Un rezultāts būs viens – studenti valdībai turpmāk vairs neticēs,” valdības lēmumu kā aplamu vērtējis Ratnieks. Viņaprāt, budžeta vietu skaits ir “robeža, kuru politiķi nedrīkst pārkāpt”.

“Valdība sākusi negodīgu spēli ar sabiedrību, ja pati neievēro savus noteiktos rāmjus un normatīvus. Vai tādā gadījuma valdībai ir tiesības pārkāpt likumu?” sašutumu paudis Ratnieks, papildus uzsverot, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām, kas “savā būtībā ir unikālas”, līdzekļu samazinājums būs īpaši smags trieciens.

LSA norāda, ka augtākās izglītības finansēšanas kārtību un apjomus nosaka arī starptautiskie normatīvi, tajā skaitā arī Eiropas Komisijas apstiprinātā stratēģija “Europe 2020”. Dokumentā izglītība virzīta kā valstiski īpaši atbalstāma joma, kas tieši ietekmē nodarbinātības rādītājus, valsts labklājību un izaugsmi. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020. gadam 40% valsts iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ir jabūt ar augstāko izlītību. Bez valsts spējas un intereses rast finansējumu, lai veicinātu studentu piesaisti pašmāju augstskolām, ES izvirzītie kritēriji nav sasniedzami, šādi publiskajā telpā vairākkārt izteikušies LSA pārstāvji.

LSA nenoliedz, ka studiju programmu caurskatīšana ir nepieciešama vispārējai augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai, taču tas nav veicams mehāniski. LSA nepieļauj, ka programmu dublēšanos drīksstētu izmantot kā ieganstu, lai spekulētu ar finansējuma apmēriem nozarei, kuras “iztikas minimums ir sasniegts sen”.

“Sabiedrībā valda mīts, ka lielais skaits sociālo zinātņu programmu tiek nepamatoti finansēts no valsts līdzekļiem. Patiesība rāda, ka šeit valsts atbalsts ir niecīgs un to apliecina ministrijai pieejamie dati! Ja valsts attieksme pret zinātnēm, kas pēta sabiedrību un valsts procesus, ir šāda, nav jabrīnās, ka latvieši notrulinās un kļūst arvien pasīvāki – sociāli, politiski un pilsoniski. Šāda rīcība pierāda valsts vadītāju nespēju pretoties ārēji noteiktām prasībām, kas liecina par politisko gļēvumu,” norāda Ratnieks.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , ,

One Response to “ Studenti pārmet valdībai ”

  1. Buks on 05 / 03 / 2011 at 16:44

    Kāpēc valstij būtu jāfinansē liela skaita ļaužu gadiem ilga slaistīšanās pa augstskolu gaiteņiem? Augstākā izglītība (Latvijā par to var nosacīti runāt, jo šejienes bakalauri savu zināšanu līmenī ir vidusmēra vidusskloas absolventu līmenī, bet maģistri tāda knapa bakalauriņa līmenī) nav obligāta. Toties par valsts naudu izstudējušo dienderu bars gan ir smags slogs sabiedrībai.

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie