Sociāldemokrātu Titāniks

Latvijas vecākā un tradīcijām bagātākā partija LSDSP turpina grimt politiskās nebūtības dūksnājā. Nupat notikušais partijas kongress neradīja ne mazākās cerības, ka partija varētu atdzimt.

Neiedvesmojošas, garlaikotas runas un tikpat pelēcīgi pretendenti uz jaunā partijas līdera vietu. Jaunievēlētais partijas valdes priekšsēdētājs Aivars Timofejevs, sūkstoties par partijas nespēju nonākt mediju uzmanības lokā, izteica ļoti saprātīgu tēzi – lai ieinteresētu medijus, mums ir jābūt interesantiem. Diemžēl paša Timofejeva runa, uzstājoties kā vienam no pretendentiem uz partijas līdera amatu, bija ierēdnieciski birokrātiskās tukšrunāšanas paraugs. Var jau būt, ka Stokholmas universitātē, ko Timofejevs beidzis, māca runāt, neko nepasakot. Šo ierēdņiem tik vērtīgo iemaņu viņš apguvis izcili, taču tādas partijas vadītājam, kuras popularitāte noslīdējusi zem 1%, runāt pareizās, neko neizsakošās frāzēs nozīmē tikai vienu – turpmāku grimšanu aizmirstībā.

Autors: Bens Latkovskis, Neatkarīgā Rīta Avīze

Par to visu varētu arī nerunāt, ja vien runa nebūtu par veselu politiskā spektra spārnu. Nav šaubu, ka sociāldemokrātiskajām idejām Latvijā varētu būt pat ļoti laba augsne. Kur slēpjas LSDSP nu jau hroniskais vājums? Iemesls ir acīmredzams, taču to stūrgalvīgi cenšas neredzēt ne tikai partijas vadība, bet, spriežot pēc kongresa gaitas, arī vairākums partijas biedru. Partijas politisko impotenci nosaka tās līderu vājums. Taču vainoti tiek visi citi, tikai ne paši. Lūk, viens citāts no kongresā izskanējušajām runām. “Nav ko vainot partijas vadību, jo rezultāts nebūtu daudz labāks, pat ja mēs uz vēlēšanām būtu pieaicinājuši vislabākos piarščikus.” Ja tā, tad ko citu vainot, ja ne partijas vadību? Kongresā balsojot par partijas vadības darba novērtējumu starpkongresu laikā, gan partijas līdzšinējais vadītājs Jānis Dinevičs, gan ģenerālsekretārs Aivars Timofejevs guva apmierinošu (!) sava darba novērtējumu. Ja partija vēlēšanās iegūst 0,63% balsu un ar šādu rezultātu partijas vadības darbs tiek vērtēts kā apmierinošs, tad kādi ir vērtēšanas kritēriji?

Tieši par kritērijiem būtu jārunā, taču tas ir sāpīgs temats Latvijas politiskajā kultūrā. Partijas spēks jāvērtē pēc tās spējas īstenot savu politiku. Citiem vārdiem, pēc politiskās pārstāvniecības varas struktūrās. Pēc ieņemtajiem krēsliem visu līmeņu valsts pārvaldē. Taču runāt par to tiešā tekstā skaitās slikts tonis. Savu cilvēku bīdīšana dažādos amatos skaitās bezmaz vai nepiedienīgi. Taču, ja partijas biedri nekādus amatus neieņem un uz tiem pat nepretendē, tad partija pārtop par tādu kā klubiņu, kur dažādi cilvēki var uzspēlēt politiku. Nevis nopietni nodarboties ar politiku, bet gan spēlēt politiku. Šajā situācijā vēlēšanu rezultāts nav tik svarīgs, cik svarīgs ir pats spēles process. Svarīgi ir no partijas izslēgt diciplīnas neievērotāju Ati Lejiņu un skaļi protestēt, kad no tribīnes atskan aicinājumi partijā nodot varu jaunajiem. Kāpēc kādam atdot varu, ja tukši pakult salmus un spēlēt politiķus var pie vecās varas? Un, ja šī vara ļauj cilvēkiem domāt, ka viņi ir vērā ņemami politķi, tad kāpēc šīs varas darbu nevērtē kā apmierinošu? To drīzāk novērtētu kā neapmierinošu, ja šī vara partijas biedru vairākumam liktu saprast, ka viņi nemaz nekvalificējas nopietnam darbam valsts pārvaldē. Rezultātā esošā situācija lielai daļai partijas biedru ir pilnīgi pieņemama. Partijas iekšējā konkurence ir butaforiska, jo iegūstamā balva ir tīri simboliska. Atrašanās partijas vadošajos amatos nesola reālus labumus. Tik vien kā nelielu godkāres apmierinājumu. Taču tas ir krietni par maz, lai rastos jaudīgu cilvēku savstarpējā konkurence.

Uz jauno LSDSP valdes priekšsēdētāja amatu pretendēja līdzšinējā partijas līdera Jāņa Dineviča protežē partijas jaunais ģenerālsekretārs Aivars Timofejevs un bijušais ģenerālsekretārs (līdz pērnā gada maijam) Ansis Dobelis. Pēdējais solīja fundamentālas pārmaiņas partijas darbā, kamēr Timofejeva “pareizā” runāšana liecināja, ka fundamentālas pārmaiņas nenotiks. Jau pirms balsošanas kuluāros valdīja pārliecība, ka vēlēšanās uzvarēs Timofejevs. Šī pārliecība bija neatkarīga no piederības vienam vai otram spārnam. Timofejeva atbalstītāji norādīja uz viņa pārākumu izglītībā, savukārt Dobeļa atbalstītāji uzsvēra viņa degsmi veicināt pārmaiņas. Optimisms nevaldīja nevienā nometnē. Pat partijas redzamākais biedrs Dainis Īvāns bija spiests atzīt, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem tie neko vairāk kā turpmāku partijas veģetēšanu nenodrošinās. “Jācer, ka jauni spēcīgi līderi kādreiz parādīsies un spēs iepūst dzīvību partijā,” atzina Īvāns. Pagaidām nopietni politiķi ar sociāldemokrātisku ievirzi no sevis saistīšanas ar LSDSP vārdu pamatoti vairās. Bet niša brīva nepaliks. To ieņems citi.

Vēl šajā kategorijā:

11 comments for “Sociāldemokrātu Titāniks

  1. Mārtiņš Kossovičs
    01 / 02 / 2011 at 15:09

    Cik sāpīgi, bet precīzi! Šo politisko impotenci mana gan žurnālisti, gan politiskie komentētāji, gan LSDSP potenciālie sabiedrotie, tik paši (pats) LSDSP līderi to izliekas nemanām!

    Aizvien pārliecinošāk šķiet, ka nemana tīšām!

  2. tas pats
    01 / 02 / 2011 at 16:49

    Nu, ko Ansi Dobeli gaida SCP :) Ar Saldus un Limbažu nodaļu. Būs Atim Lejiņam atbalsta grupa. Varēs Ansis cīnīties par banku un citu liberāļu apmierināšanu.
    Bens Latkovskis prasa kļūt populistiem, kā Atim. :) Patiesībā izklausās, ka neviens citu ceļu arī nepiedāvā, – “kā var nesolīt!”

  3. Andris Čepuks
    01 / 02 / 2011 at 17:33

    Aivars Timofejevs situāciju varētu vēl glābt, ja personīgi aicinās uz valdes sēdēm šos opozicionārus ar Ansi priekšgalā, uzklausīs viņu viedokļus un iekļaus savā darbā (realizēs tos), bet Dineviču palūgs tur neierasties un neiejaukties.

  4. Artūrs
    01 / 02 / 2011 at 23:00

    Pilnībā piekrītu Andrim Č.
    No A.Timofejeva puses, tas tiešām varētu būt vienīgais variants, kā kaut ko mainīt.
    Tomēr, es stipri šaubos vai tas notiks.

  5. margarita
    02 / 02 / 2011 at 13:51

    Ne jau LSDSP ir vienīgie, kur vecās politiķu sejas nav vairs interesantas. Tas ir visās partijās, tikai tās citas tā ”necepas” kā mūsējā. No otras puses mūsu jauno centieni pārņemt varu nav peļami, bet tikai atbalstāmi. Nevajag jau iedomāties, ka tādā veidā var varu pārņemt -pasakot tikai- esmu skaists un jauns , ar to vien nepietiek. Ir jāpierāda darbos , pirmkārt, jau komunikācijā ar visiem biedriem -jauniem un gados vecākiem.Kas tad paliks, ja mēs visus vecos izmetīsim aiz borta no partijas. To , ka vajadzīgas jaunas sejas neviens neiebilst.Bet tām jābūt labas enerģijas pārpilnām,populārām un darbīgām.Tad uzvara pati nāks rokās bez mazākās piepūles. Bet kamēr tādas sejas nav, un tādu tiešām nav, būs jāiztiek ar esošajām. Tāds periods, nevajag saspīlēt situāciju.

    • Džerijs Šterns
      02 / 02 / 2011 at 13:58

      Interesanti, ka Jūs jau kārtējo reizi mēģināt (un tā darīja arī Jūsu domubiedri) pasniegt šo saspīlējumu kā paaudžu cīņu, lai arī no tās kongresā nebija ne smakas – abās pusēs bija gan jaunāki, gan vecāka gadagājuma.

  6. margarita
    02 / 02 / 2011 at 15:08

    Džerijam, tā diemžēl izskatās, jo no Jūsu komandas nav konkrēta redzējuma, kā Jūs tos 20% sasniegsiet? Ar Vienotību? Bet tas nebūs jūsu nopelns. Ar viņiem būs labi ne ilgu laiku. Un ko tad? Tas ir vieglākais gājiens -ieiet komandā , kas jau dara, lai nu kā tur sanāk, bet viņu ir vairāk.Jūs būsiet vienkārši ”pieslējušies” ( vienalga kam), bet ne aktīvie politikas spēlētāji. ”Vecā gvarde” kā daži dēvē par LSDSP, tomēr ir par savu spēku mobilizāciju uz pārmaiņām. Un Aivaram ,kā jaunam cilvēkam LSDSP rindās, ir dots mandāts visu pagriezt, un neviens ”vecais” viņam nestāsies ceļā.

    • Džerijs Šterns
      02 / 02 / 2011 at 16:08

      Par sadarbību ar Vienotību neviens no mums kā par vienīgo risinājumu nav runājis, drīzāk pat pretēji. Bet to jau es arī redzēju, ka no Dobeļa intervijas nelabvēļu runās tika citēti tikai atsevišķi “izdevīgie citāti”, bet ne pilnie priekšlikumi.

    • Džerijs Šterns
      02 / 02 / 2011 at 16:12

      Izlasiet kaut vai šo rakstu http://kreisie.lv/?p=1501 – bet līdz galam, nevis iespringstot par kādu no konteksta izrautu teikumu. Protams, partijai kopumā tas ir jau par vēlu, bet varbūt vismaz Jums uz priekšdienām ļaus mazāk pašai iekrist uz demagoģiju un vēl jo vairāk tajā iesaistītie.

      Kas attiecas uz “veco gvardi”, vienīgais, kas tā ir dēvējis LSDSP, ir Dinevičs Latvijas radio ēterā.

  7. margarita
    02 / 02 / 2011 at 17:01

    Nezinu vai tā ir demagoģija , ja es domāju savādāk, kas varbūt vēl ar kāda domām sakrīt, bet man līdz šim ir bijis savs redzējums uz daudzām lietām. Man ir arī savas domas , kā varbūt vajadzēja rīkoties pirmsvēlēšanu kampaņā, kaut gan garantijas par labu rezultātu iespējams, ka arī nebūtu. Pats lielākais neveiksmes faktors bija totāls laika trūkums,un pēc tam viss pārējais. Bet, ja nav pieredzes, tad nezini kā rīkoties turpmāk. Jāmācās no savām kļūdām , no citu kļūdām.Nedomāju,ka neveiksmes dēļ jānolaiž rokas. Nekad neesmu samierinājusies ar kaut kādu neveiksmi, jo pēc dabas esmu cīnītāja. Tikai jāmeklē ar ko iet izlūkos.Īsti nesaprotu kāds sakars ir optimistam ar demagogu. Bet katrs jau redz lietas savās krāsas,vienādu cilvēku nav. Cenšos izprast katra cilvēka ŗakstura īpatnības un izsvērt, kas tajā ir vērtīgs un kā ar to sadarboties. Ar tukšu vietu gan tas nav iespējams. Baidies no tukšām vietām.

  8. Jozefs
    03 / 02 / 2011 at 10:04

    Piedodiet, bet “vecie saldāti” šaj partijai nav atstājusi nekādas iespējas pretendēt uz sociāldemokrātisko virzienu, ko ir pierādījusi šeptēšana Rīgas domē.

    Opozicionāriem vajadzēja piepūst vaigus un dibināt reālu partiju, pat kustību. Kādēļ tik drudžaini jāiekrampējas šajā Titānikā????

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *