Jaunumi studiju kredīta atmaksā

17 / 01 / 2011
Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Draugiem Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Facebook Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Google+ Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on LinkedIn Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on LiveJournal Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Pinterest Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Tumblr Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Twitter Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Wordpress Share 'Jaunumi studiju kredīta atmaksā' on Email

Studentu skaits, kas slēdz līgumu par studiju vai studējošā kredīta saņemšanu, lai spētu apmaksāt augstskolas studiju maksu un savus sadzīves izdevumus, ar katru gadu pieaug. Piesakoties studiju vai studējošā kredītiem, daudzu studentu prātā virmo domas par to, vai pēc studiju beigām būs darbs, lai spētu paņemto kredītu atmaksāt. Taču, kā zināms, tiesiskais regulējums paredz, ka kredītu var saņemt ar valsts galvojumu no valsts budžeta līdzekļiem, tāpat kā daļa no augstskolu absolventiem var pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, valsts nule kā noteikusi jaunu kārtību studiju kredītu atmaksas jautājumu piemērošanā.

Autors: Inta Šaboha, “Latvijas Vēstnesis”

2011. gada 11. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus MK 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”, un MK 2001. gada 23. oktobra noteikumos Nr. 445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”. Minētie noteikumi precizē studiju kredīta un studējošo kredīta, kas izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem, atmaksas un kredīta dzēšanas noteikumus.

Ir precizēta studiju vai studējošā kredīta dzēšanas kārtība tiem kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Līdz šim kārtība paredzēja: ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā, neatkarīgi no viņa nepilnā darba laika ilguma. Šobrīd noteikumu grozījums paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam. Jaunās kārtības pamatojums ir saistīts ar daudzās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem noteikto nepilno darba laiku, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus.

Noteikumu grozījumi precizē arī maksimālo līgumsoda apmēru, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi – piedzītais līgumsods nevarēs pārsniegt izsniegtā kredīta pamatsummu. Līdz šim noteikums paredzēja, ka kredīta ņēmējs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas un līgumsodu viena procenta apmērā no neatmaksātās kredīta summas.

Zināms atbalsts tiek izrādīts tiem kredītu ņēmējiem, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss, jo turpmāk kredīta atmaksas termiņš tiks pagarināts par faktisko bezdarba laiku vai laiku līdz diviem gadiem.

Savukārt tiem studentiem, kuri nevar pretendēt uz studiju vai studējošā kredīta dzēšanu vai tā dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir atteikta, ir jāpaļaujas uz pašu spēkiem kredīta atmaksā. Studiju kredīts ir jāsāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas. Savukārt studējošā kredīts ir jāsāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ar sesto mēnesi pēc studiju pabeigšanas.

Izmaiņas kredītu no valsts budžeta līdzekļiem dzēšanas noteikumos

Līdz 2010. gada 9. februārim kredīta ņēmējiem bija iespēja pieteikties uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu, ja kredīta ņēmējs atbilstoši savai iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai uzsāk darbu valsts vai pašvaldības institūcijās (studiju kredītam – 10% apmērā par katru pilnu nostrādātu gadu; studējošā kredītam pirmajā atmaksāšanas gadā – 5%, otrajā – 10%, trešajā, ceturtajā un piektajā – 15%, sestajā, septītajā – 20% no kredīta kopējās summas). Sakarā ar ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd šāda iespēja nav. Tomēr jauns MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kam attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2013. gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka Studiju un zinātnes administrācija (SZA) pieteikumus kredīta dzēšanai pieņems, sākot no 2013. gada.

Šobrīd turpinās kredītu atmaksa tiem kredītu ņēmējiem, kuriem kredīta dzēšana ir apstiprināta līdz 2008. gada 31. decembrim. Līdz ar jaunu MK rīkojumu izdošanu, kas atsāksies 2013.gadā, no šī laika uz kredīta dzēšanu varēs pretendēt arī tie kredīta ņēmēji, kuriem bija jāuzsāk kredīta atmaksa 2011. un 2012. gadā (tas nozīmē, ka 2011. un 2012. gadā maksā paši, bet turpmāk var pretendēt uz kredīta dzēšanu), skaidro SZA vadītājs Jānis Ķirsons.

To profesiju saraksts un speciālistu skaits, kuri varēs pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, pagaidām vēl nav zināms. Tas ir tāpēc, ka šāds saraksts tiek apstiprināts katru gadu no jauna. J. Ķirsons skaidro, ka parasti ministrijas iesniedz savus priekšlikumus, bet, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus valstī, izmaiņas gan profesiju sarakstā, gan arī speciālistu skaitā ir iespējamas.

SZA mājaslapā www.sza.gov.lv ir pieejama informācija par dokumentiem, kas jāiesniedz, lai pretendētu uz kredīta dzēšanu, pieteikuma forma un kredīta dzēšanas kārtība.

2008. gada MK rīkojums paredz, ka studiju un studējošā kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem varēja piešķirt.

Studiju kredīts Studējošā kredīts
Izglītības jomas speciālistiem 283 92
Valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu un valsts dibināto zinātniskās pētniecības institūtu un centru speciālistiem 15 39
Sociālās jomas speciālistiem 50 13
Kultūras jomas speciālistiem 19 19
Veselības aprūpes speciālistiem 11 21
Valsts pārvaldes vecākajiem speciālistiem, Tiesībsarga biroja darbiniekiem 45 56

Studentu kredītņēmēju pieredze

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes 2. kursa students Kārlis Zariņš ir optimistiski noskaņots par savām nākotnes izredzēm atmaksāt studiju kredītu pēc augstskolas beigšanas. Jau šobrīd jaunietis paralēli studijām strādā vakaros un brīvdienās, lai varētu apmaksāt savus sadzīves izdevumus un nevajadzētu papildus ņemt studējošā kredītu. Kārlis uzskata, ka darbu atrast, lai apmaksātu kredītu, ir iespējams, vien nepieciešama vēlme darboties.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes 1. kursa students Dmitrijs Petrenko šobrīd vēl nedomā par to, kā pēc studiju beigām apmaksās savu studiju kredītu. Pagaidām Dmitrijs nekur nestrādā un tāpēc nevar spriest par to, vai būs viegli atrast darbu. Tomēr viņš cer, ka ar laiku izdosies paralēli studijām atrast darbu, kas atbilst viņa profesijai, lai gūtu lielāku darba pieredzi un varētu cerēt uz labāk apmaksātu darbu nākotnē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes 4. kursa students Edgars Vuņģis ir paņēmis studējošo kredītu, jo bez tā nespēj apmaksāt savus ikdienas un sadzīves izdevumus. Sakarā ar krīzi Edgara galvotājs zaudēja darbu un banka bloķēja studējošā kredīta ieskaitīšanu kontā. Nācās meklēt jaunu galvotāju un slēgt jaunu līgumu, lai banka ieskaitītu naudu. Jaunietis kredīta ņēmējiem iesaka rūpīgi izraudzīties savu galvotāju, lai nenāktos saskarties ar situāciju, ka jāmeklē jauns galvotājs un kāds laiks jāpavada bez cerētajiem ienākumiem. Edgars uzskata, ka studentiem, ņemot jebkuru kredītu, ir jābūt stingrai pārliecībai, ka universitāte tiks pabeigta un darbs atrasts. Mērķtiecīgi ejot uz izvirzīto mērķi, ir lielākas iespējas to nākotnē sasniegt.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie