Zaļais iepirkums

19 / 12 / 2010
Share 'Zaļais iepirkums' on Draugiem Share 'Zaļais iepirkums' on Facebook Share 'Zaļais iepirkums' on Google+ Share 'Zaļais iepirkums' on LinkedIn Share 'Zaļais iepirkums' on LiveJournal Share 'Zaļais iepirkums' on Pinterest Share 'Zaļais iepirkums' on Tumblr Share 'Zaļais iepirkums' on Twitter Share 'Zaļais iepirkums' on Wordpress Share 'Zaļais iepirkums' on Email

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu konkursos zaļais iepirkums ir obligāts nosacījums un viens no vērtēšanas kritērijiem. Ja cilvēks, iestāde vai organizācija vēlas piedalīties kādā projektu konkursiem, zināšanas par zaļā iepirkuma normatīvo ietvaru un specifiku lieti noderēs pieteikuma sagatavošanai.

Līdz šim KPFI projektu konkursos piedalīties varēja tikai iestādes un uzņēmumi, bet jau tuvākajā laikā atsevišķos konkursos piedalīties varēs arī privātpersonas. Katram KPFI projektu konkursam tiek izstrādātas īpašas vadlīnijas projektu iesniedzējiem, kurās skaidrots arī, kā iekļaut zaļā iepirkuma principus projekta iesniegumā un tālāk īstenot ar projektu saistītajos iepirkumos. Ne vienmēr tas projektu iesniedzējiem izdodas, tādēļ par zaļo iepirkumu ir jārunā detalizētāk, lai cilvēkos rastos lielāka izpratne, ka to var izdarīt un kā to labāk paveikt.

Autors: Laimonis Osis, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu eksperts

Kas ir zaļais iepirkums

Jebkurai cilvēka darbībai ir ietekme uz vidi. Tā bieži vien mēdz būt nelabvēlīga, tādēļ ir izstrādāti instrumenti, kā to mazināt. Viens no vides politikas instrumentiem līdztekus videi draudzīgām tehnoloģijām, videi draudzīgu preču ražošanai un vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir zaļais iepirkums.

Zaļais iepirkums ir sistemātiska vides (arī sociālo) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procedūrām līdz pat sasniegto rezultātu monitoringam.

Zaļais iepirkums ļauj:

  • samazināt ietekmi uz vidi,
  • veicināt sociālus uzlabojumus,
  • panākt ietaupījumu budžetā (ilgtermiņā).

Pretēji pirmajam iespaidam zaļais iepirkums ne vienmēr ir dārgāks un sarežģītāks kā parastais iepirkums. Gluži pretēji – tas galarezultātā noved pie ieguvumiem.

Galvenie jebkuras iepirkuma procedūras soļi ir:

  • vajadzību formulēšana – ko īsti vajag, ko grib pirkt,
  • skaidras tehniskās specifikācijas izveidošana – kādu preci vai pakalpojumu grib pirkt,
  • atlases kritēriju noteikšana – kādiem nosacījumiem jāatbilst pretendentam, kas piedāvā šo preci vai pakalpojumu,
  • līguma piešķiršanas kritēriju noteikšana – kā notiks piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu labāko piedāvājumu,
  • līguma izpildes punktu precizēšana – kādi nosacījumi būs jāievēro pretendentam, izpildot līgumu par preču vai pakalpojuma piegādi.

Atšķirība no parastā iepirkuma

Ar ko zaļais iepirkums atšķiras no parastā iepirkuma? To var raksturot zaļā iepirkuma galvenās pazīmes:

  • vajadzību izvērtēšana – vai, ko un vai vispār vajag, rezultātā panākot samazinātu iepirkuma apmēru un ietaupījumu budžetā, nenopērkot nevajadzīgas preces,
  • aprites cikla izmaksu analīze – cik prece vai pakalpojums patiesībā maksā, aplūkojot preces vai pakalpojuma izmaksas visā to aprites laikā: sākotnējo cenu, ekspluatācijas izmaksas, radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Tas viss veido budžeta ietaupījumu ilgtermiņā,
  • saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai pasūtītājs var ņemt vērā tādus faktorus kā piegāžu vai līguma izpildes termiņš, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas (ne tikai sākotnējā cena!), būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, vides prasību ievērošana (parasti tās veido 15-20% no visiem vērtēšanas punktiem) un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori.

Ekonomiskās krīzes un ierobežotā finansējuma radītie “labumi” liek pirms zaļā iepirkuma veikšanas vēlreiz detalizēti un rūpīgi apsvērt:

  • vai tiešām šīs preces un pakalpojumi ir tik nepieciešami,
  • cik maksās iepirktās preces vai pakalpojuma “galaprodukts” pēc gada, diviem vai trim,
  • kādā vidē mēs dzīvosim pēc 10-20 gadiem.

Lielākie zaļā iepirkuma šķēršļi

Pats lielākais no tiem – cilvēka domāšana. Valda uzskats, ka:

  • zaļo iepirkumu nevar veikt, jo tas būs dārgi, jo tirgū nav attiecīgā piedāvājuma, jo ekonomiskā krīze nav īstais laiks,
  • nav zināms, vai zaļais iepirkums ir likumīgs (vai nesekos tiesu darbi) un kādas “zaļas” prasības var izvirzīt savā iepirkumā,
  • tas ir ļoti sarežģīti, nav obligāti (ja tiešām nav obligāti) un tam nav jēgas (viens zaļais iepirkums neglābs pasauli), tādēļ nav vēlēšanās to darīt.

Normatīvais ietvars zaļajam iepirkumam

Publisko iepirkumu un vides nosacījumu vietu tajā ES regulē 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK (sabiedriskā sektora direktīva) un 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK (infrastruktūras uzņēmumu direktīva).

Latvijā šo direktīvu prasības pārņemtas ar Publisko iepirkumu likumu un likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Komersantiem iepirkumu regulē Ministru kabineta (MK) 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.

Publisko iepirkumu likums paredz iespēju zaļo iepirkumu iekļaut tehniskajās specifikācijās, līguma izpildes nosacījumos, prasībās kandidātu un pretendentu kvalifikācijai un vērtēšanas kritēriju noteikšanā saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Savukārt arī MK noteikumi Nr. 65 neaizliedz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrā.

Zaļo iepirkumu Latvijā veicina un par to informē Iepirkumu uzraudzības birojs, Vides ministrija un citas organizācijas, piemēram, biedrība “Zaļā brīvība”, SIA “Ekodoma”. Kā iepriekš minēju, vairāk par zaļo iepirkumu tieši privātpersonām varēs izlasīt katra konkrētā KPFI projektu konkursa vadlīnijās.

Ieskats zaļā iepirkuma rokasgrāmatā

Starpministriju darba grupa 2008. gadā izstrādāja informatīvo ziņojumu par ieteikumiem zaļā (publiskā) iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību iestādēs un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai. Informatīvajam ziņojumam ir divi pielikumi, kuros izklāstīts, kādā veidā vislabāk organizēt zaļo iepirkumu. Vides ministrijas mājaslapā ir izlasāms šis ziņojums, ieteikumi un cita nepieciešamā informācija.

Katrai preču un pakalpojumu grupai ir sava sadaļa, kurā norādīta nozīmīgākā ietekme uz vidi, vides kritēriji un padomi to ieviešanai, kā arī ieteicamie novērtējuma, izcelsmes un ekomarķējumi, kam ir vistiešākā saistība ar zaļo iepirkumu.

Ievērojiet, bet nepārspīlējiet!

Kopš zaļais iepirkums tiek izmantots KPFI konkursos, projektu iesniedzēji bieži vien pārspīlē: izlasa vadlīnijas un iepirkuma dokumentācijā ieraksta visu, ko vadlīnijas piedāvā, domājot, ka šādi iespējams panākt labāko rezultātu. Bet šādā veidā var nokļūt lielos sarežģījumos, jo nav prasmes pretendentam izstāstīt savas vēlmes, ne arī spēt izprast un pretendenta piedāvājumus kritiski izanalizēt kā pieņemamus un atbilstošus savām vēlmēm. Tādēļ viens pamatprincips ir – saprātīgas prasības, kas iegūstamas nosakot:

  • obligāti sasniedzamo rezultātu – prasības jāiekļauj tehniskajā specifikācijā kā obligāti izpildāmas,
  • papildu noteikto vēlamo rezultātu – prasības jānorāda kā vēlamas, pēc vērtēšanas algoritma izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Tehnisko specifikāciju sagatavošanā vēlams izmantot funkcionālas prasības, piemēram, logiem siltumcaurlaidību (to raksturo ar U vērtību jeb siltumcaurlaidības koeficientu), nevis konkrētu loga materiālu, kas var tikt tulkots kā pretendentu diskriminācija.

Būvniecības uzņēmumiem nereti tiek izvirzīta prasība, lai tiem obligāti būtu EMAS vai ISO 14001 vides pārvaldības sistēmas sertifikāts. Šo prasību ieliekot zaļā iepirkuma nosacījumos, rodas sava veida diskriminācija. Tāpēc, ka līdztekus šiem starptautiskajiem standartiem iespējamas analogas vides un kvalitātes vadības sistēmas, tādēļ, ja tās ir vēlēšanās norādīt specifikācijā, noteikti jāpieraksta arī “vai cits analogs sertifikāts (sistēma)”. Pretendenta uzņēmumam var būt individuāla izstrādāta sistēma, kas satur tos pašus vadības sistēmas elementus, ko iepriekšminētie starptautiskie standarti.

Noteikti jāatceras, ka pasūtītājs pats var noteikt līguma izpildes nosacījumus vides aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, līgumā iekļaujot īstenojamās vides aizsardzības prasības (atkritumu savākšanu, šķirošanu, saudzīgu izturēšanos pret augsni, ūdeni, energotaupību u. tml.) un to izpildes kontroles mehānismus.

Zaļā iepirkuma obligātums

Kāpēc zaļais iepirkums ir obligāts nosacījums KPFI konkursos? KPFI ir valsts budžeta programma, kurā līdzekļus piesaista, Latvijai darbojoties starptautiskajā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju tirdzniecībā saistībā ar Kioto protokolu. Latvija pārdod savas neizmantotās noteiktā daudzuma vienības (kvotas), šādi iegūstot līdzekļus, kas savukārt jāizmanto pēc nosacījumiem, ko izvirza emisiju vienības nopirkusī valsts.

Tādēļ KPFI konkursu nolikumi tiek izstrādāti uz to nosacījumu pamata, kas iekļauti starpvalstu līgumos. Galvenais mērķis ir SEG (parasti ar to saprotam oglekļa dioksīda CO2) emisiju samazināšana, ko mēra kā CO2 emisiju samazinājuma gadā efektivitātes rādītāju uz katru latu, kas nāk no KPFI līdzekļiem (tCO2/Ls gadā). Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu konkursu nolikumos noteikti sasniedzamie sliekšņa rādītāji – CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītajam jābūt vismaz 0,35 kgCO2/Ls gadā, siltumenerģijas patēriņam apkurei – ne vairāk par 100 kWh/m2.

Eiropas Komisijas uzdevumā ekspertu grupa veica pētījumu (tas publicēts 2008. gadā) par zaļā iepirkuma efektivitāti, tajā skaitā arī būvniecībā. Izrādās, ka, konsekventi piemērojot zaļā iepirkuma principus būvniecībā, iespējams samazināt SEG emisijas pat par 70 procentiem, vienlaikus panākot arī finanšu resursu ietaupījumu! Tādēļ ir saprotams, kāpēc zaļais iepirkums ieņem nozīmīgu vietu visos KPFI konkursos.

Ne vienmēr vienkāršais ir vienkāršs

KPFI konkursos projektu iesniegumu veidlapas viena sadaļa vienmēr attiecas uz projektā plānotajiem iepirkumiem, un pretendentam par tiem ir jāsniedz informācija, tajā skaitā arī norādot, kādi vides nosacījumi tiks ietverti iepirkuma procedūrā. Vides kritēriji iepirkumā var dot pat līdz 50% no punktiem, ko var iegūt projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanā. Viena daļa nosacījumu ir obligāta, otra – izvēles, un par tiem var dabūt papildu punktus. Tas šķiet it kā vienkārši – atķeksē kritērijus veidlapā, iegūsti punktus un dabū finansējumu projekta īstenošanai. Bet tik vienkārši vis nav. Parakstot iesniegumu, pretendents arī uzņemas noteiktas saistības. Katrai starpposma atskaitei jāpievieno arī veikto iepirkumu dokumentācija, un pēc tās ir skaidri redzams, vai tiek īstenots tas, ko pretendents labprātīgi apņēmās, aizpildot projekta iesnieguma veidlapu. Ja solījums nav turēts, projekta īstenošanu var apturēt un finansējumu anulēt.

Jāatceras arī tas, ka šiem projektiem ir garš pēcprojekta monitoringa periods – piecus gadus pēc projekta pabeigšanas joprojām būs jāiesniedz pārskats par iegūtajiem rezultātiem un to atbilstību līguma nosacījumiem.

Pie vides nosacījumiem, kuri obligāti jāiekļauj iepirkuma procedūrā, pirmkārt ir projektētāju un būvnieku kvalifikācijas prasības – izglītības un/vai pieredzes līmenis ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, veicot to renovāciju vai rekonstrukciju. Otrkārt, būvuzņēmumam, kas veic šos darbus, ir jānodrošina ēku lietotāju apmācība energoefektivitātes un energopatēriņa uzraudzības jautājumos. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja ir uzstādītas modernas iekārtas (siltumsūkņi, saules kolektori, rekuperācijas iekārtas vēdināšanā), kas prasa zinošu apiešanos, tādēļ apmācība ir obligāts nosacījums. Treškārt, ēkās pēc projekta pabeigšanas jābūt uzstādītām energopatēriņa kontroles iekārtām. Ceturtkārt, jābūt specifikācijās ietvertām vides prasībām būvmateriāliem (projekta iesnieguma veidlapā no vairākiem vides nosacījumiem būvmateriāliem var izvēlēties to, kura ir piemērota konkrētajam projektam).

Un, visbeidzot, būvdarbu līgumu izpildes obligāts nosacījums ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošana būvdarbu laikā. Citi vides nosacījumi, piemēram, ūdeni taupošu iekārtu izmantošana, prasības trokšņu līmenim un transportiekārtām, gaisa caurlaidības pārbaudes veikšana, ir projekta iesniedzēja izvēles jautājums.

Zaļais iepirkums vienmēr ir saistīts ar videi draudzīgiem būvmateriāliem, bet cilvēki ne vienmēr pārzina būvmateriālu tirgu, tādēļ izvirza pārmērīgas prasības. Ar tām nevajag aizrauties! Tomēr virzienam jābūt konsekventam uz videi draudzīgu būvmateriālu īpatsvara palielināšanu.

KPFI konkursos ir ieguldīta pietiekami liela nauda, un domājams, ka vairumā gadījumu rezultāti tiks sasniegti labi. Tikai atklāts ir jautājums, kas notiks ar zaļo iepirkumu pēc tam, kad KPFI nauda beigsies. Vai zaļais iepirkums kļūs par ikdienas praksi un nepieciešamību gan iestādēm un organizācijām, gan arī privātpersonām?

Materiāls no LV.lv

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie