Vai eirozona būs stabila?

17 / 12 / 2010
Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Draugiem Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Facebook Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Google+ Share 'Vai eirozona būs stabila?' on LinkedIn Share 'Vai eirozona būs stabila?' on LiveJournal Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Pinterest Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Tumblr Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Twitter Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Wordpress Share 'Vai eirozona būs stabila?' on Email

Šā gada 16. un 17. decembrī Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksmes, kuras centrālais jautājums ir eirozonas stabilitātes mehānismu reforma, paredzot arī izmaiņas ES darbības Līgumā. Paredzēts arī saistīts ES Padomes prezidenta ziņojums, par kura pamatnostādnēm vienojās Eirogrupas ministri novembra tikšanās laikā. Ņemot vērā paredzamo lēmumu izšķirošo nozīmi pašreizējās finanšu krīzes kontekstā un ietekmi uz ES attīstību kopumā, Eiropas sociāldemokrāti aktīvi iesaistās šajā procesā, lai maksimāli tiktu ievērotas arī vienkāršo cilvēku intereses. Jāpiezīmē – lai arī Latvija šobrīd nav eirozonas valsts, valdības apņemšanās ieviest Latvijā eiro ne vēlāk kā 2014. gadā, nozīmē, ka šo dienu sanāksmes iznākums ļoti tieši ietekmēs arī mūsu tautsaimniecību jau tuvākajā nākotnē. Īsi pirms sanāksmes ar atklātu vēstuli ES Padomes un EK prezidentiem vērsies Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents Pols Nīrups Rasmusens.

Tulkojis: Māris Grīnvalds

Atklāta vēstule Eiropas Savienības Padomes prezidentam H. Van Rompejam un Eiropas Komisijas prezidentam H.M. Barrozu.

Dārgie prezidenti! Tuvojošos Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksme Briselē 16. un 17. decembrī atstās tālejošas sekas ES dalībvalstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Līdz šim ES  Padomes lēmumi bija novēloti, nepilnīgi un gatavoti galvenokārt kā specifisku problēmu risinājumi. Spekulatīvu uzbrukumu dēļ daudzas valstis, ieskaitot Grieķiju un Īriju, ir maksājušas pārāk augstu cenu par savu parādu dzēšanu. Un mums joprojām nav pastāvīga un īsteni Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānisma. Tā kā eirozona šobrīd saskaras ar vēl vienu, daudz plašāku krīzi, es gribētu izmantot šo iespēju un piedāvāt dažus priekšlikumus, kuri, esmu pārliecināts, ir kritiski svarīgi, lai pārvarētu šo vēsturisko izaicinājumu.

Jautājums, ar ko šobrīd saskaramies, ir absolūti fundamentāls: vai eirozonas nākotni jābūvē, balstoties uz individuālas sodīšanas loģiku? Šāda pieeja nozīmē atļaut tirgum uzbrukt atsevišķām dalībvalstīm, citai pēc citas, piespiežot tās atzīt daļēju bankrotu vai ieviest postošas taupības programmas. Šī individuālās sodīšanas loģika noteikti uz daudziem gadiem nobremzēs izaugsmes un darba vietu radīšanas iespējas. Bet ir arī cits ceļš – daudz spēcīgāks un efektīvāks ceļš, balstīts uz jaunas vispārējas Eiropas pieejas.

Ir jāturpina atkārtot Eiropas politisko izvēli, kas tika definēta jau ES Padomes marta sanāksmē, proti, Eiropas Savienība nepieļaus atsevišķu dalībvalstu maksātnespēju. Nekādos apstākļos nedrīkstētu pieļaut suverēna bankrota iespēju pasaules bagātākajā un integrētākajā ekonomiskajā zonā. ES dalībvalstis rīkojās pareizi, piekopjot aktīvu pretciklisku fiskālo politiku, lai izglābtu finanšu sektoru un reālo ekonomiku. Darot to, Eiropa veica atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu recesijas pāraugšanu depresijā. Mēs nevaram pieņemt eiro zaudēšanu kā šādas politikas rezultātu. Pastāv risks, ka pašreizējā likviditātes krīze Eiropas neatkarīgajos vērtspapīru tirgos pāraugs maksātspējas krīzē tikai dēļ tirgu dabas – potenciālas pašpiepildīšanās. Mums vajadzētu pārgriezt šo atkarības saiti, kas ierauj vienu valsti pēc otras un kas visticamāk novedīs līdz eirozonas sabrukumam.

Mūsu galvenie priekšlikumi ir šādi:

1. ES pašlaik ir gan īstermiņa likviditātes, gan ilgtermiņa ilgtspējas problēmas. Lai pārvarētu abas, ir jānostiprina, jāuzlabo un uz pastāvīgiem pamatiem jāīsteno Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (EMFS) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSF). Ir absolūti svarīgi palielināt to garantēšanas iespējas un uzlabot to piešķiršanas mehānismus, lai varētu mobilizēt visus tos resursus, kas būtu nepieciešami aizsargāt eirozonu kā tādu. Lēmumam par EFSF un EFSM pielietojamības griestu paaugstināšanu ir jābūt pieņemtam vēlākais šomēnes. Esošo instrumentu pietiekama nodrošināšana būs izšķirīgs solis spekulatīvās kņadas novēršanai tirgos.

2. Šis būs labākais veids, kā dalīt atkopšanās izmaksas ar privātajiem investoriem, liekot tiem segt zemāku un saprātīgāku starpību. Šāda nastas dalīšana būs daudz efektīvāka par bankrota iespējas pasludināšanu, jo tai būs savlaicīgs nevis novēlots efekts, kad publisko parādsaistību dzēšanu varētu jau apdraudēt likviditātes un maksātspējas grūtības.

3. Esošo un nākotnes mehānismu piemērošanas nosacījumu kopumam vajadzētu bāzēties uz balansētas pieejas principiem, nodrošinot to, lai fiskālā konsolidācija neiedragātu izaugsmi, nodarbinātību, kā arī nepalielinātu galveno makroekonomisko rādītāju nelīdzsvarotību. Šim nosacījumu kopumam Eiropā vajadzētu vairot saplūšanu, nevis atgrūšanos.

4. Piedevām, ES Padomei jānolemj steidzami uzsākt praktisku organizatorisko darbu, lai izveidotu efektīvāku veidu, kā pārdalīt publisko parādu nastas daļu starp visām ES dalībvalstīm. Pašreizējos instrumentus ir jāapvieno ar nacionālajām parādu aģentūrām un jāpilnveido, izveidojot Eiropas Stabilitātes aģentūru. Šī aģentūra varētu aizvietot katras dalībvalsts parāda attiecīgu IKP daļu ar vispārējām Eiropas parādzīmēm (eurobonds). Šis priekšlikums, kas bija piedāvāts jums manā un (Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu frakcijas līdera) Martina Šulca kopējā vēstulē 7. jūlijā, gūst arvien lielāku atbalstu visa spektra politiskajos spēkos.

Nodibinot šādu aģentūru, dalībvalstis varētu iegūt no zemākiem procentu maksājumiem par daļu to parāda, ļaujot tām saglabāt individuālo kredītreitingu un nodrošinot iespējas aizņemties vairāk par vispārējo līmeni. Tādējādi, šādi nosacījumi arī motivētu ievērot stingru fiskālo disciplīnu. Šis mehānisms ļautu arī labi kontrolēt morālos riskus. Papildus tam, ka tas ļautu pilnībā kontrolēt parādu krīzi Eiropā, aģentūras izveide simbolizētu kvalitatīvu Eiropas izrāvienu globālajā ekonomikā, jo tā radītu starptautiski atzītu drošības zonu, nostiprinot arī eiro kā ļoti uzticamas rezerves valūtas pozīcijas.

Esmu pārliecināts, ka apstiprinot šos četrus priekšlikumus, lai spēcinātu, uzlabotu un nostiprinātu ES risinājumus eirozonas krīzei, ES Padome sūtītu skaidru signālu finanšu tirgiem, ka eirozona ir aizsargāta pret maksātnespēju, atbildīga par publiskajām finansēm un ir apņēmīga vairot izaugsmi un jaunas darba vietas. ES būs spējīga apturēt sērgu, pārvarēt īslaicīgo likviditātes krīzi un nodrošināt publisko finanšu ilgstpēju.

Es jūs lūdzu būt drosmīgiem, sagaidot ES Padomes sanāksmi. Eiropa nevar atļauties apņēmīgas vadības trūkumu šīs krīzes laikā; mūsu vienīgā alternatīva izšķirošam un kvalitatīvam izrāvienam būtu milzīgs solis uz priekšu. Kā vienmēr, jūs varat paļauties uz manu palīdzību jūsu centienos sasniegt labāko iespējamo iznākumu šajās pārrunās.

Ar cieņu,

Pols Nīrups Rasmusens

Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , ,

One Response to “ Vai eirozona būs stabila? ”

  1. […] uz ES Padomes noslēguma sanāksmes rezultātiem, Eiropas Sociāldemokrātu partija (PES) asi nosodījusi Eiropas Savienības (ES) […]

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie