Tehnoloģijas – sabiedrībai

13 / 12 / 2010
Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Draugiem Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Facebook Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Google+ Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on LinkedIn Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on LiveJournal Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Pinterest Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Tumblr Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Twitter Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Wordpress Share 'Tehnoloģijas – sabiedrībai' on Email

Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un tas ir jūtams jebkurā no dzīves līmeņiem. Tehnoloģijas nodrošina tiklab mūsu privāto labsajūtu, kā arī kāri pēc informācijas, komunicēšanās ar citiem cilvēkiem u.c. Bez šaubām, eksistē vēl desmitiem problēmu šo tehnoloģiju pilnā ieviešanā, sākot ar tā saucamo «digitālo plaisu» un beidzot ar tīri ētiskiem apsvērumiem, taču viens ir sakāms pavisam droši – lielākās daļas mūsdienu cilvēku dzīve bez modernām tehnoloģijām ir grūti iedomājama.

Ansis Dobelis, Džerijs Šterns, Kreisie.LV

Pēdējos gados jaunās tehnoloģijas ienākušas arī valsts pārvaldes darbā, tai skaitā mūsu pašu Latvijā. Lēnām ieviešam gan dažādus e-pakalpojumus, gan iesaistām tās valsts vadības panākumu popularizēšanā. Vienīgā joma, kur īpaša steiga pie mums gan nav manāma, ir moderno tehnoloģiju ieviešana sabiedrības viedokļa apkopošanā un uzklausīšanā. Tas ir, valsts pārvalde labprāt gan modernizē savu ruporu, bet ieklausīties sabiedrībā arvien vēl īsti nav gatava. Tomēr, ņemot vērā pēdējos Saeimas vēlēšanu rezultātus, kad parlamentā iekļuvis ne viens vien politiķis, kurš līdz šim aktīvi iestājies par sabiedrības līdzdalības palielināšanu, atvērtāku valsts pārvaldi un tās caurspīdīgumu, jau tuvākajā laikā būtu jāsagaida politiķu rosīšanās šajā jomā.

Kā vienu no steigšus nepieciešamajiem modernizējumiem šajā jomā gribētos nosaukt elektroniskās petīcijas, kas citās valstīs jau iekarojušas savu stabilo vietu. Piemēram, kāda organizācija ir konstatējusi būtiskus trūkumus kādā no valstī pieņemamajiem likumprojektiem, taču tās tieša vēršanās pie pārvaldes tādu vai citādu iemeslu dēļ palikusi neuzklausīta. Nākamais solis šeit ir sabiedrības informēšana, parakstu vākšana, iespējams, pat referenduma ierosināšana utt. Un šeit diemžēl daudzas konstruktīvas iniciatīvas apstājas – jo «vienkāršajiem cilvēkiem» bieži vien nepietiek līdzekļu tāda mēroga aktivitātēm, lai pilnvērtīgi izplatītu informāciju, personīgi aizbrauktu pēc katra paraksta, nemaz nerunājot par maksāšanu notāriem u.c. Ko darīt? Daudzi diemžēl met plinti krūmos… Un viņus par to vainot īsti nevaram.

Protams, elektroniskās petīcijas nav nekas jauns, arī Latvijā vairākas šādas pietiekami veiksmīgas aktivitātes jau ir norisinājušās, taču tās ir bijušas noslēgtas vienreizējas iniciatīvas, kurās lietotās tehnoloģijas netiek nodotas brīvā apritē. Domājams, Latvijas valsts pārvaldei nebūtu slikti ieviest šādu rīku no savas puses, piemēram, jaunizstrādātā portālā, tādējādi pat ar vienu šāvienu tiekot pie diviem zaķiem – gan reāli veicinot savu komunikāciju ar sabiedrību, gan arī uzlabojot savu tēlu tās acīs, parādot gatavību uzklausīt un uzturēt atklātu darbības stilu.

Piemēram, Skotijā šāda sistēma (e-Petitioner) sekmīgi darbojas jau vairāk kā 10 gadus, daudz neatpaliek arī citu attīstīto valstu valdības – vienas integrē šīs tehnoloģijas savos resursos, citas pieņem petīcijas no entuziastu veidotiem servisiem. Starp citu, Lielbritānijā jau tuvākajās dienās – 15. decembrī stāsies spēkā valdības izdots akts, kas cita starpā paredz arī uzdevumu visos varas līmeņos nodrošināt sabiedrībai iespēju iesniegt petīcijas elektroniski.

Šobrīd tas pat ir daudz vieglāk kā tālākā pagātnē – jo pamatīgi attīstījušies dažādi sociālie portāli, dažos no tiem uzturas pat izteikti lielākā daļa aktīvo iedzīvotāji. Pārvalde šajā gadījumā varētu veidot ar šiem portāliem sadarbību un iestrādāt tajos attiecīgo petīciju apstrādes mehānismu. Var teikt, ka neizmantot šādu iespēju valsts pārvaldes un sabiedrības komunikācijas uzlabošanai ir pat zināma apgrēcība.

Bez šaubām, elektronisko petīciju tehnoloģijas esamība vien nedod daudz, vajadzīga vēl arī sabiedrība ar pietiekamu brieduma pakāpi, lai nenovestu šo ideju līdz farsam – taču problēmas ir jārisina to ienākšanas secībā, nevis jau saknē jāatsakās no jebkuru jaunievedumu ieviešanas. Daudzas modernas valstis šādu pārdomu priekšā nav kavējušās un veiksmīgi pielieto elektronisko petīciju tehnoloģijas pārvaldes darbā. Kāpēc lai Latvija neierindotos to starpā?

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie