Uz Krievijas gāzes adatas

Krievijas biznesa haizivis vēlas izmantot Latviju par placdarmu ekonomiskai ekspansijai uz Eiropu, ziņo Krievijas mediji. Vēl tikai plānos mītošo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā saista ar Krievijas gāzes monopolistu un vienu no pasaulē pelnošākajiem uzņēmumiem „Gazprom”.

Ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš ir kategoriski pret „Gazprom” ietekmes palielināšanos mūsu valstī – „pienācis laiks Latviju pavisam noņemt no Krievijas gāzes adatas un meklēt alternatīvus risinājumus,” viņš atzīst sarunā ar esmaja.lv.

Autors: Raivis Bahšteins, esmaja.lv

„Krievija zaudējusi cīņu par gāzes tirgu Vidusāzijā un tagad grib to kompensēt Latvijā. Mūsu uzdevums ir to nepieļaut.”A. Lejiņš saskata citu iespēju: „Jāizmanto iespējas piesaistīt ievērojamus Eiropas līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanā, savu videi draudzīgo atjaunojamo energoresursu – biomasas koģenerācijas staciju attīstīšanā. Piedevām, tādējādi radot arī tūkstošiem jaunu darba vietu.”

A. Lejiņs atceras, ka pirms kāda laika „Gazprom” intereses pārrunājis ar Igaunijas prezidentu Tomasu H. Ilvesu. „Un viņš uzdeva pavisam vienkāršu, retoriskujautājumu: kāpēc okupēt Baltijas valstis, ja ir iespējams tās kontrolēt tāpat vien, no iekšpuses – ar „Gazprom” starpniecību?”

SIA „Energo SG” – tikai viens no variantiem

„Gazprom” meitas uzņēmuma SIA „Itera Latvija” vadītājam Jurim Savickim un bijušajam „Itera Latvija” padomes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Gulbim piederošais uzņēmums SIA „Energo SG” septembrī jau prezentēja projektu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Mangaļsalā. „Jautājums par šāda termināļa nepieciešamību Baltijas reģionā tiek apspriests daudz plašākā kontekstā – ne tikai kā viens SIA „Energo SG„ Termināļa projekts Mangaļsalā,” esmaja.lv norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Arī termināļa izveides vieta vēl nav noteikta,” skaidro ministrs. Darba grupa turpinās darbu pie variantu salīdzināšanas – SIA „Energo SG” vērtēšot kopā ar pārējiem termināļu projektiem un atbilstoša regulējuma nodrošināšanas.

Pēc ekonomikas ministra domām Baltijas valstu energoapgādes drošuma paaugstināšana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. „Ņemot vērā nepieciešamību novērst reģiona izolētību, arī attiecībā uz gāzes tirgu izveidi, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir noteikts minimālais nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas ietver ne tikai reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, bet arī Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojuma būvniecību un savienojuma starp Igauniju un Somiju „BalticConnector” izbūvi,” skaidro A. Kampars. „Latvijā sašķidrinātas gāzes termināļa projektu var uzskatīt kā papildu pasākumu gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Bez tam sašķidrinātās gāzes importēšana dažādotu arī gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja, un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret strauju cenas pieaugumu nākotnē. Šādas stacijas būvniecība, protams, ir jāvērtē ne tikai Latvijas, bet Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes kontekstā. Baltijas valstu tirgu pievienošana kopējam Eiropas Savienības gāzes tirgum un Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija – Baltijas reģiona centrs, nodrošinās arī Inčukalna gāzes krātuves tālākas attīstības iespējas. Gāzes krātuvi iespējams paplašināt līdz 3,2 miljd. kubikmetru un nodrošināt sašķidrinātās gāzes iesūknēšanu tieši krātuvē.”

K. Kariņš: ar nosacījumu, ka nebūvē „Gazprom”

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš darbojas parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, uzskata – „Gazprom” jau tagad pārkāpj robežas. „Šodien „Gazprom” kontrolē ne tikai gāzes piegādi Latvijā, bet arī tās krātuves un sadales tīklus līdz pat mājsaimniecības plītij,” uzskata K. Kariņš. „Šādos apstākļos reāla konkurence nav iespējama, jo jebkuram pretendentam būtu jāuzbūvē paralēls uzkrāšanas un sadales tīkls. Tas nozīmē, ka „Gazprom” monopols Latvijas patērētājiem diktēs visdārgākās cenas. Piemēram, šodien patērētājs Latvijā jau maksā par 30% vairāk, nekā Vācijas gāzes patērētājs,” norāda viņš.

„Ja sadales tīkli un gāzes krātuves piederētu valstij, tad sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība Latvijā būtu veids, kā ieviest tiešu konkurenci gāzes tirgū, ar pēc iespējas zemākām cenām gāzes patērētājam. Šodien pasaules tirgū sašķidrinātā gāze maksā apmēram pusi no cauruļvadu gāzes. Konkurences apstākļos šāda situācija nodrošinātu Latvijas patērētājiem uz pusi lētāku gāzi. „Diemžēl „Gazprom” un tās meitas uzņēmuma „Itera Latvija” piedāvājums būvēt sašķidrinātas gāzes termināli Latvijā neuzlabotu gāzes patērētāju situāciju, jo „Gazprom” nepieļautu lētās gāzes nokļūšanu līdz patērētājam caur viņu tīklojumu. Vienīgais risinājums patērētājam ilgtermiņā gūt viszemākās cenas, ir gāzes tīklu un krātuvju pārņemšana valsts rokās. Tam būtu jānotiek jauna likuma ietvaros, līdzsvaroti un tirgus ekonomikas principiem atbilstoši. Šādos apstākļos sašķidrinātas gāzes termināļa būvniecība būtu pat vēlama, ar nosacījumu, ka to nebūvē „Gazprom”,” esmaja.lv pauda K. Kariņš.

Vēl šajā kategorijā:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *