Nedomājot par dzimstības pieaugumu, latvieši iet labprātīgā pašnāvībā – tā intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” norādījis vēstures doktors, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. Viņaprāt, mēģinājumi rūpēties tikai par kultūras saglabāšanos un par valodu ir tikai smilšu piļu būvēšana jūras krastā – ja nerūpējamies, lai būtu pēcnācēji, kam to saglabāt, tad tam visam neesot jēgas.
“Pēc simts gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu,” saka I. Mežs. “Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai.”
Mūsdienu latvieši mēdz rēķināt, ka šobrīd radīt bērnus nav finansiāli izdevīgi; I. Mežam par to ir pavisam pretējs viedoklis: “Ja tā būtu kalkulējuši mūsu vecāki, tad lielākā daļa no mums nemaz nebūtu piedzimuši! It īpaši pēc kara un citkārt grūtos apstākļos dzimušie.”
Vēstures doktors norāda, ka arī mēra, bada un kara laikos, lai cik smagi, latvieši tomēr vienmēr rūpējās, lai tauta turpinātos. “Par spīti visam esam izdzīvojuši, un tagad mūsu valsts 20 jaunbūves gados, kad valsts nākotne ir pašu rokās, ejam lēnā, labprātīgā pašnāvībā.” Viņš uzsver, ka arī šodien, vienīgā cīņas iespēja pret to, lai iebraucēji nepārņemtu mūsu zemi, ir pašu bērnu radīšana.
3 comments for “Kas notiks ar latviešiem?”