Laiks mosties!

Kad beidzot modīsies “latviešu sociāldemokrāti”? Šo apzīmējumu es lieku pēdiņās, jo, protams, latviešu politiķi, kuri pārstāv kreiso politisko spārnu, šobrīd Saeimā ir pārstāvēti vismaz ar divām politiskajām apvienībām – Saskaņas Centru un daļēji Vienotību. Tomēr aizvadītā priekšvēlēšanu kampaņa un tajā valdošā nacionālā retorika personīgi man pierādīja, ka vajadzība pēc tāda politiskā spēka kā LSDSP vai līdzīga vismaz šobrīd vēl pastāv. Ir daudzi latviešu politiķi un daudzi sociāldemokrātiem simpatizējoši vēlētāji, kuri nespēj sevi asociēt tiešā veidā ar SC un citiem. Tātad niša “latviskam” sociāldemokrātiskam politiskam spēkam ir. Pagaidām ir.

Autors: Uvis Martinsons

Protams, ja sociāli ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties šī parlamenta darbības laikā, tad pieļauju, arī latviešu vēlētājs lielākā skaitā (jo domāju, ka jau tagad tādi ir daudz) sāks balsot par SC un problēma izzudīs pati no sevis. Pēc būtības, LSDSP gadījumā viss ir atkarīgs no patreizējās partijas vadības, no partijas opozīcijas un tā, vai ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri gribētu un varētu potenciāli pievienoties LSDSP un ir saglabājuši ticību sociāldemokrātiskajiem ideāliem vispār. Būtu interesanti uzzināt citu apvienības “Atbildība” sastāvā esošo partiju līderu viedokļus par aizvadītajām vēlēšanām.

Es saprotu, ka tas ir naivi, bet aicinu uz šo jautājumu paraudzīties no vēlētāja viedokļa – vēlētājam ir svarīgi, lai būtu pārstāvētas viņa intereses. Kādā veidā tas tiek darīts, – tas ir sekundārs jautājums.

Iepriekšējās vēlēšanas parādīja vairākas lietas:

• Nelabvēlīgi nosacījumi jaunu politisko spēku ienākšanai (VL viena pati bez TB/LNNK netiktu)

• Estētikas maiņa politiķu tēlā (prom no „buldozerisma”)

• “Modernuma” elementi

• Melnais PR

• Nacionālā retorika

• Izteikts sabiedrības viedokļu līderu atbalsts

• Lieli finansu resursi

• PLL uzmanība krievu elektorātam

Vai, ņemot vērā šos faktorus, LSDSP ir izredzes saglabāt savu vietu uz Latvijas politiskās dzīves skatuves? Man visu laiku bija pašam pārliecība par LSDSP kā vēsturisku, bet tomēr, lielpartijas imidžu nesošu. Tomēr tagad pašai LSDSP vadībai vajadzētu apsvērt nopietnas izmaiņas partijas tēlā. Nu, kaut vai, piemēram, vārda “strādnieku” atbilstību elektorātam partijas nosaukumā – māmiņas, pensionāri un zemnieki, piemēram, nav “strādnieki.” Nevajadzētu novērtēt par zemu partijas rebrendingu – zīmola un nosaukuma izmainīšanu, piemēram uz “Latvijas Sociāldemokrāti”. Tomēr šeit liels risks varētu būt šo izmaiņu reklāmas kampaņas nepieciešamība, jo saīsinājums LSDSP šobrīd ir viens no nedaudzajiem atpazīstamajiem partijas atribūtiem. Bet tas noteikti būtu signāls vēlētājiem par vēlmi mainīties.

Bet pats galvenais būtu maksimāli izmantot visus cilvēkresursus, – arī  to politiķu veidolā, kuri aktīvi nepiedalījās kampaņā vai startēja no “Vienotības”. Un ļoti svarīgi būtu mēģināt partijai piesaistīt jaunas atpazīstamas sejas – inteliģenci. Kā jau es teicu, – šī bija estētikas revolūcija Latvijas politikā, man šķiet , ar paliekošām sekām un no tā izrietošiem secinājumiem. LSDSP jau nav vienīgā partija, kurai jādomā par svaigām sejām un publisko tēlu.

Šīs vēlēšanas LSDSP ir zaudētas. Kā būs ar nākošajām? Tik, tak, tik, tak…