Viss izšķiras sestdien

01 / 10 / 2010
Share 'Viss izšķiras sestdien' on Draugiem Share 'Viss izšķiras sestdien' on Facebook Share 'Viss izšķiras sestdien' on Google+ Share 'Viss izšķiras sestdien' on LinkedIn Share 'Viss izšķiras sestdien' on LiveJournal Share 'Viss izšķiras sestdien' on Pinterest Share 'Viss izšķiras sestdien' on Tumblr Share 'Viss izšķiras sestdien' on Twitter Share 'Viss izšķiras sestdien' on Wordpress Share 'Viss izšķiras sestdien' on Email

Publicējam PES ģenerālsekretāra Filipa Korderī atklāto vēstuli Latvijas tautai “Latvija un Eiropa – viss izšķiras sestdien”.

29. septembrī konservatīvo un liberāļu vadītais taupības politikas vilnis atdūrās pret solidaritātes sienu, vienkāršo cilvēku veidoto sienu. Eiropas Arodbiedrību konfederācija organizēja iespaidīgu Eiropas mēroga demonstrāciju Briselē, kurai paralēli notika protesti citās Eiropas valstīs, arī Latvijā. Starp šiem cilvēkiem bija jūsu ārsti, autobusu šoferi, kolēģi, cilvēki bez noteiktas politiskās piederības vai rīcības norādēm. Viņi apvienoja spēkus visā Eiropā, lai vienotā balsī iestātos pret netaisnību. Bet tas nebija vienkārši protests. Viņi pieprasīja darba vietas un izaugsmi. Viņi vēlējās, lai tiktu ieviests finanšu darījumu nodoklis, kas palīdzētu aizlāpīt milzīgos finanšu caurumus, kurus radījusi banku krīze. Viņi pieprasīja progresīvu krīzes pārvarēšanas ceļu visā Eiropā. Otrajā oktobrī pienāks Latvijas iedzīvotāju kārta izlemt par labu taupībai vai savas valsts un Eiropas solidaritātei.

Nesenajā 2008. gadā vāji regulētā finanšu sistēma – gadiem piekoptās neoliberālās politikas produkts – izraisīja un padziļināja spēcīgāko ekonomisko un sociālo krīzi kopš 2. pasaules kara. Mūsu ekonomiku savstarpēji ciešās atkarības dēļ banku sektora krīze pāršalca valsti pēc valsts, atstājot traģiskas sociālās sekas katrā no tām. Kopš tā laika vairāk kā 7 miljoni eiropiešu ir zaudējuši darba vietas. Mēnešiem ilgi Eiropas valstis cīnījās – un dažas to dara joprojām, lai tiktu vaļā no parādiem, kuros tās iedzīvojās, cenšoties izvilkt savas ekonomikas no krīzes, kas pārspēja 1929. gada Lielo depresiju. Pašsaprotami, ka cilvēki cerēja uz kopēju Eiropas atbildi kopējai Eiropas krīzei.

Un tomēr, kā tad reaģēja tie konservatīvie, kas šobrīd ir vairākumā Eiropas Savienībā? Tā vietā, lai censtos atrast inovatīvus finanšu un politiskos risinājumus vai pastiprinātu Eiropas integrāciju, viņi uzspieda Eiropas “katrs pats par sevi” vīziju. Viņi ļauj tirgum diktēt noteikumus, uz kādiem valsīm jāpieņem jauni aizdevumi, lai finansētu vecos. Šādai neizlēmībai var būt tikai tāds iznākums, kuru mēs šodien novērojam gandrīz visās ES valstīs: taupīšana un apcirpšanas.

Barrozu vadītā Eiropas Komisija ir izdarījusi uz Latviju ārkārtīgi lielu spiedienu, lai tā atbilstu anahroniski stingrām Izaugsmes un stabilitātes pakta normām, kuras nosaka, ka ikgadējais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP un valsts parādam ir jābūt mazākam par 60% [no IKP]. Eiropas Komisija nevarēja atļauties savas vecmodīgās fiksētā apmaiņas kursa politikas kļūdīguma atzīšanu, tādēļ ES izlēma aizdot Latvijai milzīgās summas ar nosacījumu, ka tiks veiktas apjomīga valsts izdevumu samazināšana: valsts pārvaldes darbinieku skaits jāsamazina par 10%, pašvaldību darbinieku algas jāsamazina par 15%, PVN jāpalielina no 18% līdz 21% utt.

Taču pašreizējie indikatori pierāda to, uz ko Eiropas sociāldemokrāti ir norādījuši mēnešiem ilgi, proti, ka bargās taupības un fiskālās savilkšanas politika patiesībā apdraud atkopšanos, slāpējot joprojām trauslās ekonomikas izaugsmes pirmās pazīmes. Tiek prognozēts, ka ES 27 dalībvalstīs fiskālās savilkšanas politika līdz pat 2014. gadam noturēs izaugsmi zem 1% gadā, kā arī varētu kļūt par iemeslu vēl 3.8 miljonu darba vietu zaudēšanai līdz tam pašam laikam.

Bet labējie, kā izrādās, ir nevērīgi klausītāji. Šonedēļ konservatīvo EK komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) ir nācis klajā ar Eiropas pārvaldes priekšlikumiem. Pēc savas būtības tie bija nekas cits kā papildinājums vecajai konservatīvo apsēstībai: sodi vājos! Tie paredz sankcijas un strukturālo fondu iesaldēšanu.

Tā ir tumšā nākotne, pret kuru tik daudzi cilvēki protestēja gan Briselē, gan daudzviet Eiropā. Tā ir tā nākotne, pret kuru iestājas Eiropas sociāldemokrātija. Krīzes pārvarēšanai ir nepieciešams progresīvs risinājums. Mums ir jābūt spējīgiem izmantot ekonomisko izaugsmi un pastiprināt to. Jo ne jau klanīšanās neregulētam kredīttirgum ir Eiropas Savienības patiesā prioritāte, mums ir jārada kvalitatīvas darba vietas. Mums ir jānodrošina, lai Eiropas Savienībā, kur pašreiz 13.5% strādājošo ir nodarbināti pagaidu vai īslaicīgos darbos un 18.8% cilvēku strādā nepilnu slodzi, tiktu veicināta zaļa un iekļaujoša ekonomika ar dzīvei pietiekamām algām.

Konservatīvie uzstāj, ka labklājības valstu finansēšana vairs nav iespējama, tāpēc pensiju vecuma paaugstināšana un pabalstu samazināšana it kā esot neizbēgamas lietas. Taču tas ir tālu no patiesības. Izskatās, ka viņi ar nodomu “piemirst” faktu, ka ir divi galvenie ienākumu avoti, kas valstij ļauj uzturēt labklājības sistēmu: nodokļi un aizņemšanās no privātajiem investoriem. Taču, kamēr otra opcija, kas plaši izmantota pēdējos divdesmit gadus, ir kļuvusi ļoti dārga un svārstīga, pirmā opcija pieļauj plašāku radošu pieeju nekā labējie vēlas mums iestāstīt. Finanšu darījumu nodoklis, piemēram, varētu nodrošināt papildus 200 miljardu eiro ienākumus, apliekot ar 0.05% nodokli finanšu darījumus, t.i., to sektoru, kas izraisījis krīzi. Banku kontu iesaldēšanas mehānismi, ko papildinātu ar finanšu darījumu nodokli, varētu stabilizēt finanšu sistēmu. Vēl jo vairāk, progresīvāka nodokļu sistēma, īpaši lielo ienākumu gadījumos, kā arī nekustamā nodokļa ieviešana vai pārskatīšana, ne tikai labvēlīgi ietekmētu nacionālos budžetus, bet arī uzlabotu vienlīdzību.

Nekad agrāk mūsdienu Eiropas veidošanās vēsturē nav piedzīvots, ka tik daudzi maksātu tik daudz par tik nedaudzu bezatbildību. Šobrīd Latvijai ir iespēja novērst šo netaisnīgo situāciju. Viss izšķirsies sestdien: labākas nākotnes solījums Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem. Dodies un balso par progresīvām izmaiņām!

Filips Korderī

Eiropas Sociāldemokrātu partijas ģenerālsekretārs

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie